Uzņēmējdarbības un tūrisma atbalsta punktā «Rundāles Avoti» pagājušajā nedēļā pulcējās turpat 30 novada dažādu nozaru uzņēmēji un arī pašvaldības pārstāvji. Tikšanās iecere – uzsākt diskusiju par to, kā Bauskas apvedceļš ietekmēs vietējo uzņēmējdarbību.
Viens no jautājumiem: Vai līdz ar smagajām kravas automašīnām apvedceļš pilsētai garām neaizvedīs arī caurbraucošos tūristus, kas svarīgi ēdinātājiem, veikaliem un viesmīlības uzņēmumiem?
Bauskas apvedceļš, ko iedzīvotāji gaidījuši gadu desmitiem, neapšaubāmi uzlabos daudzu pilsētnieku ikdienas dzīves kvalitāti – mazinās troksni, piesārņojumu un sastrēgumus. Tajā pašā laikā pilsētas uzņēmumi, īpaši ēdināšanas un mazumtirdzniecības jomās, kur nodarbināts arī ievērojams skaits cilvēku, 2030. vai 2031. gadu, kad prognozēta apvedceļa atvēršana satiksmei, gaida ar bažām.
To apliecināja arī Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centra (UKAC) vadītāja Kristīne Dzidruma. Viņas vadītā iestāde sadarbībā ar Bauskas Tūrisma informācijas centru veikusi uzņēmēju telefonaptauju, noskaidrojot, cik liela daļa to klientu ir tranzīttūristi, kādas ir uzņēmumu sezonālās tendences un kādas ir uzņēmēju prognozes par nākotni. Galvenais secinājums – ietekme uz visiem uzņēmumiem nebūs vienāda.
Arī viens no pasākuma dalībniekiem, restorāna «Mežs Kungs» īpašnieks Mareks Miļjuts, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka bažas ir visiem, kuru darbība saistīta ar tūrismu. «Būsim reāli – pilsēta būs tukša. Mūsu restorāna statistika rāda, ka 70% apmeklētāju nav vietējie cilvēki. Tie ir igauņi, somi, vācieši, poļi un ļoti daudz lietuviešu,» satraukumu neslēpa uzņēmējs.
Restorānu «Taverna» un «Tornis» īpašniece Vita Sirmele arī atzina, ka bez tūristiem iztikt nevarēs. Nākotnē situāciju vēl vairāk var saasināt pašreizējās negatīvās demogrāfiskās tendences. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks pasākumā minēja, ka šogad uz 40 tūkstošiem novada iedzīvotāju reģistrēti vien 49 jaundzimušie.
Latvijā jau ir vismaz divas pilsētas, kurām pēdējos gados izbūvēti apvedceļi – Saulkrasti un Ķekava –, un katrai ir sava pieredze, kas notiek, ja transporta plūsma tiek novirzīta garām pilsētai. Pasākumā izskanēja, ka Saulkrastos vietējā uzņēmējdarbība nav būtiski cietusi, galvenokārt pateicoties vietējiem iedzīvotājiem un kūrortpilsētas statusam. Savukārt Ķekavā lielāko tirdzniecības uzņēmumu apgrozījums krities pat par 20%. Mazajiem uzņēmumiem kritums, iespējams, bijis vēl lielāks.
Piektdienas tikšanās laikā gan izpalika padziļināts ekspertu skatījums uz potenciālajiem riskiem Bauskai vai detalizētāka kļūdu un iespēju analīze no pilsētām, kuras ar apvedceļu jau sadzīvo. Vietvara gan sola nākotnē rīkot plašāku šai tēmai veltītu pasākumu. Šoreiz tikšanās vairāk kalpoja kā diskusijas sākumpunkts un ideju apmaiņa par to, kas Bauskai nepieciešams, lai braucējus no Lietuvas un Igaunijas tomēr ievilinātu pilsētā.
Pirms ideju apmaiņas domes priekšsēdētājs A. Mačeks, izmantojot iespēju uzrunāt plašo uzņēmēju auditoriju, iepazīstināja ar aktuālajiem šā gada pašvaldības projektiem dažādās jomās. Viņš atzina, ka gads gaidāms izaicinošs – gan paredzamo sadārdzinājumu dēļ, ko veicina degvielas cenu pieaugums, gan saistībā ar skolu tīkla saglabāšanu. Papildu neskaidrību radījusi arī valdības maiņa, kas liek bažīties par to, vai netiks ietekmēta saimnieciskā attīstība pašvaldībā.
Kā vienus no nozīmīgākajiem infrastruktūras projektiem A. Mačeks minēja «Rail Baltica» un Bauskas apvedceļu. Otrajā process jau esot sācies – notiek zemju atsavināšana, bet vietām projektēšana vēl aizkavējas, jo tā saistīta ar dzelzceļa līnijas risinājumiem. Panākta vienošanās arī par to, kā būvniecības laikā tiks uzturēti pašvaldības ceļi, lai neaizmirstu vietējo iedzīvotāju vajadzības ikdienā pārvietoties. Minerālmateriālus būvniecībai plānots piegādāt no piedaugavas puses, jo tuvākie karjeri jau esot izsmelti. Pašvaldība savus resursus nepārdošot, jo tie nākotnē būšot nepieciešami pašas vietvaras vajadzībām.
Domes priekšsēdētājs iepazīstināja arī ar aptuveno projekta laika grafiku – sākot no projektēšanas un iepirkuma procedūrām līdz pat ceļa izbūvei un atvēršanai satiksmei 2030. vai 2031. gadā.
Runājot par tūrisma infrastruktūras uzlabojumiem, A. Mačeks minēja, ka pēc ilgstošas izpētes rasts risinājums tiltiņa izbūvei pie Mežotnes pāri Lielupei. Pašvaldība nonākusi pie trošu tilta ieceres, pret ko neiebilst arī Dabas aizsardzības pārvalde.
Patlaban norit arī Pilskalna teritorijas labiekārtošana un aktīvā parka izbūve. Vairāki nozīmīgi projekti skar izglītības iestādes visā novadā, piemēram, bērnudārza «Pasaulīte» teritorijas rekonstrukcija. Modernizēt plānots arī ielu apgaismojumu, esošās lampas nomainot pret viedajām tehnoloģijām, kā arī pārskatīt novērošanas kameru tīklu.
Ierosme uzsākt diskusiju par apvedceļa ietekmi nākusi no uzņēmēju kluba «Bauska 97». Tā pārstāvis, uzņēmuma «Kronis» īpašnieks Aivars Svarenieks, atzinīgi novērtēja uzņēmēju iepazīstināšanu ar pašvaldībā notiekošo. Viņš norādīja, ka Valmierā šāda prakse jau vairākus gadus ir ierasta – uzņēmēji gada sākumā tiek informēti par pašvaldības plāniem. Arī Bauskā šādu tradīciju noteikti vajadzētu turpināt. Uzņēmēju klubs aicināja pievienoties arī jaunus biedrus, jo tā ir iespēja uzņēmējiem aktīvāk iesaistīties sadarbībā ar pašvaldību un sekot līdzi investīciju projektiem novadā.
Uzņēmēji tika sadalīti vairākās grupās, kurās dažādu nozaru pārstāvji diskutēja par to, kas Bauskai nepieciešams viesu pievilināšanai, kā atdzīvināt pilsētu klusajā sezonā, uzlabot vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un kādas iespējas varētu sniegt jaunais apvedceļš.
No uzņēmēju puses izskanēja ierosinājumi daudz aktīvāk izmantot Bauskas patiesi unikālo vērtību – divas upes un to sateci, turklāt visās sezonās. Vasarā tā varētu būt laivošana, supošana un citas ūdens aktivitātes Pilskalna apkārtnē, savukārt ziemā šī teritorija varētu pārtapt par slidotavu ar gaismu vai lāzeru šoviem, vietējo uzņēmēju tirdziņu, distanču slēpošanas trasēm gar krastu un citām sezonālām aktivitātēm.
Uzņēmēji uzsvēra, ka arī esošajiem trošu tiltiņiem būtu jākļūst pievilcīgākiem – izgaismotiem, vizuāli sakārtotiem un tūristiem interesantiem.
Vairākkārt tika akcentēts, ka Bauskā trūkst lielāku svētku gan vasaras, gan ziemas sezonā. Turklāt notikumiem jābūt tādiem, kas pievilina ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī viesus no visas Latvijas.
Kritika tika veltīta arī komunikācijai par iespējām Bauskā, uzsverot, ka jāizmanto maksimāli visi pieejamie kanāli un informācijai jābūt «garšīgai» – tādai, kas uzrunā un rada vēlmi atbraukt.
Tālu pēc labiem piemēriem neesot jāmeklē – to veiksmīgi dara gan Kuldīga, gan Ogre ar saviem svētku rotājumiem un pasākumiem.
No pašvaldības uzņēmēji sagaida pretimnākšanu un labvēlīgākus nosacījumus vietu nomai vietējās kopienas pārstāvjiem.
Tāpat izskanēja priekšlikums izveidot speciālu informatīvo stāvlaukumu pirms nobrauktuves uz apvedceļu Ceraukstes pusē, kur viesiem piedāvātu bezmaksas stāvvietu, labierīcības, ūdeni un daudz krāsainas, uzrunājošas informācijas par to, kas viņus sagaida Bauskā.
«Mums kā pilsētai ir viss, lai šos tūristus uzņemtu, tikai jādod par to zināt,» komunikācijas nozīmi sarunā ar laikrakstu uzsvēra arī M. Miļjuts.
