Latvijā galvenās izcelsmes valstis viesstrādniekiem no trešajām valstīm ir Uzbekistāna, Indija un Baltkrievija, otrdien Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas imigrācijas regulējuma izvērtēšanai sēdē pavēstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja Ilze Briede.
Sēdes tēma bija par to, kā tiek nodrošināts, lai uzņēmumi ievēro nodarbinātības, valsts valodas un darba tiesību prasības. Eiropas Savienībā (ES) ar terminu “trešā valsts” apzīmē visas valstis, kas nav ne ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomikas zonas valstis.
Runājot par trešo valstu pilsoņu nodarbinātību Latvijā, Briede informēja, ka šī gada 1. janvārī Latvijā bija 15 700 personu, kurām bija derīgas tiesības uz nodarbinātību un kuru ieceļošanas mērķis bija nodarbinātība. Gada laikā Latvijā tiek piešķirti “apmēram 22 000 tiesību” uz nodarbinātību, jo vienai personai var būt vairākas tiesības. Piemēram, persona savu darba laiku var sadalīt starp diviem darba devējiem.
Galvenās izcelsmes valstis viesstrādniekiem no trešajām valstīm ir Uzbekistāna, Indija un Baltkrievija. Briede akcentēja tieši Uzbekistānu, jo pērn šīs valsts pilsoņiem izsniegtas 7200 tiesības uz nodarbinātību. Indijas pilsoņiem ir izsniegtas salīdzinoši mazāk jeb tikai 3000 tiesības uz nodarbinātību.
Runājot par personu uzaicināšanu darba nolūkos, tradicionāli ļoti ilgus gadus stabili pirmajā vietā ir transporta nozare un kravas automašīnu vadītāji.
Valsts valodas centra direktore Inese Muhka, runājot par trešo valstu pilsoņu valsts valodas prasmi, norādīja, ka centra redzeslokā lielākoties nonāk kebabu ēstuves un kurjeri. Tas esot skaidrojams ar sabiedrības aktivitātēm, jo centrs reaģē uz sūdzībām un attiecīgi centra pārstāvji dodas pārbaudēs.
Muhka vērsa uzmanību, ka situācija ar valsts valodas prasmi neesot iepriecinoša. “Valodas prasme nav, šeit pat nav par ko diskutēt,” piebilda amatpersona.
Runājot par risinājumiem, Muhka rosina Latvijas sabiedrībai saziņā ar trešo valstu pilsoņiem automātiski nepāriet uz angļu vai krievu valodu. Vienlaikus viņa situācijas uzlabošanā risinājumu saredz kontrolējošo iestāžu sadarbībā. “Nereti savās pārbaudēs konstatējam pirmšķietami pārkāpumus un tad paziņojam saviem kolēģiem, savukārt mēs saņemam informāciju no citām iestādēm. Kopīgi iestādēm strādājot, šis jautājums ir kontrolējams un risināms,” sacīja Muhka.
Viņa nenoliedza, ka centram ir vairākas sāktas lietas, kuras tas nespēj pabeigt, jo ir “mūkošie oficianti un pārdevēji, kā arī izzūdoši uzņēmumi”.
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju pēc 34 deputātu ierosinājuma Saeima lēma izveidot pērn 27. novembrī, lai rastu atbildes uz virkni jautājumu, tostarp, kā tiek īstenotas imigrācijas pieteikumu izvērtēšanas procedūras un kādi pasākumi tiek veikti nelegālās imigrācijas novēršanai, kādas ir patvēruma meklētāju tiesiskā regulējuma problēmas, cik daudz personu pazūd no valsts institūciju redzesloka pēc uzturēšanās atļauju piešķiršanas, kādi ir riski ar termiņuzturēšanās atļaujām un to ļaunprātīgu izmantošanu un vai Latvijai ir iespēja piemērot izņēmumus ES migrācijas tiesību normu piemērošanā.
