Kristīgā pasaule 29.martā atzīmē Pūpolsvētdienu.
Pūpolsvētdiena ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējo nedēļu. Kristus šajā dienā ieradās Jeruzalemē, kur ļaudis, viņu sagaidot, māja ar palmu zariem, tādēļ šī diena nosaukta par Palmu svētdienu.
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mājas lapā norādīts, ka Latvijā Lieldienu laikā parasti viskrāšņāk zied pūpoli, tāpēc Latvijā šo dienu biežāk mēdz saukt par Pūpolsvētdienu.
Daudzviet pasaulē Pūpolsvētdiena tiek saukta par Palmu svētdienu, jo, sagaidot Jēzu Jeruzalemē, cilvēki viņu sveica, uz ielām izklājot palmu zarus, kā arī baznīcās pirms galvenās Mises tie tika svētīti.
Viena no senākajām tradīcijām, kas tiek veikta Pūpolsvētdienā, ir pēršana ar pūpolu zariem. Dažādās Latvijas vietās pēršana tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu, virbošanu un ērbošanu.
Nav gan īsti skaidrs, kā un kāpēc radusies šī tradīcija, taču tās pirmsākumi tiek saistīti pat ar ļoti seniem, iespējams, pat pagāniskiem rituāliem. Līdzīga tradīcija pastāv arī igauņiem, lietuviešiem un krieviem, mazāk izplatīta, taču ievērota bijusi arī Polijā, Čehijā un Somijā.
Ar Pūpolsvētdienu saistās arī daudzas latviešu tradīcijas
Interesants ir fakts, ka pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest – tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas vai jānoliek citā redzamā vietā. Ja vasarā uznāk negaiss, tad šos pūpolzarus jāmet plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus.
Viena no senākajām tradīcijām Pūpolsvētdienā ir pēršana ar pūpola zariņiem, skandinot dažādus teicienus un tautas ticējumus, bet, lai atlikušais gads būtu veiksmīgs, Pūpolsvētdienā ir jāievēro dažādi ticējumi.
Viena no senākajām tradīcijām Pūpolsvētdienā ir pēršana ar pūpola zariņiem, skandinot dažādus teicienus un tautas ticējumus. Bet, lai atlikušais gads būtu veiksmīgs, Pūpolsvētdienā ir jāievēro dažādi ticējumi.
Latvieši Pūpolsvētdienā galdā liek apaļus ēdienus — zirņus, pupas un miežu biezputru (ar sviesta actiņu kā saulīti viducī), gavēņa laikam piemērota būs arī zivs un piena produkti, nevis gaļa. Pūpolsvētdienā kādreiz vārīta “pūpolu putra” — tradicionāls ēdiens, kas gatavots no zirņiem vai pupām un cūkas galvas.
Pūpolsvētdienas ticējumi:
* Pavēro, vai Pūpolu svētdienā spīd saule, jo, kāds laiks Pūpolu dienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.
* Pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.
* Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tad tie jālauž pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēktā.
* Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.
* Pūpolsvētdienā kārtīgi jāaplūko pūpolzari — ja tiem maz pūpolu, tad rudenī būšot maz kartupeļu, bet, ja pūpolu daudz, tad labi augšot zirņi un pupas.
* Tāpat Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelnus vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.
* Pūpolsvētdienā bērni nedrīkst ķemmēt matus, citādi tiem sametīsies utis.
* Pūpolsvētdienā nevajag iet viesos, bet dienu pavadīt mājās — tad visu gadu klāsies labi.
