Ziemāji šopavasar pārziemojuši salīdzinoši labi, taču lauksaimnieku noskaņojums Latvijas maizes klētī – Zemgalē – nav tik optimistisks. Neskatoties uz labajiem lauku apstākļiem, daudzi jau tagad plāno samazināt sējumu platības, norādot uz augstajām izmaksām un neskaidrību par nākotni, tāpēc jaunā sezona tiek gaidīta ar bažām, ziņo Zemgales reģionālā televīzija.
Traktori jau sagatavoti darbam, tehnikas parki sakārtoti, un noliktavās gaida minerālmēsli. Zemgales laukos drīz sāksies viens no svarīgākajiem pavasara darbiem – sēja. Zemnieki norāda – šopavasar ziemāji laukos izskatās labi.
Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Jāatzīst, ka ziema bija barga, bet pavasaris mums ir ļoti labvēlīgs. Tādā ziņā marta mēnesis ir ar simtiem siltuma rekordu, un tiešām šāds marts sen nav novērots, kas arī mums varbūt pozitīvi vērtējams no plūdu riska, jo, kā mēs redzam, šogad nekādu plūdu nav, tātad daba mums ir bijusi labvēlīga. Bet citi ģeopolitiskie apstākļi diemžēl lauksaimniecības nozarei atkal ir izaicinājums, tātad energoresursu pieejamība un to cenas.”
Arī lauksaimniekiem degvielas cena pārsniedz divus eiro litrā. No 1. aprīļa stāsies spēkā akcīzes nodokļa samazinājums lauksaimniecības dīzeļdegvielai, taču nozare uzsver – tas būtiski situāciju nemaina. Degviela un minerālmēsli veido līdz pat 40 procentiem no kopējām izmaksām, un bez tiem saimniekot nav iespējams.
Juris Lazdiņš: “Mums nav izvēles iespējas – braukt uz lauku vai nebraukt. Mums ir jābrauc, tātad degviela jāpērk, degviela jālieto. Lauksaimniecība ir nozare, kurai nevar aizstāt šo fosilo kurināmo ar atjaunojamiem resursiem, ar elektroenerģiju. Nav mums šīs tehnoloģijas vēl tik tālu attīstītas. Nozarei pieejamas ir, bet visus darbus aizstāt nevarēs. Tieši tāpēc arī mēs savas bažas paužam par to, ka papildu izmaksas mums ir ļoti būtiskas.”
SIA “Lielvircava AGRO” saimnieks Kaspars Antīpins intervijā televīzijai saka: “To degvielu, kas mums ir nepieciešama sezonai, mēs nevaram sagādāt visam gadam. Citā reizē varētu teikt, ka nav jau tik traki un degvielu var nopirkt, ja izejvielas ir adekvātā cenā, bet diemžēl, kā mēs redzam, tad šīs divas – degvielas birža un graudu birža – laikam ir divas dažādas pasaules, un tās neiet kopā. Ja degviela paliek tikai dārgāka, tad graudu cenas, nezinu, kāpēc, krīt.”
Lauksaimniecības nozare jau vairākus gadus piedzīvo grūtības, un šobrīd turpinās restrukturizācija. Pēc vairākiem neveiksmīgiem gadiem un pieaugošajām izmaksām daudzi lauksaimnieki spiesti pārskatīt plānus un samazināt sējumu platības.
“Mums visiem šobrīd ir nopietnas problēmas, un tās ir jāatzīst un jārīkojas, nevis jāslēpjas aiz skaļiem saukļiem, ka “mēs risināsim, mēs domāsim,” saka SIA “Lielvircava AGRO” saimnieks Kaspars Antīpins.
Kaspars Antīpins: “Visiem vajag atbalstu. Globāli šobrīd krīze ir Latvijā. Tā nav tikai vienas nozares krīze. Mums visiem šobrīd ir nopietnas problēmas, un tās ir jāatzīst un jārīkojas, nevis jāslēpjas aiz skaļiem saukļiem, ka “mēs risināsim, mēs domāsim”.
Juris Lazdiņš: “Visticamāk, būs mazākas sējplatības, bet tā Latvijai nav katastrofa. Dati būs zināmi pēc diviem mēnešiem. Katrā gadījumā tas, ka mēs veicam šos aprēķinus un domājam, ko mēs darām šodien, lai rītā nebūtu vēl lielākā “ķezā”, ir pozitīvi. Un patērētājiem – vai viņiem varētu būt “sitiens pa maciņu”? Pēdējās indikācijas liecina, ka jā, jo degvielas cenas, energoresursu cenas nesamazināsies, tas nozīmē, ka arī dārzeņu cenas viennozīmīgi jau pavisam drīz ieraudzīsim augstākas nekā šodien. Un kopumā droši vien rudenī runāsim par Latvijas dārzeņu pieejamību, jo arī tur droši vien būs pārmaiņas, nebūs vairs tik lielas platības kā līdz šim. Attiecībā uz maizi kā pamata produktu, es domāju, tā būs pieejama, protams, cena būs jau augstāka nekā tā ir šodien.”
Lauksaimnieki uzsver – konkurence Eiropā kļūst arvien asāka, un bez būtiska valsts atbalsta Latvijas saimniecībām būs grūti noturēties. Kamēr, piemēram, Grieķija lauksaimniecības atbalstam novirzījusi 300 miljonus eiro, bet Spānija – 500 miljonus minerālmēslu kompensācijām un vēl 300 miljonus finanšu pieejamībai, Latvijā par konkrētiem atbalsta apmēriem vēl tikai diskutē.
