Piektdiena, 3. aprīlis
Daira, Dairis, Daiva, Daivis
weather-icon
+11° C, vējš 3.13 m/s, R-DR vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

Augstskolas pētījums: Pensiju sistēmai jāpielāgojas sabiedrības novecošanās dēļ (3)

Ilustratīvs attēls no Shutterstock

Sabiedrības novecošanās Latvijā turpinās palielināt slogu uz pensiju sistēmu pat optimistiskos demogrāfijas attīstības scenārijos, tāpēc izmaiņām nepieciešams savlaicīgi pielāgoties, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas (“SSE Riga”) pētījumā.

Saskaņā ar pētījumu Latvijas iedzīvotāju skaits varētu sarukt no 1,86 miljoniem 2025. gadā līdz aptuveni 1,34 miljoniem 2060. gadā. Vienlaikus darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits samazināsies no 1,17 miljoniem līdz apmēram 750 000, bet pensionāru skaits pieaugs līdz gandrīz pusmiljonam.

Tas nozīmē, ka uz vienu pensionāru nākotnē būs tikai apmēram pusotrs strādājošais, salīdzinot ar diviem strādājošajiem šobrīd. Šādas izmaiņas palielinās finansiālo slogu pensiju sistēmai.

Pētījuma autors, ekonomikas zinātņu doktors Sergejs Gubins prognozē, ka pat optimistiskākos scenārijos sabiedrības novecošanās ietekme saglabāsies. Viņš norāda, ka pensiju sistēmai nepieciešams pielāgoties jau savlaicīgi, lai nodrošinātu tās ilgtspēju nākotnē.

Analizējot iespējamos attīstības scenārijus, pētījumā secināts, ka arī lielāks migrācijas pieplūdums – aptuveni 10 000 cilvēku gadā – tikai daļēji kompensētu iedzīvotāju skaita kritumu, un tas 2060. gadā varētu sasniegt ap 1,7 miljoniem. Tomēr šādā gadījumā sabiedrības novecošanās tendence saglabātos.

Savukārt, palielinot dzimstību līdz 1,8 bērniem uz vienu sievieti, iedzīvotāju skaita samazinājums kļūtu lēnāks, taču pensionāru īpatsvars joprojām pieaugtu un varētu sasniegt 35% līdz 37% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Pētījumā arī analizēta pensiju sistēmas ilgtspēja. Saglabājot pašreizējo 20% sociālo iemaksu likmi pirmajā pensiju līmenī, prognozēts, ka pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu varētu samazināties no aptuveni 60% 2020. gadu sākumā līdz ap 35% 2060. gadā. Savukārt otrā pensiju līmeņa uzkrājumi varētu uzlabot kopējo pensijas apmēru, tomēr tam būs nepieciešami ilgtermiņa ieguldījumi un iespējams arī iemaksu palielinājums.

Pētījuma autors norāda, ka pensiju sistēmas ilgtspējai būs nepieciešama kompleksa pieeja, tostarp pakāpeniskas reformas, darba tirgus aktivitātes veicināšana un ekonomikas izaugsme.

Pētījumu “Demogrāfija un pensijas Latvijā: prognozes līdz 2060. gadam” “SSE Riga” veikusi pēc finanšu pakalpojumu grupas “Indexo” pasūtījuma.

BauskasDzive.lv ikona Komentāri (3)

Trubadūra neertais jautājums
14:15 03.04.2026
Man ir jautājums - kāpēc krievu laikā varēja cilvēki atļauties pensijā iet 55 gados? Vai šodienas tēmēsana uz 74 gadi ir jāsaprot kā totāla verdzība?
Prognoze
15:19 03.04.2026
Bez panikas.Jau šobrīd daudzus darbus veic roboti/humanoīdi(ASV,Ķīna).Bez darbaspēka nepaliks,pie tam lēta.
Una
15:40 03.04.2026
Tas nozīmē ka strādās roboti un cilvēki dzīvos kā paradīzē?

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.