Raksta autors un avots: TV3.lv
Eiropā vidēji ir vairāk nekā 10 valsts svētku dienu jeb “sarkano datumu” gadā, taču ekonomisti arvien biežāk analizē, cik šīs brīvdienas patiesībā maksā. Dānijas lēmums atcelt vienu svētku dienu, lai palielinātu aizsardzības finansējumu, izgaismojis šo jautājumu visā Eiropā. Pētījumi liecina, ka katra papildu brīvdiena samazina ekonomikas izlaidi, taču vienlaikus tai ir arī pozitīva ietekme uz cilvēku labklājību.
Kā ziņo “Euronews”, Dānija 2024. gadā atcēla vienu no saviem tradicionālajiem svētkiem – Lielo lūgšanu dienu, kas tika atzīmēta gandrīz 340 gadus.
Šis lēmums nebija saistīts ar tradīcijām, bet gan ar finansēm – valdība aprēķināja, ka tā var iegūt aptuveni 400 miljonus eiro gadā, ko novirzīt aizsardzības budžetam.
Lēmums izraisīja sabiedrības neapmierinātību un protestus, taču kļuva par spilgtu piemēru, kā valstis “nosaka cenu” brīvdienām.
Dānija gan nav vienīgā valsts, kas šādi rīkojusies. Portugāle finanšu krīzes laikā 2012. gadā atcēla četras svētku dienas, lai samazinātu izdevumus, lai gan vēlāk tās tika atjaunotas.
Kā norāda ekonomisti, šādi lēmumi parasti tiek pieņemti laikā, kad valsts budžets ir saspringts un nepieciešami papildu resursi.
Ko rāda pētījumi?
Ekonomisti, uz kuriem atsaucas “Euronews”, secinājuši, ka katra papildu brīvdiena samazina gada iekšzemes kopproduktu (IKP) vidēji par aptuveni 0,08%.
Tas ir mazāk, nekā varētu šķist, jo daļu zaudējumu kompensē patēriņš – piemēram, tūrisms un izklaide. Tomēr kopējais efekts joprojām ir būtisks, īpaši lielākās ekonomikās.
Valstu starpā svētku skaits būtiski atšķiras. Piemēram, Lietuvā un Kiprā ir ap 15 svētku dienām gadā, savukārt Vācijā – tikai deviņas (neskaitot reģionālās brīvdienas). Dānijā pēc reformas ir 10 svētku dienas, kas ir zem Eiropas vidējā rādītāja.
Šīs atšķirības ietekmē arī ekonomiku – valstis ar vairāk brīvdienām teorētiski “zaudē” lielāku daļu no IKP.
Kā tas izskatās Latvijā?
Latvijā ir aptuveni 13 valsts svētku dienas gadā, kas ir nedaudz virs Eiropas vidējā līmeņa.
Ņemot vērā, ka Latvijas IKP pērn bija ap 41,5 miljardi eiro, katra papildu brīvdiena teorētiski var nozīmēt desmitiem miljonu eiro neiegūtas ekonomiskās aktivitātes.
Tomēr, līdzīgi kā citur Eiropā, daļu no šī krituma kompensē lielāks patēriņš, piemēram, svētku laikā.
Vai mazāk strādāt nozīmē zaudēt?
Eksperti uzsver – brīvdienas nevajadzētu vērtēt tikai kā ekonomisku zaudējumu.
Starptautiskie pētījumi rāda, ka labi atpūties darbinieks ilgtermiņā ir produktīvāks, turklāt samazinās arī nelaimes gadījumu skaits darbā.
Tāpat vairāk svētku dienu saistās ar augstāku apmierinātību ar dzīvi, kas gan neparādās IKP datos, bet ir būtisks sabiedrības labklājības rādītājs.
Lai gan diskusijas par svētku skaita samazināšanu ik pa laikam uzvirmo, neviena Eiropas valsts nopietni neplāno atteikties no brīvdienām kopumā. Drīzāk jautājums ir par līdzsvaru – starp ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.
Raksta autors un avots: TV3.lv
