Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņu ienākumi šogad vai nu paliks esošajā līmenī (41%), vai samazināsies (19%). Vienlaikus 22% iedzīvotāju sagaida nelielu ienākumu pieaugumu, bet tikai 4% paredz, ka viņu ienākumi pieaugs būtiski, liecina “SEB bankas” veiktā aptauja.
Cilvēki līdz 40 gadu vecumam ir pārliecinoši optimistiskākā sabiedrības daļa – īpaši vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem, kur gandrīz puse respondentu paredz ienākumu pieaugumu. Savukārt pēc 50 gadu vecuma optimisms būtiski mazinās: šajās grupās biežāk izskan prognozes par ienākumu samazināšanos vai nemainīgumu, bet vecuma grupā virs 60 gadiem vairāk nekā puse respondentu negaida nekādas pārmaiņas.
Aptaujas dati liecina, ka teritoriālajā griezumā lielāks optimisms koncentrējas Rīgā un ekonomiski aktīvākajos reģionos, kamēr Zemgalē un jo īpaši Latgalē iedzīvotāju skatījums uz nākotnes ienākumiem ir ievērojami piesardzīgāks.
Visdrošāk par savu finansiālo nākotni jūtas studenti, biroja darbinieki un kvalificēti speciālisti, kuri biežāk sagaida ienākumu pieaugumu. Tikmēr pakalpojumu un tirdzniecības nozarēs strādājošie izceļas ar augstāko ienākumu samazinājuma gaidu īpatsvaru. Augsta nenoteiktība raksturīga arī iedzīvotājiem ar nestabilu nodarbinātību un zemāk kvalificētiem darbiem.
“Pēdējie gadi ekonomikā ir bijuši pietiekami izaicinoši, un šāds noskaņojums projicējas arī uz nākotni. To visu pastiprina ārējās vides nenoteiktība. Tādēļ, ņemot vērā latvisko mentalitāti, piesardzīgs vērtējums ar neliela pozitīvisma piesitienu ir uzskatāms par atbilstošu un veselīgu situācijas novērtējumu. Līdzīgs sentiments novērojams arī starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vienlaikus jaunāku cilvēku un kvalificētu speciālistu optimisms, kā arī reģionālās atšķirības norāda uz pastāvošajām nevienlīdzīgajām tendencēm – guvumi koncentrējas tur, kur ir augstāka kvalifikācija, mobilitāte un darba tirgus pieprasījums, kamēr citām sabiedrības daļām drošības sajūta par finansiālo nākotni ir zemāka,” aptaujas datus komentē “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Aptaujas dati arī liecina, ka iedzīvotāji jau šobrīd aktīvi meklē iespējas samazināt izdevumus. Ap 60% aptaujāto pēdējā gada laikā regulāri meklējuši atlaides un izdevīgākus piedāvājumus, ap 45% rūpīgāk plānojuši pārtikas izdevumus un samazinājuši impulsīvus pirkumus. Aptuveni trešdaļa iedzīvotāju retāk ēduši ārpus mājas, savukārt katrs ceturtais samazinājis izdevumus hobijiem, izklaidei vai ceļojumiem, kā arī mazāk pircis jaunas drēbes vai apavus.
Katrs piektais atzīst, ka taupības režīmā retāk apmeklē ārstus vai veic skaistumkopšanas procedūras. Tikpat daudz iedzīvotāju norādījuši, ka bijuši spiesti atteikties no plānotajiem lielākiem tēriņiem, piemēram, sadzīves tehnikas iegādes vai mājokļa remonta. Savukārt 9% aptaujāto atzinuši, ka pārtraukuši veidot uzkrājumus.
Vienlaikus katrs septītais norāda, ka nav bijusi nepieciešamība samazināt izdevumus. Izdevumu pārskatīšana biežāk sastopama iedzīvotāju vidū ar zemākiem ienākumiem, nestabilu nodarbinātību un reģionos ārpus Rīgas.
