Sestdien, 18. aprīlī, Jēkabpils Mežaparkā jau ceturto gadu pēc kārtas norisināsies izturības skrējiens “Lūša pēdās 2026”, kas pulcēs gan Latvijas, gan ārvalstu sportistus. Sacensībās piedalīsies arī trīs Bauskas novada sportistes – Gita Muceniece, Ilze Kiseļeva un Inga Abu-Dema. Rundāliete Gita Muceniece šogad centīsies aizstāvēt savu rekordistes titulu sieviešu konkurencē.
Jēkabpils Sporta centra pārstāve Lāsma Irša atklāja, ka līdz 13. aprīlim sacensībām pieteikušies jau vairāk nekā 130 dalībnieki, un organizatori prognozē, ka līdz startam šis skaits vēl pieaugs. Šogad apkārt Radžu ūdenskrātuvei dosies vismaz 20 ārvalstu skrējēji no Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Itālijas.
L. Irša skaidro, ka Backyard Ultra formāts paredz, ka dalībniekiem katru stundu jāveic 6706 metru garš aplis. Sacensības turpinās tik ilgi, kamēr trasē paliek tikai viens skrējējs, kurš arī tiek kronēts par uzvarētāju. Šis formāts prasa ne tikai izcilu fizisko sagatavotību, bet arī milzīgu gribasspēku, pacietību un psiholoģisko noturību.
“Ar katru gadu pieaug arī sacensību līmenis un konkurence. Ja pirmajos divos gados 24 stundu jeb 160 kilometru robežu spēja sasniegt septiņi skrējēji, tad 2025. gadā to paveica jau 23 dalībnieki. Arī šogad dalībnieku sastāvs liecina par ļoti augstu konkurenci – pieteikušies vismaz 17 skrējēji, kuri savā pieredzē jau sasnieguši 24 apļu robežu, kā arī daudzi citi, kuri šo mērķi izvirzījuši šīm sacensībām,” stāsta L.Irša.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta trīskārtējam uzvarētājam Ritvaram Kalniņam (personīgais rekords – 64 apļi), kurš arī šogad centīsies saglabāt līdera pozīciju. Viņš sacensībām piešķīris papildu intrigu – no saviem līdzekļiem sola 1001 eiro balvu tam, kurš spēs viņu pārspēt. Par uzvaru cīnīsies arī spēcīgi ārvalstu skrējēji – igaunis Kaurs Alle un lietuvietis Ernestas Vedeikis.
Sieviešu konkurencē galvenā favorīte būs Latvijas Backyard Ultra rekordiste, rundāliete Gita Muceniece (37 apļi), kura centīsies turpināt uzvaru sēriju. Viņai konkurenci sastādīs arī baušķeniece Inga Abu-Dema.
“Šis gads man sagatavošanās ziņa bija savādāks nekā iepriekšējie. Esmu nupat atpakaļ pēc garas, nopietnas traumas pauzes. Piecus mēnešus neskrēju vispār, vien tikai pirms diviem mēnešiem uzsāku treniņus,” stāsta G. Muceniece.
Viņa papildina, ka pirmo traumu guvusi pagājušajā gadā treniņa laikā. “Treniņa noslēgumā neveiksmīgi nokritu. Vienai kājai ieplēsu muskuli, otrai – krustenisko saiti aizmugurē,” atklāja G. Muceniece. Tomēr ar to problēmas vēl nebeidzās – oktobrī Pasaules čempionātā 24 stundu skrējienā Francijā savainotais muskulis tika sarauts pavisam.
Neskatoties uz piesardzīgāku pieeju, mērķu Rundāles sportistei netrūkst. “Melošu, ja teikšu, ka mērķu nav. Protams, ir. Pirmkārt, vēlos izbaudīt līdz kaulam šo feino pasākumu. Beidzot esmu atkal kustībā, un to es baudu. Otrkārt, trešā trofeja pēc kārtas nebūtu slikti,” atzīst G. Muceniece. Lai gan viņa uz starta izies kā Latvijas rekordiste, īpašu spiedienu no apkārtējiem neizjūt. “Nekādas papildus spriedzes nav. Tik vien kā apkārtējo jautājumi un minējumi – cik tad šogad būs? 38 stundas? 48?” teic G. Muceniece.
Viņa atzīmē, ka šajā sacensību formātā fiziskajai sagatvotībai ir liela nozīme, bet psiholoģiskajai noturībai arī jabūt spēcīgākai. “Brīžos, kad tu negribi vai nevari ir jāvar vēl un tad vēl mazliet virs nevaru. Meklējot savas robežas, skrienot šīs vairāku simtu kilometru distances, esmu sevi iepazinusi tik dziļi, ka zinu katru savu sīkāko vietiņu, lietiņu pie kuras piestrādāt, lai justos labi un sevi nepārmocītu. Jo man patīk baudīt!” uzsver G. Muceniece.
Runājot par konkurenci, sportiste ir piesardzīga prognozēs. “Nekad nevar zināt, kā kurš sagatavojies un kādi kuram mērķi. Tāpēc jebkura ir konkurente. Konkurence ir veselīga, jo tad arī mērķi aug,” paziņo G. Muceniece.
Savukārt uz jautājumu, kāds rezultāts būtu uzskatāms par veiksmīgu, Gita Muceniece atbild neierasti vienkārši: “Ja nākamajā dienā pēc finiša varu kā cilvēks iziet dažas stundas pastaigā, nevis saritināties dīvānā – tas būs labs rezultāts.”
