
Pēc protestiem pret vēja elektrostacijām varētu rasties iespaids, ka Vecumniekos cilvēki nevēlas progresu, tomēr ciemā daudzviet uz māju jumtiem ir saules paneļi.
Diviem aktīviem vēja elektro-staciju pretiniekiem – Igoram Šiškinam un Pēterim Liopam – abiem ir saules paneļi, kas ražo elektrību, un viņi abi domā par iespējami lielāku enerģētisko neatkarību.
Bez dabas nebūs cilvēku
Igors Šiškins dzīvo Vecumnieku pagasta mājā pie meža. Te putnu balsis ir ļoti skaļas – mežā putni jūtas kā mājās. Dzērve staigā pa pagalmu, iet pie dīķa. Mežā ir medņi un rubeņi.
«Tā ir vide, kuru gribas nosargāt,» saka I. Šiškins. Viņš rāda, ka apkārt ir saimniecības, un mājas iekopj jaunas ģimenes. «Apkārt ir aktīvi jaunieši – visi nāk pēc dabas. Ja dabu iznīcinās – cilvēku arī vairs nebūs,» pauž Igors.
Saules paneļus viņš uzstādījis vairākās kārtās. Īpašumā ir trīs ģimenes saimniecības, un pagājis laiks, līdz sapratuši, cik lielu jaudu vajag, lai visiem pietiktu. «Mājas patēriņš ir gana liels. Ir pirtiņa, ir vecā māja, ir jaunā māja. Katrā dzīvo kāds no ģimenes,» uzskaita I. Šiškins. Uzlikuši pirmās divas rindas un sapratuši, ka vajag vairāk. Tagad sāk domāt par akumulatoru izmantošanu, lai varētu pa dienu uzkrāto enerģiju izmantot arī naktī.
«Saules paneļu uzstādīšana atmaksātos arī tad, ja elektrību nedod tīklā, ja izmanto tikai to, kas ir vasarā. Var teikt, ka tā ir krājkasīte vecumdienām, kur esi ielicis savu naudu. Tā vismaz ceru. Ieklausos speciālistu viedoklī un mēģinu izvērtēt, kā labāk. Man nav ilūziju, ka elektrība kļūs lētāka,» rēķina I. Šiškins.
Industriāls elements
Tomēr industriālos parkus viņš neatbalsta. «Liku tieši ar domu, ka industriālos saules paneļu parkus nevajag. Braucu pie klientiem skursteņus tīrīt – daudziem ir salikti saules paneļi uz jumtiem. Turklāt ir limits, cik daudz enerģijas no saviem saules paneļiem varu atdot tīklā. Ja liek tādu ierobežojumu, tas nozīmē, ka jau ir par lielu patēriņš – nav, kur likt saražoto. Vienlaikus svešu biznesu laiž iekšā,» neapmierināts I. Šiškins.
Viņš uzskata, ka elektrības paneļiem būtu jākļūst par industriālu pilsētas elementu: «Ar saules paneļiem var noklāt visus Rīgas jumtus, mašīnu nojumēm jumtus, var tos likt stateniski. Nevajag dabas teritorijas degradēt. Esmu par saprātīgām, godīgām un taisnīgām inovācijām, nevis par to, kas degradē dabas vidi.»
Atmaksājas siltais ūdens
Vecumnieku ciema iedzīvotājs Pēteris Liopa pirmos saules paneļus uzstādījis pirms 20 gadiem. Galvenais uzdevums bijis uzsildīt ūdeni. Aukstajā laikā to silda no apkures, vasarā – no saules paneļiem. Uzstādīti seši paneļi, kas savulaik izmaksājuši katrs 90 latus.
«Ja rēķina, cik izmaksā septiņus mēnešus uzsildīt ūdeni boilerī, tas vien jau atmaksājies,» aprēķinājis P. Liopa.
Tagad pievienoti jauni saules paneļi, kas dod lielāku jaudu. Arī viņš cenšas dzīvot pēc iespējas neatkarīgāk no energoresursu piegādes. Pēteris tur vistas un pīles. Sētā ir siltumnīca, un laistīšanai cenšas savākt no jumtiem lietusūdeni. Apkure dzīvokļiem nodrošināta ārpus mājas – katls atrodas šķūnītī. Telpās ir gan siltā grīda, gan radiatori, kurina ar malku. Ar labu oša vai bērza malku pietiekot piemest reizi no rīta un reizi vakarā – telpās turas 22 grādu temperatūra. Ziemā iztērējot apmēram astoņus kubikmetrus malkas.

Nākotnē – akumulatori
Nākotnes iespējas P. Liopa pašlaik saskata akumulatoros, pat ja nav saules paneļu.
«Kad ir saules enerģija, akumulatori to uzkrāj, un tad man ir elektrība. Tīkla enerģijai man ir biržas tarifs. Kad ziemā ir zema cena, uzlādēju akumulatorus. Tā ir nākotne. Tā daru jau vismaz sešus gadus arī ziemā. Pagaidām pats kontrolēju, kad pārslēgt uz uzlādi, bet plānoju šogad uzstādīt sistēmu, kas automātiski kontrolēs pārslēgumu,» stāsta Vecumnieku iedzīvotājs.
Viņš neplāno saražoto enerģiju atdot tīklā, jo pašlaik pieredzētais rāda, ka tur ieguvums bieži vien ir mazs. Kad ir stipra saule, elektrības cena biržā ir maza.
Siltumnīcā stādiem uzstādīti gaismekļi. Pavasarī saule jau saražo enerģiju, kuru uzkrāj akumulatoros, un tad var būt droši, ka salnas stādus neskars. Tam izmanto vairāk lietotās baterijas ar mazāku jaudu, bet siltumnīcai pietiek. «Tīkla enerģija būtu dārga. Ar saules paneļiem šīs izmaksas nejūtu,» atzīst P. Liopa.
Svarīgi būt neatkarīgam
Ieguvuma pamatā ir tehniskā domāšana un tehnoloģijas. P. Liopa izmanto lietotus akumulatorus no automašīnām, kam nepieciešamas iekārtas, lai tos pielāgotu sadzīves preču elektrības patēriņam. Toties automašīnu baterijas ātrāk uzlādējas.
«Es pat ieteiktu tādas baterijas. Arī elektroauto cieš avārijās, un ir pieejamas labas baterijas. Tikai vajag invertorus, ir jāpārtaisa sistēma. Toties ķīmija te ir viena no labākajām. Vismaz desmit gadus vajadzētu labi darboties,» vērtē meistars. Viņa pieredze rāda, ka labāki ir akumulatori ar metāla korpusu, nevis plastmasas.
Kā zināmu humoru P. Liopa norāda, ka ar saules paneļiem, akumulatoriem un dīzeļa ģeneratoru lauku īpašumos bez elektrības pieslēguma vasarā var panākt enerģētikas neatkarību. Dīzeļa ģenerators neesot tas zaļākais, bet enerģētiskā neatkarība ar zemām izmaksām sanāk.
Atmaksājas vienmēr
«Svarīgi, ka es esmu neatkarīgs. Ja kaut kur uz vadiem koks uzkritīs, elektrība tīklā pazudīs, bet man ir,» saka P. Liopa. Viņš norāda, ka svarīga ir iespēja izmantot elektrību mājas darbiem. Mašīnas uzlādēšanai viņam paneļu jaudas nepietiek, bet metināšanai, zāģēšanai un citiem darbiem uzstādīto saules paneļu enerģijas jauda ir pietiekama.
«Vienmēr ir jārēķina, cik ir mājas patēriņš un kādas ir izmaksas. Ir tie, kas pārmaksā, paņemot pārāk jaudīgas iekārtas,» vērtē meistars, norādot, ka šajā jomās ir ļoti jārēķina, pirms izvēlēties un uzstādīt enerģijas ražošanas iekārtas. Ja izdodas piesaistīt labu ekspertu, saules paneļu uzstādīšana un modernās tehnoloģijas atmaksājas vienmēr. ◆
