Patlaban Latvijā vērojama partiju aktīva cīņa par vēlētājiem un nākamo vairāk nekā piecu mēnešu laikā līdz vēlēšanām turpināsies asas diskusijas, intervijā Latvijas Radio sprieda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Taujāts, vai nokaitētā atmosfēra, kāda starp politiķiem vērojama aizvadīto dienu laikā, būs vērojama arī turpmāk, Valsts prezidents uzsvēra, ka šis ir vēlēšanu gads – gan koalīcijā, gan opozīcijā un arī ārpus Saeimas esošās partijas cīnās par iekļūšanu nākamajā parlamentā.
Viņš vērtēja, ka par vēlētājiem notiek asa cīņa, kuru pastiprina fakts, ka socioloģiskās aptaujas norāda uz lielu neizlēmušo skaitu. Valsts prezidents atzina, ka vēlēšanu laiks vienmēr ir saspringts. Rinkēvičs atkārtoja iepriekš pausto, ka priekšvēlēšanu gaisotne veidojās jau pagājušā gada rudenī saistībā ar Stambulas konvenciju, taču, jo tuvāk būs vēlēšanas, jo asākas būs diskusijas.
“Vai tas nozīmē dramatiskas darbības valdības sakarā? Tas būs valdības partiju pašu izšķiršanās jautājums. Esmu skaidri definējis, ka pieturēšos pie Satversmē noteiktās politiskās neitralitātes, savā ziņā pie arbitra lomas un katru priekšvēlēšanu izteikumu, peripetijas nekomentēšu. Manuprāt, nākamie pieci ar pusi mēneši tādi arī būs,” teica Valsts prezidents.
Jautāts, kāpēc valsts īstermiņa aizdevums lidsabiedrībai “airBaltic” varēja kļūt par iemeslu valdības sabrukšanai, Rinkēvičs aicināja šo jautājumu uzdot Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), kura trešdien paziņoja, ka esot gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu Saeimā īstermiņa aizdevuma piešķiršanai.
Valsts prezidents uzsvēra, ka premjere viņu informēja par valdības sēdi, tika pieprasīta informācija no atbildīgajām institūcijām, tostarp no Satiksmes ministrijas un Valsts kontroles, lai saprastu, kāda ir situācija uzņēmumā. Rinkēvičs akcentēja, ka politiskā neitralitāte nenozīmē nesekošanu līdzi politiskajai dzīvei. Viņa padomnieki ir regulārā saziņā ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām.
“Daudzi jautājumi, kas skar “airBaltic”, ir saistīti gan ar ģeopolitisko situāciju, gan ar lēmumiem, kas pieņemti iepriekš un citiem aspektiem, par to ir diskutēts. Tomēr vairāku ekonomikas nozares, sabiedrisko organizāciju pārstāvju uzskats bija, ka jācenšas darīt visu, lai “airBaltic” noturētos,” teica Valsts prezidents.
Viņaprāt, ir skaidrs, ka bez nopietna biznesa modeļa attīstības plāna maiņas aizdevums 30 miljonu eiro apmērā nebūs pēdējais. Valsts prezidents atzīmēja, ka daudziem politiķiem, deputātiem un sabiedrībai ir pamatoti jautājumi, kas ar aviokompāniju notiks tālāk, taču, kāpēc tas kļuva par zināmu pārbaudes jautājumu, esot jāvaicā tiem, kas bijuši iesaistīti sarunās visu laiku, jo notikumi mēdz attīstīties tik strauji, ka nav skaidrs, kāpēc pa dienām mainās izteikumi un lēmumi.
“Vai lēmumi, par kuriem esmu informēts no preses paziņojumiem pēc koalīcijas sarunas, rezultēsies ar atrisinājumu? Īstermiņā – jā, taču nākamā lēmuma pieņemšanas diena, raugoties no politiskā kalendāra, nav tālu. Atbildības jautājumi ir noteikti. Vai nākamnedēļ mūs negaida kāds cits jautājums? Pieļauju, ka gaida,” atzīmēja Valsts prezidents.
Jau rakstīts, ka Saeimas deputātu vairākums šodien piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai “airBaltic” 30 miljonu eiro apmērā.
Aizdevums “airBaltic” nepieciešams saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu. Aizdevuma izsniegšanu 31. martā atbalstīja valdība, taču ZZS iebildumu un ultimāta dēļ šis jautājums vairākas nedēļas iestrēga un parlaments kavējās ar lēmuma pieņemšanu.
Pēc vairāku nedēļu strīdiem Siliņas valdībā pārstāvēto partiju domstarpības par atbalstu aviokompānijai “airBaltic” bija samilzušas tik tālu, ka Siliņa trešdien pieļāva valdības krišanu.
ZZS Saeimas frakcijas deputāti uzstāja uz “trīs punktu piedāvājumu”, tostarp satiksmes ministra demisiju, lai ZZS parlamentārieši atbalstītu īstermiņa aizdevuma piešķiršanu “airBaltic” 30 miljonu eiro apmērā.
ZZS ultimāts paredzēja, ka atbalsts aizdevuma piešķiršanai tiks nodrošināts, ja tiek iespējami skaidri piedāvāts plāns, kā “airBaltic” sasniegs rentabla uzņēmuma statusu, ja līdz Saeimas balsojumam par aizdevumu Švinka atkāpjas no satiksmes ministra amata, uzņemoties politisko atbildību par situācijas nekontrolēšanu, un ja Siliņa uzņemas politisko atbildību par plāna aviokompānijas rentabilitātes nodrošināšanai izpildi.
Savukārt “Progresīvie” uzsvēra, ka ZZS piedāvājumu negrasās apsvērt, bet “Jaunā vienotība” koalīcijas partnerus aicināja uz sarunām, lai vienotos par turpmāko darbu.
Sarunās, kas notika ceturtdienas rītā, koalīcijas partneri tomēr vienojās turpināt strādāt kopā. Kā medijiem norādīja Siliņa, vienošanās paredz, ka Švinkam būs jāstrādā, lai nodrošinātu, ka “airBaltic” ir rentabls uzņēmums. Pretējā gadījumā Švinkam būs jāuzņemas atbildība, uzsvēra premjere. Pagaidām gan viņa nav precizējusi, kā tieši īsā laikā varētu sasniegt šādus rādītājus, tādējādi ļaujot Švinkam amatu ministra krēslā saglabāt.
Tāpat Siliņa norādīja, ka Satiksmes ministrija ir jāreorganizē, jo “daudzi darbi ir iestrēguši” un nevirzās uz priekšu. Viņa reorganizāciju sagaida jau tuvākajā laikā. Arī te pašlaik nav sekojusi lielāka konkrētība par to, kas tieši ministrijas struktūrā strādā slikti un kas, viņasprāt, darāms, lai steidzami sasniegtu pašas izvirzīto mērķi.
Vēstīts arī, ka “airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsam Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) “Lufthansa” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā “Lufthansa”, veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā “airBaltic” pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, “airBaltic” gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts “airBaltic” gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
