Samazinoties bērnu skaitam, Bauskas novadā, lai saņemtu 100% valsts finansējumu pedagogu algām, uzsākta četru pamatskolu un divu vidusskolu reorganizācija. Pret to gan kategoriski iebilst skolēnu vecāki, jo neredzot alternatīvu iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību sasniedzamā attālumā, bet trūkstošais finansējums esot vien viena priekšsēdētāja gada algas apjomā. Skaistkalnes un Pilsrundāles skolu vecāki uzsākuši parakstu vākšanu gan pagastos, gan iniciatīvu portālā “Mana balss” un ir gatavi cīnīties par vidusskolas posmu saglabāšanu savās mācību iestādēs, ziņo Vidzemes televīzija.
Pilsrundāles vidusskola allaž lepojusies ar labiem sasniegumiem skolu reitingos un arī eksāmenos, tomēr vidusskolas posmā pašreiz pietrūkstot desmit skolēnu, lai izpildītu Ministru kabineta (MK) noteiktos kritērijus. Iebildumus pret plānoto reorganizāciju izsaka gan skolēni, gan skolotāji, gan vecāki, norādot gan uz to, ka tādējādi lauki paliks vēl tukšāki, gan uz to, ka tas būtiski ietekmēs vecāku maciņus.
Pilsrundāles vidusskolas skolotāja Inga Čerņavska atgādina, ka sociālekonomiskā situācija laukos nav tāda pati kā pilsētās: “Mēs ļoti labi zinām sociālekonomisko situāciju laukos. Te nav tik labi apmaksātu darba vietu, vecākiem nav iespējams bērniem nodrošināt transportu uz Bausku, bet ir ļoti spējīgi jaunieši, kuri vēlas mācīties, bet reģionālais transports ir sakārtots tā, ka uz Bausku nav iespējams nokļūt. Arī uz Eleju nē.”
Neizpratnē par skolas nākotni ir arī Pilsrundāles vidusskolas 12. klases skolniece Jasmīna Sūnaika: “Šeit ir ļoti laba izglītības iestāde, man šķiet. Šeit visiem ir iespējas mācīties, šeit visiem ir atbalsts no visiem skolotājiem. Nav tā, ka tikai viens vai divi tevi atbalsta. Ir arī ļoti pozitīva attieksme no skolēnu puses.”
Gan vidusskolēni, gan pedagogi labi saprot, ka skolu reorganizācija nav tikai pašvaldības iegriba, jo skolēnu skaitu klasē, lai pašvaldība saņemtu finansējumu pedagogu atalgojumam, nosaka Izglītības likums un Ministru kabineta noteikumi.
Pilsrundāles vidusskolas sākumskolas skolotāja Antra Zelmene gan lēmumu pieņēmēju darbos saredz pretrunas: “Latviešiem ir tāds ticējums – katram savs krekls tuvāks, bet varbūt, ka mēs to kreklu varam veidot tādu izturīgāku. Piemēram, Izglītības ministrija saka – sakārtojiet -, bet Zemkopības ministrija saka – jaunie, nāciet uz laukiem. Kur tad tas jaunais nāks, ja viņš ir jauns, viņam ir ģimene un bērni un vajadzīga skola. Līdz ar to mēs aizejam pretrunās.”
Kā stāsta Rundāles vecāku deleģētā pārstāve Līga Orupa, arī pie esošajiem MK nosacījumiem pašvaldība var skolu saglabāt ar savu finansējumu, un vecāku ieskatā neesot pamata to nedarīt: “Vai patiešām Bauskas novada pašvaldībai ir nepieciešami divi priekšsēdētāja vietnieki? Viena vietnieka gada alga sastāda tos 42 000 eiro. Ja mēs paskatāmies to trūkstošo summu oficiāli pieejamajos datos, tad ar to var nosegt. Arī projekti, kādus plānots realizēt, tad arī šeit var varbūt runāt par finansējuma pārdali. Mēs esam aicinājuši un runājuši ar pašvaldību, bet diemžēl nav šī konstruktīvā dialoga. Ir tikai vienas dimensijas skatījums par skaitļiem, datiem, kas balstīti uz bērnu dzimstību, bet nav atbildes uz milzīgi daudz jautājumiem.”
Kā skaidro Bauskas novada pašvaldībā, darbs pie skolu reorganizācijas turpinoties, jo bērnu ir pārāk maz, lai saņemtu 100% finansējumu no valsts skolotāju atalgojumam. Priekšsēdētāja vietniece Linda Abu Meri (JV) gan noliedz, ka Bauskas vai Vecumnieku vidusskolā pietrūks vietu, lai uzņemtu reorganizēto skolu audzēkņus, bet par transportu domāšot: “Protams, ka iespēju robežās mēs labprātāk izmantojam sabiedrisko transportu. Mēs arī nodrošinām braukšanas biļetes skolēniem, bet mēs skatīsimies. Tas vēl ir viens darbs, kas pašvaldībai vēl ir jāizdara – tie ir pārvadājumi.”
Šodien, 13. maijā, jautājumu par skolu reorganizāciju skatīs Izglītības, kultūras un sporta komitejā. Tomēr arī tad, ja jautājums nonāks un tiks apstiprināts domes sēdē, tas stāsies spēkā no 2027. gada septembra, kas gan nozīmē, ka pašvaldība mājasdarbu nav izpildījusi un finansējums budžetā būs jāatrod jau šogad.
