Patlaban Latvijas laukos lielākās bažas rada ieilgušais sausums un krasās temperatūras svārstības, kas kavē sējumu attīstību un apgrūtina augiem barības vielu uzņemšanu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie lauksaimnieki.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” Lauksaimniecības daļas vadītājs un valdes loceklis Ģirts Ozols aģentūrai LETA sacīja, ka situācija ar sējumiem Latvijā kopumā vērtējama kā apmierinoša. Ziemāji visā valstī pārziemojuši salīdzinoši labi, bet vasarāju sēja lielākoties jau noslēgusies vai tuvojas beigām.
Tomēr daudzviet trūkst mitruma, un iepriekšējā nedēļā piedzīvotie nokrišņi bijuši nepietiekami. Pēc Ozola paustā, mainīgās temperatūras rada papildu stresu augiem un bremzē to attīstību, tomēr situācija varētu uzlaboties, iestājoties stabilākam un siltākam laikam.
Ozols atzīmēja, ka ziemas rapsis jau sācis ziedēt, taču par ražas potenciālu vēl esot pāragri spriest. Savukārt ziemas kvieši sasnieguši cerošanas beigu un stiebrošanas sākuma attīstības stadiju, kas ir būtisks posms ražas veidošanā, tomēr mainīgie laikapstākļi kavē darbus laukos.
Viņš arī uzsvēra, ka līdztekus laikapstākļu ietekmei nozari šogad būtiski skar globālie ekonomiskie procesi. Zemās graudu cenas, augstās izejvielu izmaksas, energoresursu cenu svārstības un pieaugošās transporta izmaksas rada grūti prognozējamu situāciju.
Pēc Ozola teiktā, minerālmēslu un citu nepieciešamo resursu iegāde šī gada sezonai lielākoties veikta savlaicīgi, tomēr 30-60% izmaksu pieaugums pilnā apmērā būs jūtams nākamajā sezonā. Tas rada neskaidrību arī par ziemāju sēju augustā un septembrī, jo patlaban vēl nav skaidrs, kādā apjomā un ar kādiem resursiem zemnieki varēs plānot nākamo ražošanas ciklu.
Vienlaikus viņš atzina, ka gājputni arī šogad radījuši problēmas, īpaši tauriņziežu – pupu un zirņu – sējumiem. Putni bojā arī ziemas rapša un kviešu laukus, ietekmējot augu attīstību un samazinot ražas apjomu.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra aģentūrai LETA pauda, ka sausums kopš aprīļa sākuma būtiski ietekmē sējumus.
Skudra uzsvēra, ka aprīlis bijis salīdzinoši vēss un ar biežām nakts salnām, turklāt vējš papildu izžāvējis augsnes virskārtu. Arī maija sākumā nokrišņu bijis maz, tādēļ Zemgalē mālainās augsnes sāk plaisāt un ar katru dienu kļūst arvien sausākas.
Pēc viņa paustā, sausuma dēļ augiem ir apgrūtināta barības vielu uzņemšana, kā rezultātā novērota apakšējo lapu dzeltēšana un kālija deficīts.
Lauksaimnieki ar cerību raugās uz gaidāmo lietu, un īpaši svarīgi tas būtu Zemgalē un Kurzemē, uzsvēra Skudra, piebilstot, ka patlaban ir ļoti svarīgi, lai vismaz vienas dienas garumā nolīst kārtīgs lietus ar aptuveni 20 milimetriem nokrišņu.
Viņš arī sacīja, ka lielākā daļa sējas darbu jau paveikta, bet vēl plānots sēt griķus, kurus parasti sēj maija beigās un jūnija sākumā, jo tie ir jutīgāki pret salnām.
Arī viņš atzina, ka atsevišķos reģionos zosis nodarījušas nopietnus postījumus sējumiem, īpaši pupu laukiem. Putni bojā arī zirņu, kukurūzas un graudaugu sējumus, vietām noēdot augus pilnībā. Skudra piebilda, ka zemniekiem nevajadzētu pieļaut zosu uzturēšanos laukos pa nakti, jo pretējā gadījumā tās var sākt baroties no sējumiem.
Runājot par degvielas cenām, Skudra uzsvēra, ka cenas joprojām saglabājas augstas, kas ietekmē zemnieku ražošanas izmaksas. Viņš piebilda, ka zemnieki cenšas nopirkto degvielu un mēslojumu izmantot racionāli. Tāpat lauksaimnieki ar cerību raugās uz rudens sēju, ka līdz tās sākumam ģeopolitiskā situācija mainīsies un cenas kļūs zemākas.
Biedrībā “Zemnieku saeima” aģentūrai LETA pauda, ka Latvijā patlaban notiek intensīvi sējumu kopšanas darbi. Salīdzinoši labi pārziemojušie ziemāji tiek papildus pabaroti gan ar šķidriem mēslošanas līdzekļiem, gan tiek ierobežotas nezāles, tāpēc gandrīz uz katra lauka var redzēt pa kādam smidzinātājam.
Savukārt vēsais laiks un stiprais vējš ir piebremzējis intensīvos darbus, tāpēc vietumis tiek izmantotas vēlas vakara stundas, kad vējš norimis un arī apputeksnētāji pametuši laukus. Ļoti lēnām sāk atvērties ziemas rapšu ziedi, kas parasti notiek vismaz divas nedēļas ātrāk, skaidroja biedrībā.
“Zemnieku saeima” norādīja, ka vasarāji visur sasēti, izņemot griķus un daļā saimniecību arī kukurūzas. Biežās laika apstākļu maiņas attur saimniekus steigties ar tādu kultūraugu sēju, kuri cieš no salnām.
Patlaban vislielākās bažas saimniekiem ir par ieilgušo sausumu – visā valsts teritorijā ir nepietiekams mitruma daudzums. Dažviet jau var redzēt, ka sējumi iekrāsojas dažādos toņos, informēja biedrībā.
Tāpat “Zemnieku saeima” norādīja, ka šopavasar lauksaimniekus pārsteigusi netipiski ilgā zosu baru uzkavēšanās saimniecību laukos. Daļa saimnieku, kuru lauki atrodas zosu migrācijas ceļos, jau laikus gādāja dažādus aizsardzības līdzekļus – skaņas lielgabalus, putnubiedēkļus.
Biedrībā apliecināja, ka pa kādam zosu baram vēl ganās pa laukiem, bet lielais vairums jau ir aizlidojis uz ziemeļiem, kur, acīmredzot, bija nelabvēlīgi apstākļi putnu migrācijai.
“Zemnieku saeimā” uzsvēra, ka zosis nav vienīgās, kas posta sējumus, tostarp zirņus un pupas iecienījušas arī dzērves un gulbji. Dzērves ar garo knābi spēj izcelt pupas pat no vairāku centimetru liela dziļuma. Šos putnus nu jau var redzēt uz katra lauka. Citus gadus putnu atgriešanos no dienvidiem sagaidīja kā pavasara vēstnešus, šogad saimnieki ir piesardzīgi, jo ekonomiskā situācija ir ļoti spiedīga un katrs zaudētais ražas kvadrātmetrs pastiprina trauksmi.
