Ņemot vērā incidentus ar bezpilota lidaparātu apdraudējumu austrumu pierobežas teritorijā, ir izstrādātas rīcības vadlīnijas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, pamatpakalpojumu sniedzējiem, juridiskajām personām, citām institūcijām un sabiedrībai, aģentūru LETA informēja Krīzes vadības centrā.
Vispirms vadlīnijās noteiktas institūcijas, kurām ir jānodrošina darbības nepārtrauktība gaisa telpas iespējama apdraudējuma laikā. Šo institūciju vadītājiem savlaicīgi jāplāno un jākoordinē darba pienākumu veikšana, pamatojoties uz tajā apstiprinātajiem krīzes plāniem. Turklāt katrā institūcijā jāizstrādā iekšējie algoritmi gaisa telpas apdraudējuma gadījumā, nosakot darbības nepārtrauktībai un nozares noturībai nepieciešamo personālu, šī personāla apziņošanas un aizvietošanas kārtību, darba organizāciju uz apdraudējuma laiku. Tāpat jānosaka iekšējās procedūras un darba organizācija, saņemot paziņojumu par gaisa telpas apdraudējumu un jāvērtē plānoto darbu vai sniegto pakalpojumu atlikšana, vai sākto pārtraukšana, ja tehnoloģiskie procesi to ļauj.
Vadlīnijās uzsvērts, ka šajās institūcijās nodarbinātajiem ir tiesības izvērtēt šūnu apraides paziņojumā iekļauto informāciju un pieņemt lēmumu par rīcību, kas neapdraud savu dzīvību vai veselību. Ja nodarbinātais konstatē tiešu apdraudējumu savai dzīvībai vai veselībai, tas nekavējoties informē tiešo vadītāju, kurš organizē turpmāko rīcību.
Tāpat uzsvērts, ka šīm institūcijām jānodrošina rīcības izvērtējums jeb pēcdarbības analīze, ja nepieciešams, jāidentificē pilnveidojamos aspektus un attiecīgi jāaktualizē attiecīgos plānus.
Šīs institūcijas sagrupētas sešās daļās. Tie ir objekti un institūcijas, kas atbilst Nacionālās drošības likuma 22.2 pantam “Kritiskā infrastruktūra” un 22.3 pantam “Kritiskie finanšu pakalpojumi”. Tie ir paaugstinātas bīstamības objekti, kā arī citi ražošanas uzņēmumi, kuru darbības pārtraukšana var radīt būtisku kaitējumu dzīvībai vai veselībai, vai ievērojamus zaudējumus.
Darbības nepārtrauktība jānodrošina arī institūcijās, kas nodrošina iedzīvotāju pamatvajadzības atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 1. panta 14. punktam. Proti, tādas pamatvajadzības kā uzturs, mājoklis, veselības aprūpe, medicīniskā palīdzība, elektroapgāde, ūdensapgāde, siltumapgāde, atkritumu un notekūdeņu savākšana, sakaru nodrošinājums.
Tāpat arī institūcijās un uzņēmumos, ar kuriem ir noslēgti mobilizācijas līgumi, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldē un Latvijas Cietumu slimnīcā. Darbības nepārtrauktība jānodrošina arī objektos, kuru tehnoloģisko procesu pārtraukšana var radīt bīstamību dēļ ķīmiskajiem procesiem, mehānismu īpatnībām vai citām specifiskām īpašībām.
Visbeidzot, šajā sarakstā ir arī pirmsskolas un sākumskolas izglītības iestādēs, organizējot darbu dežūrgrupu režīmā, kam par pamatu var tikt izmantota pieredze no Covid-19 pandēmijas laikā ieviestajiem pasākumiem, teikts vadlīnijās.
Savukārt citu institūciju, tai skaitā valsts un pašvaldības institūciju, komersantu vadītāji un citi pakalpojumu sniedzēji, kas nav jomās, kur jānodrošina darbības nepārtrauktība, izvērtējot šūnu apraides paziņojumā ietverto informāciju, pieņem lēmumu par turpmāko rīcību atbilstoši konkrētajai situācijai, neapdraudot savu un nodarbināto dzīvību un veselību, kā arī ievērojot institūcijā noteiktos iekšējos normatīvos aktus un drošības prasības, paredz vadlīnijas.
Uz visām uzskaitītajām institūcijām attiecas nosacījums, ka tās drīkst pāriet uz attālināto darbu, ja to darbība nav saistīta ar nepārtrauktu klātienes pakalpojumu sniegšanu klientiem vai iedzīvotājiem, vai ja funkcijas iespējams nodrošināt attālināti. Lēmumu par attālinātā darba organizēšanu pieņem institūcijas vadītājs.
Vienlaikus vadlīnijās iedzīvotājiem skaidrots, kā jārīkojas, ka gaisa telpas apdraudējuma laikā atrodas dzīvesvietā, ceļā vai automašīnā, veikalā vai citā iestādē, mežā vai klajā laukā.
Piemēram, pārvietojoties ārpus telpām aktīva gaisa telpas apdraudējuma laikā, nepieciešams ievērot noteiktus drošības pasākumus.
Pirmkārt, maksimāli ierobežot ārtelpās pavadīto laiku, atrodoties tajās tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams neatliekamu darba pienākumu veikšanai vai tuvākās patvēruma vietas sasniegšanai. Otrkārt, pārvietojoties savlaicīgi identificēt iespējamās vietas, kur operatīvi noslēpties, piemēram, ēkas, pazemes inženierbūves vai citas konstrukcijas, kas var kalpot kā aizsegs.
Treškārt ieteikts izvairīties no klajiem laukiem un atklātām vietām, kur nav pieejams neviens dabisks vai mākslīgs aizsegs un persona ir viegli pamanāma no gaisa. Ceturtkārt, nevajadzētu uzturēties paaugstinātas bīstamības objektu tiešā tuvumā, jo īpaši izvairoties no naftas produktu rezervuāriem, maģistrālajiem gāzes vadiem vai ķīmisko vielu uzglabāšanas vietām, kas incidenta gadījumā var radīt papildu sprādziena vai piesārņojuma riskus.
Tāpat pastiprināti jānovēro gaisa telpa un apkārtne, bet, vizuāli pamanot vai dzirdot aizdomīgu lidaparātu, nekavējoties jāevakuējas drošā vidē vai aizsegā. Nedrīkst tuvoties nokritušiem objektiem vai to atliekām, saglabājot drošu distanci un informējot par atradumu glābšanas dienestus, zvanot pa tālruni “112”.
Tāpat uzsvērta nozīme sabiedrības savstarpējam atbalstam gaisa telpas apdraudējuma gadījumā. Ievērojot šūnu apraides paziņojumā noteiktos drošības ierobežojumus, iedzīvotājus aicina, ja tas ir droši un iespējams, sniegt atbalstu kaimiņos dzīvojošām personām, kurām var būt nepieciešama papildu palīdzība.
Vadlīnijās uzsvērts, ka savstarpējās palīdzības sniegšana nedrīkst radīt papildu apdraudējumu pašiem iedzīvotājiem, un prioritāte vienmēr ir personiskās drošības nodrošināšana, ievērojot kompetento institūciju norādījumus.
Krīzes vadības cents aicina iedzīvotājus iepazīties ar rīcības matricu, kurā pieejama pamatinformācija par sagaidāmo valsts pārvaldes, pašvaldības un nozaru institūciju rīcību, kā arī nozaru izstrādātie rīcības ieteikumi iedzīvotājiem dažādās situācijās.
Rīcības matrica un vadlīnijas pieejamas vietnē https://www.mk.gov.lv/lv/krizes-vadibas-centrs
Vadlīnijas izstrādātas sadarbībā ar dienestiem un nozaru ministrijām, uzsver centrā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka no sestdienas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izmantos divu līmeņu šūnu apraides paziņojumus, lai informētu sabiedrību par iespējamo gaisa apdraudējumu vai par tūlītēju nepieciešamo rīcību.
Dzeltenais brīdinājums būs informējošs paziņojums, kas neprasa tūlītēju iedzīvotāju rīcību, bet aicina būt informētiem par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā. Savukārt oranžais brīdinājums būs paziņojums par konstatētu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā, kas paredz tūlītēju iedzīvotāju rīcību atbilstoši sniegtajām instrukcijām.
Lai zinātu, kā rīkoties gaisa apdraudējuma gadījumā un sagatavotos, iedzīvotājus aicina iepazīties arī ar drošības padomiem “sargs.lv” un “112.lv”.
Pēdējo mēnešu laikā šūnu apraides paziņojumus saņēmuši Latgales un Vidzemes iedzīvotāji un tie bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā. Vairākas reizes šādi droni Latvijas teritorijā ir arī sprāguši, tostarp 7. maijā tas notika maz izmantotā naftas bāzē Rēzeknē.
Cilvēki līdz šim šādos incidentos nav cietuši, bet pēdējais gadījums Rēzeknē noveda vispirms pie aizsardzības ministra un pēc tam arī visas Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības krišanas. Patlaban notiek sarunas par jaunas valdības izveidi. Kamēr tā nav apstiprināta, darbu turpina Siliņas vadītais Ministru kabinets.
