Evikas Siliņas (JV) valdības koalīcijas sairšana sākās ar mēģinājumu denonsēt Stambulas konvenciju, trešdien intervijā LTV “Rīta panorāmai” sprieda demisionējusī premjere.
Stambulas konvencijas denonsēšanas jautājumā 2025. gada rudenī Zaļo un zemnieku savienība saslēdzās ar tā brīža opozīciju. Pēc Siliņas vārdiem, līdz ar šiem notikumiem starp koalīcijas partneriem radusies plaisa, kam sekojušas arvien jaunas domstarpības un sarežģīts darbs.
Siliņa zinot, ka jau tad esot bijusi plānota valdības nogāšana un sazīmēts jauns valdības sastāvs, tomēr plāni nav īstenoti saistībā ar sabiedrības spiedienu neaiztikt Stambulas konvencijas jautājumu.
Siliņa intervijā vēlreiz “iedzēla” “Progresīvo” politiķim Andrim Sprūdam, sakot, ka neesot varējusi paciest aizsardzības ministra tukšrunāšanu. Viņa arī izteicās, ka darbs aizsardzības jomā uzlikšot stigmu “Progresīvajiem” kā partijai, jo to tagad nekur nedrīkstēšot laist atbildīgos amatos.
Lai arī politiskajā retorikā Siliņas valdībai bieži pārmesta mīņāšanās uz vietas, darba vietā vairāk nodarbojoties ar partiju savstarpējo attiecību risināšanu, aizejošā premjere joprojām domā, ka viņas vadītā valdība esot strādājusi ar lielu intensitāti. Siliņa arī ir pārliecināta, ka esot bijusi laba līdere un bez viņas vadības daudzas lietas valdībā nebūtu izdarītas.
Taujāta par “Jaunās vienotības” izvēlēm, ko piedāvāt kā premjera amata kandidātu uz nākamajām Saeimas vēlēšanām, Siliņa teica, ka šis jautājums partijai vēl jāpārdomā, un vairs nepauda, ka šī pozīcija būtu atvēlama viņai.
Siliņa nezinot, vai ārlietu ministre Baiba Braže (JV) būtu piemērota premjeres amata kandidāte, jo viņa neesot izgājusi “vēlēšanu sietu”. Demisionējusī premjere kā iespējamus “Jaunās vienotības” līderus Saeimas vēlēšanu cīņās piesauca Eiropas Savienības komisāru, bijušo premjeru Valdi Dombrovski un partijas Saeimas frakcijas vadītāju Edmundu Jurēvicu, kā arī partijas rindās viņa redzot “citus spēcīgus kandidātus”.
