Brauciens ceļubūvētāju džipā pa topošās starptautiskās dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» būvlaukumiem pie Iecavas ir gan ļoti informatīvs, gan aizraujošs, jo transportbūvju inženiera Artura Kļaviņa vadītais auto «Bauskas Dzīves» žurnālistus izvadā ne tikai pa no jauna ierīkotiem grants paralēlajiem ceļiem, bet arī pa dubļiem, smilšu laukumiem un platām lāmām, ko atstājis lietus.
Kā uzsver ģenerāluzņēmēja konsorcija «ERB Rail» sabiedrisko attiecību pārstāvis Miks Lūsis, tik tālu un plaši būvniecības vietās vēl nebija ieskatījies neviens cits mediju pārstāvis, lai arī interese ir liela – pieteikušies arī čehu un franču žurnālisti.
Starptautiska drošība
Pirms došanās izbraucienā reģiona žurnālistus instruē darba drošības vadītājs Dāvis Kairis, izrādot būvlaukumu shēmas. Laukumi numurēti un apzīmēti ar saīsinājumu BP pēc angļu «building permit», latviski – būvatļauja. Visus braucējus reģistrē elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā (EDLUS) – esam pieskaitīti!
Apskatām četrus laukumus, kur dažādās stadijās top sliežu uzbērums, paralēlie un pievadceļi. Te strādā smagā tehnika, braukā ģenerāluzņēmēja konsorcija «ERB Rail», kā arī apakšuzņēmēju «Binders» un «Igate» darba mašīnas.
Kā uzsver inženieri, starptautiskajam konsorcijam drošība objektā ir starptautiskā līmenī. Te ir augstas drošības prasības, tāpēc pa būvlaukumiem pašlaik drīkst pārvietoties tikai drošos auto un no tiem izkāpt tikai drošos punktos. Būvlaukumos drīkst doties tikai pilnā ekipējumā – atstarojošās biksēs un vestē, aizpogātā ķiverē, būvnieku zābakos un speciāliem cimdiem rokās. Objektā regulāri rīko ugunsdzēsības un citas drošības mācības.
Dzelzceļa bezceļš
Sākam ar BP4 pie Stelpes ceļa, apskatām attīrīto vietu iespējamai Iecavas pieturai nākotnē, kas gan netaps pirmajā posmā. Laukumus ieskauj lielas noņemtās augsnes un pievesto būvmateriālu – grants, smilts, šķembu – kaudzes.
Jau uzbūvētie grants paralēlie un pievadceļi ir salikti ar stabilu pamata «pīrāgu», kam jāiztur smagā tehnika un materiālu kravas. Ceļiem ir apstāšanās «kabatas», kur var arī izmainīties lielāki transportlīdzekļi. Visā trasē ierīko jaunu drenāžu, vecās keramikas caurulītes dažviet saliktas laukumu malās.
Brauciens pa bezceļa laukumiem ir lielisks – platas ūdens lāmas pēc lietus, kam džips traucas cauri, dubļus uz visām pusēm šķiežot, mīksti smilšu laukumi, kur auto sanes, bet uz jau nostiprinātajiem grants pievadceļiem brauciens ir stabils.
Drošības zīmes ar norādēm uz žogiem saliktas daudzviet, iežogoti arī šķērsojamie pagaidu ceļi, pa kuriem apkaimē dzīvojošie var piekļūt saviem tīrumiem vai mežam. Pašlaik vēl top projekti, kuras šķērsojuma vietas izbūvēs pastāvīgi divos līmeņos. Kā skaidro projekta virzītājas Latvijā SIA «Eiropas Dzelzceļa līnijas» (EDzL) sabiedrisko attiecību pārstāve Dace Andersone, šķērsojumu shēmas būs kompromiss starp vietējo cilvēku vajadzībām un pieejamo finansējumu.
Mazie ceļa ruļļi
No BP2 laukuma 300-400 metru attālumā ir tagadējā dzelzceļa līnija, tāpēc ir iecere tās savienot jau drīzumā, lai smagākos būvmateriālus pievestu pa sliedēm, nevis autoceļiem. EDzL valdes loceklis Jānis Naglis atklāj, ka pašlaik būvmateriālus ved kā no tuvākajiem karjeriem, tā arī no Lietuvas, bet jau drīz uzbērumam vajadzēs granīta šķembas, ko vedīs no Norvēģijas.
Jaunajai līnijai droši jāpārbūvē gāzes vadi un elektrolīnijas, kas notiek sadarbībā ar kompānijām «Gaso», «Sadales tīkls» un «Augstsprieguma tīkls».
Iespaidīgākais ir Būvniecības koordinācijas bāzes laukums BP1, kas «Bauskas Dzīves» fotogrāfam piebraucot atgādina savulaik bērnībā redzēto Pļaviņu HES milzīgo būvlaukumu, «kur braukāja mazi ekskavatoriņi». Arī te mežā iztīrītajā laukumā, kur ar laiku taps «Rail Baltica» Iecavas apkopes punkts, stumdās no tālienes šķietami nelieli ceļa ruļļi.
Iespaidīgākais skats ir no biroja moduļu ēkas jumta tera-ses – topošo uzbērumu un apkopes punkta plašo teritoriju ieskauj krāšņs mežs. Savukārt sanāksmju telpā, kur skatāmies prezentāciju, brīžiem var just vibrāciju no garāmbraucošās smagās ceļu tehnikas.
Uztur autoceļus
Arturs un viņa kolēģi uzsver – vēlas būt labi kaimiņi ikvienam Iecavas pagastā un Bauskas novadā. Arturs pirms tam būvējis infrastruktūru uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Uzņēmumu pārstāvji teic – ar tuvējās apkaimes cilvēkiem tikšanās un sarunas ir lietišķas, ir pamats risinājumiem.
Ceļu Iecava–Baldone būvnieki izmanto kopā ar vietējiem, pa to tagad brauc arī uz «Balticovo» jauno šķirošanas kompleksu, ko atklās jūnijā. Šo posmu, tāpat kā Iecava-Stelpe un daļu šosejas Rīga–Skaistkalne, «Rail Baltica» būvnieki pārņēmuši no «Latvijas valsts ceļiem», noslēdzot uzturēšanas līgumu, līdzīgi kā par Bauskas novada pašvaldības ceļiem, par ko «Bauskas Dzīve» jau rakstīja.
Saskaņā ar vienošanos autoceļi pēc jaunā dzelzceļa pabeigšanas valstij un pašvaldībai jānodod vismaz tikpat labā stāvoklī kā saņemti. J. Naglis atzīst – tā kā ceļu slodze projekta laikā ir stipri palielināta, tie jāuztur nepārtraukti.
Būvnieku fokusā nav tikai infrastruktūra, bet arī biotopi. Jāievēro retu augu un putnu liegumi. Līnijas tuvumā samazināsies vietējiem ierastie ogošanas un sēņošanas meži. A. Kļaviņš atgādina, ka dienvidu posmā jāpasargā dižozols. «Bauskas Dzīve» par dižkoku rakstīja iepriekš – tas atrodas kādreizējo ģimenes māju vietā pie būvniecības bāzes, kuru īpašnieki saņēma kompensāciju un ir pārcēlušies.
Sliedes un tanki
Par vienmēr aktuālo jautājumu – kad sāks likt sliedes – Arturs smaidot saka: «Sliedes ir ķirsītis uz kūkas, lai tās liktu, jāpadara daudz sagatavošanas darbu.» Dienvidu posma pirmajos būvlaukumos tie jau paveikti, bet garākā posmā BP5–BP7 līdz Mēmelei pašlaik meklē nesprāgušo munīciju.
Inženieri skaidro – sliežu likšanai jānomā dārga tehnika no Polijas, tāpēc uzbērumam jābūt tik garam, lai tā atmaksātos un nebūtu jātur dīkstāvē. Kā lēš J. Naglis, lai tēriņi būtu ekonomiski, jābūt gatavam uzbērumam no Lietuvas robežas pāri Daugavai, kas iekļauj arī iecerēto duālo tiltu, ko izmantotu gan dzelzceļš, gan autotransports. Turklāt sliedes nevar atvest pa autoceļu, tās ved garos posmos pa dzelzceļu.
Dzelzceļam ir liela nozīme militārajā mobilitātē, to «Rail Baltica» būvnieki uzzinājuši aizsardzības forumā Somijā. «Baltijas līnija platumā piemērota tanku vešanai no Polijas un Vācijas, ja tas būs vajadzīgs. Atsevišķās vietās būs vienkārši betonētas tanku nokraušanas vietas, ko noteiks Aizsardzības ministrija. Vilcienā var salikt daudz vairāk militārā ekipējuma nekā atvest autokravās, turklāt dzelzceļam ir lielāka nestspēja nekā autoceļiem,» stāsta EDzL vadītājs.
Līdz ar loģistiku dzelzceļš svarīgs arī evakuācijai. Ar infrastruktūru, ko tagad būvējam, nevar tik viegli tikt galā, tai skaitā stacijas ir drošākās Rīgā, piebilst D. Andersone.
Kravām un pasažieriem
Šis ātrgaitas dzelzceļš no citiem Eiropā atšķiras ar to, ka tas ir projektēts gan kravu pārvadājumiem, gan pasažieriem, skaidro J. Naglis: «Tas ir efektīvāk, kaut arī pasažieru vilcienu ātrums būs mazliet mazāks nekā Vācijā un Spānijā.»
Projekta pārstāvji uzsver – Eiropas un valsts ieguldījums sniedz lielu ekonomisko ieguvumu. Kā vēstīts vietnē railbaltica.org, investējot «Rail Baltica» būvniecībā 1 miljonu eiro, Latvijas tautsaimniecībā nodokļos atgriežas aptuveni 203 000 eiro. No katra būvniecībā ieguldītā eiro valsts budžetā nonāk 19-21 eirocents. No katra investētā miljona Eiropas Savienība iegulda līdz
850 000 eiro, savukārt Latvijas valsts – 150 000 eiro.
Līdz 15. maijam pirmajos 11 «Rail Baltica» pamattrases kilometros dienvidu posmā:
atrasti 137 sprādzienbīstami priekšmeti;
noņemti 68 000 m³ augsnes virskārtas – 27 olimpisko peldbaseinu tilpums,
izbūvēts pievadceļu uzbērums 44 000 m³,
salaizsardzības kārta ieklāta 9900 m³,
ierīkots pievadceļu pamatsegums 4000 m³,
noņemta grunts virskārta 1500 m³.
Būvdarbu progress būvatļauju BP1–BP4 laukumos:
Iecavas infrastruktūras apkopes punktā 16 ha iekārtota koordinācijas bāze,
izbūvēts uzbērums 160 652 m³ jeb 64 olimpisko baseinu tilpumā,
salaizsardzības kārta ieklāta 18 152 m³,
izbūvēts pievadceļu pamatsegums 5800 m³,
piegādātas 2063 dzelzsbetona plātnes, no tām 650 jeb 500 m³ izmantotas bāzes būvē, pārējās paredzētas būvmateriālu glabāšanas platformām.
Darbinieku skaits pamattrases būvlaukumos maijā – 150, toskait 60 speciālisti būvniecības koordinācijas bāzē.
Avots: «ERB Rail»
Foto: Ivars Bogdanovs
