Skolu izglītības pakāpes samazināšanu plāno atlikt uz gadu
Bauskas novada domes sēdē deputāti nobalsoja par Pilsrundāles un Skaistkalnes vidusskolas, kā arī Misas, Codes un Īslīces pamatskolas izglītības pakāpes maiņu, kā arī Bauskas pilsētas pamatskolas iekļaušanu Bauskas 2. vidusskolā. Lēmums gan īsti neapmierina ne skolu darbiniekus, ne skolēnu vecākus.
Domes sēde 28. maijā notika diezgan nokaitētā gaisotnē – jau no rīta pie pašvaldības administrācijas ēkas cilvēki divos piketos aicināja saglabāt Pilsrundāles vidusskolu un Bauskas pilsētas pamatskolu, kā arī aizstāvēja citas skolas.
Izmaksas tikai pieaugs
Tiekoties ar pedagogiem un skolēnu vecākiem, novada domes pārstāvji nosauca provizoriskās izmaksas no pašvaldības budžeta to klašu saglabāšanai, kurām no valsts budžeta pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunajiem nosacījumiem vairs finansējumu neatvēlēs. 2026./2027. mācību gadā tie ir 142 tūkstoši eiro, 2027./2028. mācību gadā – 479 tūkstoši eiro, 2028./2029. mācību gadā – 613 tūkstoši eiro.
Tikšanās reizē Misas pamatskolā novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA) norādīja, ka izmaksas būs vēl lielākas – pieaugs gan minimālā alga, gan pedagogu atalgojums un citi maksājumi.
Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē 13. maijā, kur jautājumu par sešu skolu nākotni izskatīja pirmo reizi, deputāti prasīja informāciju par lēmuma izmaksām. Tomēr 21. maija Finanšu komitejas sēdē aprēķinu vēl nebija. Izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina pauda, ka tie būtu provizoriski dati un patiesās summas varēs noteikt tikai pirms mācību gada sākuma.
Vēlas sagatavošanās posmu
Visi seši lēmumprojekti paredz nodrošināt skolu pašreizējās pakāpes izglītības programmu īstenošanu vēl vismaz gadu, nodrošinot finansējumu no pašvaldības budžeta. Galvenais iemesls, ko min domē – vecāki un pašvaldība ir pārāk vēlu informēti par izmaiņām, tāpēc ir nepieciešams ilgāks periods izglītības iestāžu reorganizācijai, situācijas izvērtēšanai un skolēnu skaita izmaiņu monitorēšanai.
«Lai varētu šo procesu novadīt sakarīgi un nesteidzīgi, jo tas vislielākajā mērā skar mūsu izglītojamos un vecākus, domē virza lēmumu reorganizāciju sākt nevis ar nākamo mācību gadu, bet ar aiznākamo. Ir nepieciešams sagatavošanās posms, koordinācija starp izglītības iestādēm, ir jāinformē vecāki, jāpieņem lēmums par tālākām izglītošanās gaitām, ir jāstrādā pie skolēnu pārvadājumu loģistikas un jārisina citi organizatoriski jautājumi,» skaidroja Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja Aija Spriņķe.
Ja aiziet viens – aiziet daudzi
Lielākā problēma, apspriežot jautājumus par sešām skolām Finanšu komitejas sēdē, bija par lēmumu pareizu formulēšanu. No vienas puses, tas paredz skolu reorganizācijas pārcelšanu no 2026. gada uz 2027 gadu, bet kritiķi norādīja, ka tas uzreiz iezīmē atbilstīgo klašu grupu slēgšanas sākumu.
Savukārt skolu aizstāvji prasa vēl vismaz divus vai trīs gadus, jo klašu slēgšanas atlikšana uz vienu gadu problēmas nemainīs – mācību iestādes sāks pamest audzēkņi, kas sapratīs, ka nevar te pabeigt vidusskolas vai pamatskolas izglītību, un tas situāciju tikai pasliktinās.
«Man pašlaik Skaistkalnē mācās seši mazbērni. Kāds no vecākajiem mazbērniem jau uzreiz ies uz citu skolu kopā ar jaunākajiem bērniem. Skaistkalnes skola momentā zaudēs sešus, septiņus bērnus tikai no manas ģimenes vien. Tā darīs arī pārējās ģimenēs,» situāciju raksturoja deputāts Mārtiņš Mediņš (NA).
Cer uz vēlēšanām
Lai arī izskanēja daudz ideju, ir skaidrs, ka skolēnu skaits skolās diez vai pieaugs, īpaši mēģinot saglabāt visas novada skolas. Tāpēc pašvaldībā līdz 2027. gada sākumam galvenās cerības liktas uz politiskām pārmaiņām.
Pašlaik ir definēti septiņi punkti, uz kuru pamata var panākt vienošanos par skolas saglabāšanu. Pašvaldības Izglītības nodaļa gatavo iesniegumu IZM, bet, izvērtējot nosauktos punktus, pašlaik nevar atrast pamatojumu, jo tie neatbilst Bauskas novada situācijai. Atliek cerēt uz jaunu kritēriju pieņemšanu vai tagadējo maiņu.
Vēl viens variants ir kritēriju pārvērtēšana. A. Spriņķe klāstīja, ka Latvijas Pašvaldību savienības pētījumā par metodiku DEGURBA pierādīts – tā esot nepiemērota tagadējo kritēriju noteikšanai. No IZM gan saņemta tikai norāde, ka tā ir izstrādāta trīs gadus un pārtraukt nevar. B. Šumina atzina, ka pēc šiem kritērijiem daudzas pašvaldības ir likvidējušas skolas un kritēriju atcelšana nozīmētu, ka šīs pašvaldības ir pieviltas.
«Bauskas novada pašvaldība turpina cīnīties. Ja gada laikā nekas nemainās, tad iet uz nepatīkamo soli – izglītības iestāžu pakāpes samazināšanu,» skolēnu vecākiem iepriekš pauda A. Mačeks.
Naudu varot atrast
Ļoti neapmierināts ar lēmumiem bija M. Mediņš, paužot, ka šādā formātā tie paredz – jau nākamajā gadā reorganizējamajās klasēs audzēkņus vairs neuzņems. «Mēs patiesībā nedodam laiku ne monitoringam, ne skolas direktorei, ne vecākiem, jo jau esam pateikuši, ka 2027. gada 1. septembrī 10. klase netiek atvērta. Ko mēs te mālējam acis cilvēkiem?!» tā M. Mediņš.
Viņš aicināja turpināt darbu, lai skolas saglabātu līdzšinējā izglītības pakāpē. «Tam visam bija jābūt jau iepriekš izdarītam. Mums bija jāmeklē iespēja pierādīt Izglītības un zinātnes ministrijai, ka mēs šīs skolas vēlamies saglabāt,» uzsvēra M. Mediņš. Viņš prognozē, ka pieaugs arī skolēnu pārvadājumu izmaksas, un norādīja, ka nav ņemts vērā, kā pārmaiņas ietekmēs vietējās kopienas. «Es neatbalstu šādu lēmuma projektu. Tad pasakām godīgi, ka šī skola kā vidusskola Skaistkalnē vairs nepastāvēs. Tā tiešām ir lauku skola, kas ir svarīga lauku kopienai, kas ir svarīga vecākiem,» pauda M. Mediņš.
Viņš aicināja saglabāt skolu statusu un lēmumus par pārmaiņām pieņemt pēc Saeimas vēlēšanām. «Es domāju, ka valstī situācija nostabilizēsies un būs stratēģija izglītības jomā. Tad varam sākt lemt pēc nākamā gada 1. septembra. Naudiņu, ko vajadzēs, es domāju, ka mēs budžetā varam atrast. Ja tiešām te kāds pateiks, ka mēs budžetā nevaram atrast naudu, tad es nosaukšu vietas, kur ņemam naudu,» pārliecināts M. Mediņš.
Gaida noteikumu maiņu
Viņam nepiekrita Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņš.
«Ir jāsaprot, ka pašlaik ir tāds process, ko neviens nevar ietekmēt. Nezinu, kā pagriezt atpakaļ demogrāfiju tā, lai būtu tas pats bērnu skaits, kas bija pirms pieciem vai desmit gadiem, lai kaut cik pamatots būtu izglītības iestāžu piepildījums. Tāpēc atlikt uz kaut kādu scenāriju, lai novembrī vai februārī atkal būtu atrunas, ka vecākiem tas ir par vēlu un nevar izvēlēties, nav saprotams. Pamats ir bērnu skaits, un tāpēc līdz šādiem lēmumiem esam nonākuši. Šie ir kompromisa lēmumi, jo mēs neparedzam, ka ar 1. septembri sākam reorganizāciju. Mēs veicam monitoringu līdz šī gada beigām. Tas nozīmē, ka ir ielikta kāja durvīs. Mēs šos lēmumus varam mainīt. Lēmuma projektā ir pieminēta varbūtība par pozitīvu dinamiku, uz kuras rēķina mēs šo lēmumu varam jebkurā brīdī pārskatīt. Ja mēs stiepsim gumiju, vēlāk citi mums pārmetīs, ka mēs esam par daudz iztērējuši situācijā, kad redzam, ka tā vai tā nonākam pie rezultāta. Neviens nevar mums dot garantiju, ka viss uzlabosies. Es arī ceru, ka, mainoties valdībām, mainīsies nosacījumi. Ja nosacījumi mainīsies, būs ideāli, un nekas neliedz mums mainīt šo lēmumu,» pauda G. Kalniņš.
Vēlas garāku monitoringu
Skaistkalnes vidusskolas direktore Svetlana Vāverniece uzrunā norādīja, ka izglītības iestāde turpina plānot nākotni. «Tikko vinnējām «Latvenergo» konkursu, un fizikas kabinetam vidusskolai būs papildinājums 13 tūkstošu eiro vērtībā. Mums ir ļoti laba sporta bāze, un gribam specializāciju vairāk mainīt uz sportu. Varbūt mēs sasniegsim desmit vajadzīgo bērnu skaitu un nevajadzēs domei piemaksāt. Ja nebūs, diemžēl tur neviens nevarēs palīdzēt, jo tas ir valsts lēmums,» pauda S. Vāverniece.
Jaunas izglītības programmas, tai skaitā arī profesionālās, plāno Pilsrundāles vidusskola, lai saglabātu audzēkņu skaitu. Skolēnu vecāki sagatavojuši iesniegumu, prasot reorganizāciju atlikt uz trīs gadiem, līdz plānotās izmaiņas sāktu strādāt pilnā apjomā.
«Mēs esam ieviesuši no nākamā gada 1. septembra priekšmetu «Dizains un tehnoloģijas». Mēs jau strādājam pie idejas par profesionālo programmu sākšanu. Mēs tiešām varam stabili funkcionēt, strādāt un attīstīties, ja mums deputāti dos iespēju ar pagarinātu lēmuma projekta preambulu un aizstātu izglītības pakāpes samazināšanu. Mēs gribējām monitoringa periodu pagarināt līdz 2028. gada 31. decembrim. Mums ir vajadzīgs ilgāks periods,» deputātus informēja Pilsrundāles vidusskolas direktore Daiga Saka.
Emocionāli smagi
Bauskas novada domes deputāti pēdējo divu mēnešu laikā jau ir mainījuši solījumus no paziņojuma par skolu ātru reorganizāciju līdz lēmumam par tās atlikšanu uz gadu. Klausoties Finanšu komitejas sēdē teiktajā, deputāte Ināra Pētersone aicināja saglabāt lēmumu disciplīnu.
«Es aicinu būt konsekventiem. Saprotu, ka šie lēmumi ir ļoti emocionāli smagi, bet pieturamies tomēr pie mūsu sagatavotajiem lēmumu projektiem. Mums šīs sarunas ir vairākkārt bijušas arī neformālā gaisotnē, kur esam diskutējuši, un tie nav viegli lēmumi. Mums pietrūkst pamatojuma, kāpēc vieni skolēni ir šādi un otri ir citādāki,» pauda I. Pētersone.
Deputāti domes sēdes lēmumos atbalstīja reorganizācijas atlikšanu uz gadu, reizē norādot, ka komunikācijā ar pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļu vienkāršā valodā jāizskaidro lēmumi katrai skolai. ◆
Uzziņai
Septiņi punkti
Viens no veidiem, kā saglabāt izglītības iestādi, ir līdz 2026. gada 30 jūnijam iesniegt IZM individuālu pamatojumu. IZM organizētajā 15. maija seminārā definēti septiņi punkti, kas paredz samazināt kvantitatīvos rādītājus, bet tie neatbilst Bauskas novada skolu situācijai.
- Skolai sasniegta mācību telpu kapacitāte.
- Skolai ir nepietiekama piekļuve ceļu infrastruktūras dēļ.
- Reorganizācijas atlikšana uzņemošās skolas kapacitātes dēļ.
- Skolai ir plānots objektīvs skolēnu skaita pieaugums.
- Skolai ir akreditācijas komisijas atzinums.
- Privātskolas iekļaušana pašvaldības izglītības ekosistēmā.
- Privātskolai paredzēta reorganizācija.
Pēc IZM pozitīva atzinuma saņemšanas slēdz līgumu par pedagogu darba finansēšanas noteikumiem uz laiku ne ilgāk par trim mācību gadiem.
Visa atbildība – pašvaldībai
Bauskas novada pašvaldība 14. aprīlī saņēma atbildi no Valsts prezidenta kancelejas uz 2. aprīlī nosūtīto vēstuli «Par izglītības pieejamību Bauskas novadā». Tajā pausts – novērtējot IZM un pašvaldību līdzšinējo darbu, meklējot ilgtspējīgus risinājumus skolu tīkla sakārtošanai sarežģītajos demogrāfiskajos apstākļos, ņemot vērā pašvaldības norādītos apstākļus, lūgts sniegt IZM redzējumu, vai Bauskas novada situācijā ir iespējami pamatoti individuāli izņēmuma risinājumi skolu organizācijā un finansēšanā, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp sistēmas ilgtspēju un izglītības pieejamību.
Atbildi no Tiesībsarga biroja uz 2. aprīlī nosūtīto vēstuli «Par urbanizācijas pakāpes rādītāja DEGURBA nepiemērotību» pašvaldība saņēma 30. aprīlī. Tajā vēstīts – Tiesībsarga biroja un IZM pārstāvju sarunā noskaidrots, ka DEGURBA izvēlēta kā politiski neitrāla un publiska metode, kas atspoguļo teritoriju atšķirības un par kuru saņemts vismazāk iebildumu. «Domes lēmums par skolu reorganizēšanu vai likvidēšanu ir politisks lēmums, kas tiek pieņemts pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai. Par izglītības iestādes pastāvēšanu vispirms ir atbildīga pašvaldība. Pēc konkrēto apstākļu izvērtēšanas lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja. Pašvaldība var izvēlēties saglabāt skolu arī tad, ja tā neatbilst valsts noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem – minimālajam skolēnu skaitam klasē, uzņemoties papildu finanšu saistības no sava budžeta. Pašvaldībai ir jānodrošina, ka pēc izglītības iestāžu reformas izglītojamajiem nodrošinās iespēju turpināt mācības atbilstoši iepriekš īstenotajām izglītības programmām un apmeklēt interešu izglītības nodarbības. Uzmanība ir pievēršama arī savlaicīgai un ērtai bērnu transportēšanai uz izglītības iestādēm, ievērojot bērnu tiesības uz atpūtu.»
Skolu likvidācijas politika
Pievēršot uzmanību skolēnu skaita vērtēšanas sistēmai, var pamanīt, ka uzsvars ir uz pamatskolu un vidusskolu skaita samazināšanu, proti, vairākos kritērijos ir izteikta starpība starp pieļaujamo skolēnu skaitu 1.–6. klašu grupā un 7.–9. klašu grupā, kur prasa ievērojami lielāku skolēnu skaitu. Tas pats novērojams vidusskolas vecuma posmā. Lauku skolās, kur 7. klase veidojas, balstoties uz 6. klasi, nav iespēju uzņemt papildu skolēnus no malas, un tas samazina lauku skolas iespējas nodrošināt nepieciešamo skolēnu skaitu.
Savukārt, kā norādīja vecāki – pamatskolas vecuma grupas slēgšana izglītības iestādē ierosina skolas likvidācijas procesu. Bauskas novadā pašlaik neviena lauku skola, kuras statuss ir mainīts uz sākumskolu, nav spējusi nodrošināt ilgtspējīgu darbību.
«Bauskas Dzīve» apkopoja tabulā minimālās skolēnu skaita prasības izglītības iestādēs klašu grupās. Atkarībā no skolas atrašanās dažādās kritēriju grupās, mainās nepieciešamais skolēnu skaits iestādē. Turklāt oficiālās prasības ir lielākas – skaitļi atbilst tā dēvētajām pieļaujamajām skolēnu skaita svārstībām, par kuru nozīmi pagaidām skaidrības nav. Ja izmantotu oficiālo minimālo skolēnu skaita kritēriju, kas Bauskas pilsētas pamatskolā vecuma grupās ir 120 un pamatskolās 30, tad kritērijiem atbilst tikai Misas pamatskolas 1.-3. klašu grupa. Datu analīze balstīta uz skolēnu skaitu, kuru uzrādīja Bauskas novada izglītības iestādes 2025. gada 1. septembrī.
2026./2027. mācību gadā Codes pamatskolā 4.-6. klašu grupā, visticamāk, būs nepieciešamais skolēnu skaits.
Dati: Bauskas novada pašvaldība.
