Katrā pašvaldībā vajadzētu būt konkrētam cilvēkam, kurš sekotu līdzi, kā izglītības iestādēs tiek risināti bulinga gadījumi, intervijā Latvijas Radio Starptautiskajā bērnu tiesību aizsardzības dienā sacīja jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA).
Viņa norādīja, ka praksē bieži ir gadījumi, kad bērni, kuri apceļ citus vai arī paši ir pāridarītāji, vienkārši nomaina skolu, taču tas nerisina problēmu, bet tikai pārceļ to uz citu iestādi.
Ministre atzina, ka patlaban galvenie instrumenti bulinga problēmu risināšanai ir izglītības iestāžu vadītāju un pašvaldību izglītības pārvalžu rokās, taču viņi to neapzinās un arī baidās uzņemties atbildību. Bērnu aizsardzības centrs vienmēr ir atvērts un gatavs iesaistīties šādu krīzes situāciju risināšanā, taču atslēgas jautājums ir tas, kurš cilvēks par minētajiem jautājumiem ir atbildīgs konkrētajā pašvaldībā, uzskata Indriksone.
“Tas nebūtu labs stāsts, ja vienīgais atbildīgais ir pedagogs un skolas direktors, kā tas visbiežāk šobrīd notiek, tā kā es domāju, ka katrai pašvaldībai ir jāizstrādā [kārtība], ka konkrēts cilvēks seko šim stāstam. (..) Manuprāt, katram bērnam ir jābūt šim vienam cilvēkam, kurš rūpējas par viņa drošību vai palīdzības sniegšanu, jo, ja bērns ir vardarbīgs pret citiem bērniem, nevar vainot vienkārši bērnu, ka viņš ir slikts, jo neviens bērns nepiedzimst slikts,” pauda ministre.
Jautāta, vai savos amata pilnvaru mēnešos ir gatava pievērsties minēto jautājumu risināšanai, Indriksone atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka ir plānota intensīva sadarbība ar pašvaldībām, un skolēnu vasaras brīvlaiks nebūt nenozīmē, ka viss process ir apstājies. “Es domāju, ka šis ir īstais laiks, lai gatavotos nākamajam mācību gadam,” atzīmēja politiķe.
Kā ziņots, Indriksone stājās amatā līdz ar Andra Kulberga (AS) valdības apstiprināšanu pagājušās nedēļas ceturtdienā. Jaunā ministre kā galvenās prioritātes amatā izvirzījusi drošības jautājumus visos izglītības līmeņos un birokrātijas mazināšanu, sarunā ar aģentūru LETA atklāja politiķe.
Indriksone iepriekš uzsvēra, ka izglītības iestādēm jābūt skaidrai izpratnei par rīcību dažādās krīzes situācijās, turklāt nepieciešamas ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiski drošības pasākumu izmēģinājumi. Pēc politiķes teiktā, tas palīdzētu stiprināt gan paļāvību, gan drošības sajūtu.
