LETA
Katrs sestais Ukrainas kara bēglis jeb 17% plāno palikt Latvijā, liecina labdarības organizācijas “Ziedot.lv” veiktās aptaujas dati.
“Ziedot.lv” veicis Ukrainas kara bēgļu aptauju ar mērķi noskaidrot šī brīža vajadzības un problēmas, ar kurām bēgļu ģimenes saskaras Latvijā. Aptaujā piedalījās 1775 respondenti.
Aptaujas rezultāti rāda, ka lielākā daļa Ukrainas kara bēgļu ir ieradušies Latvijā apstākļu sakritības dēļ, bet 31% izvēlējās Latviju, jo šeit var komunicēt krieviski. Parasti ģimenes mājsaimniecībās dzīvo divi pieaugušie un viens pirmsskolas vai skolas vecuma bērns. Vairums pirmsskolas vecuma bērnu apmeklē bērnudārzu, bet skolas vecuma bērni mācās gan attālināti Ukrainā, gan klātienē Latvijā.
Aptauja atklāj, ka 57% bēgļu pēc Ukrainas uzvaras vēlas atgriezties dzimtenē, bet 17% plāno palikt Latvijā.
“Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta atzina, ka pozitīvi ir tas, ka ukraiņi mācās latviešu valodu, taču pēc diviem gadiem 68% latviešu valodas zināšanu līmenis ir tikai A1. Viņa arī vērsa uzmanību, ka bērni skolās visbiežāk jeb 57% gadījumu sarunājas krievu valodā, un tā ir satraucoša tendence.
No aptaujātajiem bēgļiem, kas saņēmuši palīdzību no “Ziedot.lv”, katrs sestais vēlas palikt Latvijā. Šo bēgļu dati atšķiras no kopējā Ukrainas bēgļu raksturojuma Latvijā. Lielākā daļa viņu ir ieradušies apstākļu sakritības dēļ un tāpēc, ka šeit dzīvo draugi. Šajās ģimenēs parasti ir viens pieaugušais un divi pirmsskolas vai skolas vecuma bērni. Visi bērni apmeklē bērnudārzu, bet 43% skolas vecuma bērnu mācās Latvijas skolās. Ģimenēs runā suržiku valodā, kas ir ukraiņu un krievu valodas savienojums. Tas liecina, ka bēgļi cenšas integrēties un vieglākai saziņai papildus izmanto arī krievu un latviešu valodu. Ukraiņiem ir augstākas latviešu valodas zināšanas – A2 līmenis, tomēr bērni skolās lielākoties sazinās krievu valodā, liecina aptaujas dati.
Kopējie dati liecina, ka 40% Ukrainas bēgļu ir saskārušies ar mobingu. Tas visbiežāk notiek sabiedriskās vietās – izglītības iestādēs, sabiedriskajā transportā, dažādos pasākumos.
Kopienas pasākumos labprāt iesaistās 60% ukraiņu, kā arī 50% gatavi iesaistīties kā brīvprātīgie.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā “Ziedot.lv” atvēris Bēgļu centru, lai sniegtu palīdzību kara bēgļu ģimenēm no Ukrainas. Ukraiņu kara bēgļi Latvijā atrodas jau kopš 2022.gada marta, un šajā laikā ir mainījušās aktuālās vajadzības un sabiedrības gaidas.
Dimanta stāstīja, ka līdz šim “Ziedot.lv” Bēgļu centrā sniegta palīdzība 23 157 Ukrainas kara bēgļiem par kopējo summu 2,5 miljoni eiro, ko ziedojuši Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un atbalsta fondi.
Ukrainas bēgļi Latvijā atzīst, ka lielākais izaicinājums ir finansiālas problēmas, kas nozīmē, ka nepieciešama sociālā palīdzība, atbalsts finansiālajās grūtībās, kā arī svarīga ir medicīnas pieejamība un atbalsts slimības gadījumā, ukraiņi vēlas apmeklēt kultūras pasākumus, kā arī mācīties latviešu valodu.
Balstoties uz aptaujas datiem, “Ziedot.lv” veidos nākotnes atbalsta programmas Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā. Turpināsies sociālā un medicīnas atbalsta programmās, kā arī tiks veidota ciešāka sadarbība ar biedrību “Ukrainas māja Latvijā”, lai veicinātu Ukrainas bēgļu iesaisti vietējā sabiedrībā, organizējot kultūras un nacionālās identitātes saglabāšanas pasākumus.
Dimanta arī pavēstīja, ka no rudens “Ziedot.lv” plāno sniegt ukraiņiem palīdzību latviešu valodā, kas soli pa solim palīdzētu viņiem integrēties Latvijā.
“Līdz šim mēs ar ukraiņiem bieži vien sarunājāmies krieviski, bet ļoti daudziem tas ir traumatiski, un arī mums ir kolēģi, kas nezina krievu valodu,” skaidro Dimanta.
Tāpēc biedrība mēģinās sniegt palīdzību latviski, lai soli pa solim ukraiņi iemācās komunicēt latviski bez palīdzības un tad, dodoties pēc palīdzības uz valsts, pašvaldības vai privātajām iestādēm, būtu jau pieredze, kā to darīt.
Dimantas vērtējumā tā būs būtiska pieredze, īpaši tiem Ukrainas kara bēgļiem, kas plāno palikt Latvijā. Esot arī svarīgi, lai ukraiņu kopiena varētu patērēt Latvijas informatīvo telpu, uzzināt par politiskajām un kultūras aktivitātēm, apmeklēt kultūras pasākumus, pauda Dimanta.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2022.gadā, kara sākumā, Latvijā bija 49 000 bēgļu no Ukrainas, bet šī gada sākumā Latvijā bija 25 650 Ukrainas kara bēgļi.
Foto: unsaplsh.com
Reklāma