Mūsdienu cilvēki uz lielveikaliem dodas ne vien iepirkties, bet arī atpūsties un izklaidēties.
Mūsdienu cilvēki uz lielveikaliem dodas ne vien iepirkties, bet arī atpūsties un izklaidēties. Zinu ģimenes, kas brīvdienu rītā draudzīgi iekāpj mašīnā un visu dienu pavada Rīgas lielākajos tirdzniecības centros. Viņu mērķis nav kādas preces iegāde, bet “tusiņš”.
Lai gan šāds atpūtas veids man nepavisam neder, es tomēr saprotu tos, kuri lielveikalu vidē spēj relaksēties un aizmirst visus darba nedēļas sarežģījumus. Vizuālo iespaidu pārpilnība, fona mūzika un sajūta, ka, esot drūzmā, tomēr var palikt viens, daudziem jo daudziem cilvēkiem rada komforta un iluzoras “paralēlas” pasaules iespējamību.
Tas ienāca prātā, staigājot pa kaimiņvalsts pierobežas pilsētas Panevēžas jauno tirdzniecības centru “Babilona”. Nemaz nebrīnījos, ka lietuviešu jauniete no vietējā tūrisma informācijas biroja pavēstīja – lielveikals pašlaik ir iecienītākā atpūtas vieta visā reģionā, apsteidzot daudzus tradicionālus tūrisma objektus. Ja to uztver kā spēli un īslaicīgi ļaujas noteikumiem, “Babilonai” nav ne vainas. Lielveikals ir īsts popkultūras paraugs ar plašām gājēju “ielām”, dēvētām par Brodveju, dabiska izmēra plastmasas kokiem, kas iezīmē centrālo asi, gaismas vizuļiem un pasaku namiņiem līdzīgām mazās arhitektūras formām.
Veikalu izkārtnes ņirb gar acīm, preču izvēle ir ļoti plaša, dažas bodītes iekārtotas ar izsmalcinātu gaumi. Patiesībā – veikals kā veikals, tikai ēkas saturiskais centrs – pompozais kazino – izraisa pretrunīgas pārdomas. Šī “tempļa” fasāde ir veidota kā senās Babilonas jeb Bābeles pilsētas centrālās ieejas – dievietes Ištaras vārtu – brīva kopija. Stils ir ieturēts arī spēļu zālē, atraktīvi atdarinot Babilonijas mākslas šedevrus.
Man nav iebildumu pret pārdrošām atsaucēm uz pasaules mākslas vērtībām. Mierīgi varu uzvilkt īszeķes ar “Džokondas” attēlu vai kreklu ar Mikelandželo “Dāvida” bildi, bet kazino “Babilona” dizains man šķita pārmēru vulgārs un uzbāzīgs. Pietrūka tikai slaveno Bābeles “gaisa dārzu” – pasaules septiņu brīnumu obligātās sastāvdaļas. Viltus paradīze, kas patiesībā ir elles priekškambaris, nenobriedušos, bieži vien neizglītotos, lai gan turīgos apmeklētājos netieši var izraisīt pilnīgi greizas asociācijas, jo tiek likvidēta robeža starp templi un kazino. Tā ir apzināta manipulācija ar saturu un formu.
Nekas ļauns nenotiks, ja kultūras sarīkojumu apmeklējuma vietā daudzi izvēlēsies lielveikalus. Daudz sliktāk ir, ja spēļu zālēm tiek piešķirts tempļu statuss.
