Bauskas novadam ir liels potenciāls kā ekonomiskās izaugsmes centram Zemgalē, taču tas joprojām neizmantots, visdrīzāk, tāpēc, ka pašvaldībā trūkst izpratnes par uzņēmēju vajadzībām un motivācijas mērķtiecīgi attīstīt uzņēmējdarbības vidi. Tā «Bauskas Dzīvei» komentē ekonomikas eksperti, vērtējot novada domes 2025. gada ieguldījumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā.
Visai kritiskus secinājumus liek izdarīt pašvaldības Attīstības un būvniecības departamenta sagatavoto un turpināto 23 projektu saraksts, ko «Bauskas Dzīve» saņēma pēc novada domei uzdotajiem jautājumiem. Pašvaldības ieguldījumi un fondu atbalsts saņemts lielākoties pašvaldības sociālās, sporta un izglītības infrastruktūras un novada popularizēšanas projektos, nevis ceļu uzlabošanā, komunikāciju sistēmu attīstībā vai kaut vienkārša biznesa inkubatora izveidei.
Nauda atvēlēta Bauskas pilsētas pamatskolas lifta būvei, bet tagad domes vadība šo skolu min kā vienu no sešām pārveidojamām, jo tā neatbilstot Izglītības un zinātnes ministrijas kritērijiem. Visu projektu sarakstu elektroniski var apskatīt portālā bauskasdzive.lv.
Orientēti uz centru
Arī projektu ģeogrāfija neaptver visu novadu. Dominē projekti Bauskas pilsētā un tās tuvējos pagastos, vienu reizi minēta Iecava, bet Rundāles un Vecumnieku puses pagasti parādās tikai sabiedrības līdzdalības projektu nosaukumos.
Tikai viens projekts skar īstu uzņēmumu – Ministru kabineta programmā sniegts atbalsts infrastruktūras ierīkošanai SIA «Baltic Dairy Board».
Kā informē pašvaldībā, novada Attīstības programmas izpildei pērn pašvaldības iestādes un apvienības īstenojušas 100 projektus par kopējo summu 11 038 447 eiro. Attīstības un būvniecības departamentā pašvaldības iekšējais audits nav noticis, taču to regulāri pārbauda ārējie auditi, kas ir tieši saistīts ar projektu izpildi, un atlases veidā notiek iepirkumu procesu virsuzraudzība. Ārējie auditori bijuši no Lauku atbalsta dienesta, Valsts kontroles, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Finanšu ministrijas (FM), Centrālās finanšu līgumu aģentūras.
Uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centrs (UKAC) 2025. gadā ar pašvaldības finansiālu līdzdalību atbalstījis 12 uzņēmējdarbības projektus, no tiem 9 bija grantu projekti programmā «Īsteno savu ideju Bauskas novadā». Rezultātā plānots radīt 10 jaunas darbavietas, informē UKAC.
Triju remigrācijas atbalsta projektu «Atgriezies Bauskas novadā!» rezultātā radītas trīs jaunas darbavietas remigrantiem. Jāpiebilst, ka pusi finansējuma remigrācijas atbalsta programmai saņem no valsts budžeta.
Organizētas piecas mācības, kurās piedalījās 112 dalībnieki. Dalībnieku vērtējums par mācībām bijis vidēji 4,7 balles, un 87% iegūtās zināšanas plāno izmantot vai jau izmanto praksē, proti, veidojot mājaslapas, izmantojot Google datus, veidojot mārketinga foto.
UKAC uzturēja datubāzi ar 850 uzņēmēju kontaktiem, 2025. gadā vidējais atvēršanas rādītājs bijis 31%. Komunikācijā īpašu uzmanību pievēršot uzņēmēju pieredzes stāstiem un zīmes «Radīts Bauskas novadā» stiprināšanai.
Sociālās uzņēmējdarbības plāns
Pagājušā gada Uzņēmēju balvas konkursam saņemti 105 pieteikumi par 73 pretendentiem, kas ir vairāk nekā iepriekš. Sadarbībā ar Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrību organizēti pirmie Latvijas Vīndaru svētki Zemgalē.
Uzņēmēju konsultatīvo padomi (UKP) vada AS «Balticovo» attīstības un komunikācijas direktors Toms Auškāps. Šogad notikušas trīs padomes sēdes, kurās piedalījušies ne tikai pašvaldības vadītāji, bet arī Bauskas iedzīvotāju un biedrību pārstāvji. Spriežot pēc novada domes mājaslapā publicētajiem protokoliem, arī UKP sniegtā un apspriestā informācija galvenokārt attiecas uz Bauskas pilsētu, kaut arī Iecavas pilsēta un pagasts nebūt neatpaliek ekonomiskās aktivitātes ziņā.
UKP dalībnieki tiekas uzņēmējdarbības atbalsta centrā «Rundāles avoti», kas vērtējams kā pozitīvs ieguldījums no pašvaldības puses.
Kā uzsver UKAC pārstāvji, sagatavots sociālās uzņēmējdarbības attīstības rīcības plāns Bauskas novadā. Jāpiebilst, ka līdz šim mūsu novadā šī citur izplatītā uzņēmējdarbības forma nav aktīvi piekopta vai atbalstīta.
UKAC budžeta izdevumi 2025. gadā bijuši 155 000 eiro, no tiem 64 000 izlietoti grantu programmai «Īsteno savu ideju Bauskas novadā!» un remigrācijas atbalstam, kur 23 700 eiro ir Zemgales plānošanas reģiona līdzfinansējums.
Kā vēsta pašvaldībā, līdz šim nav noticis iekšējais audits par UKAC darbību.
Saistības aug
Bauskas novads nav starp nabadzīgākajiem. Kā rāda FM dati, pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem Bauska ir 15. vietā valstī starp 42 pašvaldībām. Bauskas novads pērn ar IIN iekasēja 36 410 744 eiro, par pusmiljonu atpaliekot no Siguldas novada un par 176 tūkstošiem pārspējot Jelgavas novadu. Pēc pamatbudžeta ieņēmumiem Bauskas novads FM datu tabulā ir 12. vietā valstī ar 54 326 559 eiro.
Savukārt saistību tabulas dati rāda, ka pēc kopējo saistību apjoma Bauskas novadam līdz 2031. gadam tas ir 9. lielākais valstī, proti, 98 827 230 eiro. Pērn mūsu pašvaldības saistības bija 6 985 478 eiro jeb 12,9% no ieņēmumiem, savukārt šogad tas prognozēts 7 673 621 eiro jeb 14,1%.
Bauska saņem subsīdijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Pērn šī summa bija 7,57 miljoni eiro, šogad plānota 7,7 miljoni eiro. Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdz ar valsts budžetu naudu iemaksā Rīga, Jūrmala, kā arī Mārupes, Ropažu, Ķekavas, Ādažu, Salaspils, Olaines un Saulkrastu novads. Jāpiebilst, ka Salaspils, Olaines un Saulkrastu novadā kopējie IIN ieņēmumi ir mazāki nekā Bauskas novadā, rāda FM pašvaldību budžetu dati.
Uzņēmējdarbības vide jāizprot
ULDIS MANIKS, uzņēmējdarbības un finanšu eksperts iecavas pagastā
– VIENMĒR var gribēt vairāk atbalsta uzņēmējdarbībai, bet te ir divi aspekti. Ir lietas, kas nav atkarīgas no novada domes, proti, uzņēmums atnāk, uzbūvē un strādā, jo viņiem te ir izdevīgi. Ir lietas, ko varētu ietekmēt, bet tās visas ir ilgtermiņa. Nevar pieņemt lēmumu, iedot finansējumu un uzreiz cerēt, ka kaut kas notiks. Pie tā jāstrādā desmitgadēm un nepārtraukti, tam pašvaldībā jābūt dziļai motivācijai. Ceļi, skolas, rotaļlaukumi ir superīgi, bet, ja novadā nav darbavietu, nav nekādas perspektīvas. Tāpēc uzņēmējdarbībai jābūt pirmajai prioritātei. Tas nav svarīgi Rīgas «guļamrajoniem», bet mūsu novads tāds nav un pārskatāmā nākotnē arī nebūs. Tāpēc jāstrādā mērķtiecīgi, bet pašlaik pašvaldībā tam nav kompetences. Vadībā vai attīstības nodaļās jābūt cilvēkiem, kas izprot uzņēmējdarbību, domā līdzi un visu laiku sadarbojas. Piemērs ir divas ieceres – šautuve pie Iecavas un vēja parki. No publiskās komunikācijas ir skaidrs, ka pašvaldība ir pret tām. Laikam gaida tikai glītus uzņēmumus, kas cep tortes un bulciņas. Taču Bauskas novads nav Ādaži vai Mārupe, kas var izvēlēties. Ir jābūt kaut kādiem ierobežojumiem teritorijas plānojumā, bet kopumā attieksmei un pirmajai pašvaldības atbildei uz jebkuru uzņēmēju iniciatīvu jābūt – jā! Pēc tam var apspriest vietu un apstākļus, lai mazāk traucētu cilvēkiem. Ja pirmā atbilde ir nē, tas rada iespaidu par negatīvu attieksmi. Bauskas novadā iedzīvotāju skaits samazinās galvenokārt tāpēc, ka te nav darbavietu. Cilvēki, kuri brauc citur strādāt, agri vai vēlu pārcelsies, jo vēlas dzīvot ērtāk un tuvāk darbam. Ja te būs stabilas darbavietas labos uzņēmumos, augs ienākumi ģimenēs, arī bērnu skaits augs, jo cilvēki jutīsies droši. Ir iespaids, ka pašvaldība uzņēmējdarbības atbalsta jomā dzenas pakaļ aizejošam vilcienam, bet būtu jāstrādā prioritāri un jāskrien tam pa priekšu. Vajadzīgi izglītoti darbinieki, nevis bezdarbnieku pārpalikumi. Man ir vīzija, ka Bauskas novads varētu pretendēt uz agrobiznesa centru ar izglītības sadaļu. Derētu profesionālā izglītība sadarbībā ar uzņēmumiem, pētnieciskā stacija, siltumnīcu bizness, agronomija, putnkopība u. tml. Ja cilvēki te tiek izglītoti, tad ir iespējas, ka uzņēmumi veidos ko jaunu. Darbinieku izglītošanas programmas var organizēt arī uzņēmumi, kā tas darīts Līvānu novadā.
Iegūst no galvaspilsētas
PĒTERIS STRAUTIŅŠ, bankas «luminor» ekonomists, Baltijas valstu un latvijas ekonomikas eksperts
– LIELĀKĀ DAļA pašvaldību, kas saņem naudu no izlīdzināšanas fonda, to saņems arī pēc 10 vai 20 gadiem. Taču tas nenozīmē, ka reģioni ir attīstības neveiksme. Pārdale izlīdzināšanas fondā notiek, tajā naudu iemaksājot Rīgai un vairākām Pierīgas pašvaldībām, pārējā Latvija ir naudas saņēmēja, tai skaitā labi reģionālās attīstības piemēri – Valmiera, Liepāja, Smiltene, Līvāni, Saldus un Dobele. Ilgākā laikā galvaspilsētas reģions un pārējie ir attīstījušies līdzīgā tempā. Šajā gadsimtā pozīciju reģionu labklājības reitingā ir nedaudz zaudējusi Kurzeme, kas lielā mērā ir saistīts ar tranzīta norietu. Savukārt augšup ir pakāpusies Rīgas apkārtne, kas līdz 2024. gadam bija Pierīgas reģions, tur pārceļoties daļai Rīgas turīgāko iedzīvotāju, kā arī uzņēmumiem tur izvietojot ražotnes un attīstoties Rīgas lidostai. Taču reģionu izaugsmes tempu atšķirības nav ļoti lielas. Savukārt valsts kopējais attīstības temps ir bijis spēcīgs. Salīdzinājumā ar pēcpadomju ēras zemāko punktu deviņdesmito gadu vidū, reālie ienākumi ir vairāk nekā trīskāršojušies. Savukārt kopš pievienošanās ES tie ir vairāk nekā divkāršojušies.
To, ka vairākums izlīdzināšanas fonda naudas saņēmēju tiks subsidēti arī nākotnē, nosaka ekonomikas struktūras atšķirības. Rīgas galvenās eksporta nozares ir IT un biznesa pakalpojumi. Tajās šobrīd vidējā alga ir starp 3000 un 4000 eiro. Rīgā ir arī ražošana, tūrisms, bet tās eksporta ekonomikas kodols ir nosauktie, t. s., balto apkaklīšu pakalpojumi. Eksporta nozares savukārt lielā mērā nosaka algu līmeni ekonomikā kopumā.
Reģionos ārpus Rīgas eksportā dominē preču nozares, no kurām lielākā ir apstrādes rūpniecība, bet svarīgas ir arī lauksaimniecība un mežsaimniecība. Tajās vidējais algu līmenis ir zemāks, ap 2000 eiro mēnesī, šogad visdrīzāk vēl caurmērā nedaudz zem šī sliekšņa. Arī preču nozarēs algas ir augušas un augs, bet starpība saglabāsies. Savukārt krasi mainīt ekonomikas struktūru reģionu pilsētām un novadiem nav viegli, lielpilsētai ir priekšrocības augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozarēs – darba tirgu lielums, daudzveidība, dzīves vide, starptautiskās lidostas tuvums. Lai arī attīstība ārpus galvaspilsētas reģiona turpināsies, pašvaldības turpinās saņemt atbalstu, jo darbosies princips – cilvēkiem visur Latvijā ir tiesības saņemt līdzīgas kvalitātes pakalpojumus. Savukārt priekšstats par to, kas ir pienācīga kvalitāte, mainīsies līdz ar valsts ekonomisko attīstību kopumā. Cilvēku prasības aug, arī naudas summas, kuras sabiedriskajā sektorā, tai skaitā pašvaldību struktūrās strādājošie uzskata par atbilstošu atalgojumu.
Ekonomikas attīstība Bauskas novadā šķiet sekmīga. Galvenie ražošanas centri ir Bauska un Iecava, abos īstenoti nozīmīgi projekti – siera rūpnīca Bauskā un «Balticovo» darbības paplašināšana Iecavā. Te sākta būvēt viena no divām plānotajām munīcijas rūpnīcām. Nozīmīgs ienākumu avots novada iedzīvotājiem ir bijis un būs darbs Rīgas reģionā. Tātad arī viņi gūst labumu no pakalpojumu ekonomikas attīstības galvaspilsētā.
