Klāt rudens. Ar to, ko tas mums nesīs, ir jāsamierinās.
Klāt rudens. Ar to, ko tas mums nesīs, ir jāsamierinās. Zinu, ka daudziem nepatīk šis gadalaiks. Man tas asociējas ar skolas gaitām. Mācīties turpinu, pilnveidojoties daudzsološākā jomā. Man bija pārtraukums mācībās, bet, kā šodien saka, visu mūžu mēs varam izglītoties, ja vien to vēlamies. Vajag tikai ticēt saviem spēkiem, tad arī viegli izdosies. Savas pārdomas par rudeni uzrakstīju dzejas rindās. No tā mēs smeļamies un gūstam arī ziemai noderīgo.
Raibulītis
Rudentiņis, raibulītis,
atnest spēj tas jaukus brīžus,
augļu dārzā augļus plūkt,
dārza veltes novākt drīz.
Rudentiņis, raibulītis,
nes un dod, nes un dod
dārzeņus, augļus, meža veltes,
paņemt pašam vajag visu.
Sācies rudens?
Šo burvīgo laiku,
kad rudens ir nācis,
cik liela varenība tam
un piepildījums ikkatrai sirdij,
kura tiecas pēc pārmaiņu skata.
Šo burvīgo laiku,
ak, apturēt gribētu es to,
krāsu gammas, lietus dejas,
kas rod un dod,
acīm apbrīnot un skumt,
kad viss tas aiziet atkal prom.
