Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz vēlētājus interesējošiem jautājumiem. Aptaujājām tos kandidātu sarakstus, kuriem saskaņā ar pēdējo trīs mēnešu reitingu datiem ir ticama iespēja iekļūt Saeimā.
Pirms 9. Saeimas vēlēšanām lūdzām partijas sniegt atbildes uz vēlētājus interesējošiem jautājumiem. Aptaujājām tos kandidātu sarakstus, kuriem saskaņā ar pēdējo trīs mēnešu reitingu datiem ir ticama iespēja iekļūt Saeimā. Kopumā partijām izvirzījām 13 jautājumu, katrā avīzes numurā publicējam un publicēsim atbildes uz vienu jautājumu. Trešdien varēsit lasīt, ko deputātu kandidāti plāno darīt, lai uzlabotu izglītības kvalitāti Latvijā.
Tātad uz jautājumiem atbild: “Jaunais laiks” (JL), Zaļo un zemnieku savienība (Latvijas Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība, ZZS), “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL), Tautas partija (TP), apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (TB/LNNK), Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” apvienība (LPP/LC) un Saskaņas centrs (SC).
JL
Investējot no valsts un Eiropas fondiem, kā arī pastiprināt ceļu būves kvalitātes standartus. Attīstīt publiskās partnerības principu 1. šķiras ceļu rekonstrukcijā.
ZZS
Atjaunojot Latvijas Autoceļu fondu un nodrošinot atbilstīgas daļas no degvielas akcīzes nodokļa ieskaitīšanu ceļu remontam, uzturēšanai un rekonstrukcijai.
PCTVL
Autoceļu sakārtošanai jānovirza ne mazāk par 80 procentu no akcīzes nodokļa degvielai Latvijas Autoceļu fondā (esošo 50 procentu vietā).
LPP/LC
Esam panākuši Latvijas Autoceļu fonda finansējuma atjaunošanu – 65 procentus no degvielas akcīzes nodokļa 2007. gadā – un tā pieaugumu līdz 80 procentiem 2010. gadā. Esam izstrādājuši programmu viena miljarda eiro investēšanai autoceļu infrastruktūras sakārtošanā, izstrādājuši publiskās un privātās partnerības finansējuma modeli. Tas nozīmē, ka līdz 2010. gadam finansējums valsts un pašvaldību ceļiem pieaugs gandrīz piecas reizes, bet jau nākamgad līdzekļi pašvaldību ceļu remontiem būs trīsreiz lielāki nekā pagājušajā gadā. Stabili pieaugošs finansējums no degvielas akcīzes nodokļa, ES finansējums un publiskāprivātā partnerība ir efektīvākais un ātrākais mehānisms ceļu sakārtošanai Latvijā.
TP
Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta pieaugošais finansējums dod reālas cerības tuvāko septiņu gadu laikā ievērojami uzlabot arī 1. šķiras ceļus.
TB/LNNK
Satiksmes ministrijai tā ir jānosaka kā otrā prioritāte pēc valsts maģistrālo ceļu sakārtošanas. Pirmām kārtām nepieciešams veikt kvalitatīvu remontu, kā arī asfaltēt tos ceļus, kas savieno pagastus ar novada centru un novada centru ar rajona centru. Ceļu uzlabošanā jāizmanto publiskās un privātās partnerības iespējas.
SC
Vienīgā izeja: ES fondu līdzekļus vairāk izmantot šim mērķim, nevis centrālo maģistrāļu rekonstrukcijai, kā arī stingrāk kontrolēt līdzekļu izmantošanu. Svarīgi, lai lietas labā aktīvāk darbotos arī pašvaldību vadība.
