Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK) Satversmes tiesā apstrīdējis Saeimas vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus vēlēšanās kandidēt EP deputātam, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretārs Arvis Ērmiņš.
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK) Satversmes tiesā (ST) apstrīdējis Saeimas vēlēšanu likumā noteiktos ierobežojumus vēlēšanās kandidēt EP deputātam, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretārs Arvis Ērmiņš.
R. Zīle uzskata, ka apstrīdētā likuma norma esot netaisnīga un diskriminējot EP deputātus. Viņš apgalvo, ka vienai no trim pārstāvju grupām, kuras Latvijā tieši ievēlē tauta, nepamatoti tiek noteikti daudz stingrāki nosacījumi kandidēšanai Saeimas vēlēšanās. Ne pašvaldību, ne Saeimas deputātiem, kļūstot par Saeimas deputātu kandidātiem, nav līdz ievēlēšanas brīdim jānoliek iepriekš iegūtais mandāts.
R. Zīle konstitucionālajā sūdzībā lūdz atzīt Saeimas vēlēšanu likuma 6. panta otro daļu par neatbilstīgu Satversmes 101. un 91. pantam. Saeimas vēlēšanu likuma 6. panta otrā daļa noteic: ja par Saeimas deputāta kandidātu ir pieteikts EP deputāts, viņš mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) dokumentus, kas apliecina, ka viņš ir atstājis EP deputāta amatu. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, CVK svītro šo pieteikto kandidātu no Saeimas deputātu kandidātu saraksta.
Satversmes 101. pants paredz ikvienam Latvijas pilsonim tiesības likumā paredzētā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, savukārt Satversmes 91. pants aizliedz diskrimināciju.
Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu pieteikumu izskata un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā. Lēmumu kolēģija pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.
