Lai kompensētu ilgā sausuma un karstuma radītos zaudējumus, Zemkopības ministrija lauksaimniekiem plāno izmaksāt 25 812 756 latus.
Lai kompensētu ilgā sausuma un karstuma radītos zaudējumus, Zemkopības ministrija (ZM) lauksaimniekiem plāno izmaksāt 25 812 756 latus.
Šo ZM ierosinājumu un informatīvo ziņojumu vakar, 19. septembrī, bija paredzēts izskatīt Ministru kabineta sēdē.
Vienlaikus precizēja arī kompensāciju avotus. To saņemšanai vēl nepieciešams arī Eiropas Komisijas apstiprinājums, bez tā Latvija kompensācijas lauksaimniekiem nevar izmaksāt.
Izveido jaunu datu bāzi
Augkopjiem aprēķinātas 12 505 307 latu kompensācijas, savukārt lopkopji varētu saņemt 12 725 856 latus. 300 000 latu paredzēts izmaksāt mežaudžu atjaunošanai. Tabulā, ko sagatavojusi ZM, apkopoti fakti par atsevišķām kultūrām (skatīt šajā lappusē). Šie dati plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika sniegti ZM organizētā preses konferencē.
Kā zināms, Bauskas rajona lauku konsultāciju birojs saņēma 625 lauksaimnieku anketas, kurās bija sniegtas ziņas par sausuma radītajiem postījumiem. Kopumā valstī anketu skaits pārsniedza 12 tūkstošus. ZM darbinieki uzskata, ka aptuveni tāds ir saimniecību skaits, kas reāli iesaistās tirgū, un šāds daudzums ir pietiekami reprezentatīvs. Iepriekš minētās informācijas apstrādei tika izveidota atsevišķa datu bāze, ko ZM paredz izmantot arī turpmāk. Interesanti, ka zaudējumu apmēra noteikšanā tika izmantotas dažādas metodes, kopumā to apmērs ir līdzīgs.
Preses konferencē žurnālisti uzzināja, ka šī gada postošais sausums nav skāris tikai Latviju, arī kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā un Polijā – ir tādas pašas likstas. Paredzams, ka šīs zemes pieprasīs kompensācijas tāpat kā Latvija.
Cieš augkopība un lopkopība
Kopējie zaudējumi pa kultūraugu grupām ir no 30 līdz 60 procentiem, teikts ZM ziņojumā. Piemēram, kartupeļus šogad novāks par pusi mazāk nekā citus gadus.
Barības nodrošinājums lopkopības saimniecībās ir 30 līdz 60 procentu no nepieciešamā, liecina ZM aprēķini. Zāles barības trūkuma dēļ lopkopībā prognozē piena produktivitātes kritumu ziemas periodā. Ministrija uzsver, ka lopiem zāles lopbarības trūkuma dēļ augustā jau sākta ziemai sagatavotās rupjās barības izbarošana.
Lai izmaksātu kompensācijas, jāgroza šī gada valsts budžets. Taču gandrīz 26 miljoni latu budžetam nebūs papildu slogs, jo nepieciešamos līdzekļus iespējams gūt no Lauku attīstības plānā 2004. – 2006. gadam paredzētas naudas, kas dažādu iemeslu dēļ netiks izmantota. Galvenokārt tas saistīts ar celtniecības sadārdzinājumu un darbaspēka trūkumu, tādēļ lauksaimnieki lūguši atlikt izpildes termiņu prasībām, kas jāveic, lai saņemtu atbalstu celtniecībai. Kopumā šī summa ir 21 miljons latu. Vēl piecus miljonus latu paredzēts izmantot no labības intervencei paredzētās naudas, jo graudu pārpalikuma šajā gadā nebūs.
Vēl vienu tādu gadu var neizturēt
“Bauskas Dzīve” sazinājās ar dažiem mūsu rajona zemniekiem. Jāsecina, ka neražas gadu jutīs daudzi, īpaši tie, kam platības ir mazākas un sējumu struktūrā lielu daļu aizņem vasarāju kultūras. Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecības “Bogdani” īpašnieks Zigmunds Alekšūns apkopj 100 hektāru zemes. Vienu ceturto daļu šajā gadā aizņēma vasaras rapši, un šī kultūra veidoja lielākos mīnusus. Saimnieks teic: “Ņemu kredītus apgrozāmajiem līdzekļiem, uz nomaksu esmu iegādājies traktoru “Belarus”. Vienu šādu neražas gadu varēšu izturēt. Mans glābiņš vēl ir mežs, ziemā gādāju malciņu, kas arī dod papildu ieņēmumus.”
Viesturu pagasta “Grantu” īpašnieks Jānis Vasko sevi sauc par sīkzemnieku. Viņa lauki cietuši gan ziemas salā, gan vasaras karstumā. Citugad kviešu ražība sasniegusi sešas tonnas, šovasar pat puse no tām nav iekulta. Labāk padevušies mieži. Saimnieks aizdevumus neņem, bijis spiests izmantot iekrājumus, lai apsētu ziemājus. “Cīnos. Kaut arī saņemšu kompensāciju, tā šīs vasaras zaudējumus nespēs segt,” teic J. Vasko.
***
Sausuma nodarītie zaudējumi augkopībā
Kultūra; Faktiskā raža 2006. g., t/ha; Vidējā raža 3 gados, t/ha; Zaudējumi, %; Deklarētā platība, ha; Kompensācija kopā* (Ls)
Ziemāji (mieži, kvieši, rudzi, tritikāle) 2,8 4,3 34 204 362 2 043 620
Ziemas rapši 2,8 4,6 37 26 951 673 775
Vasarāji (mieži, kvieši, auzas, griķi) 2,1 3,7 42 281 516 3 378 192
Vasaras rapši 1,5 2,7 44 56 306 844 590
Kartupeļi 14,6 30,9 52 21 143 2 537 160
Dārzeņi 16,4 33,9 51 4393 1 098 250
Augļi un ogas 26 43 60 8914 1 782 800
