Elektroenerģijas apgādes problēmas labu laiku ir «Bauskas Dzīves» uzmanības lokā. Mūsu lasītāju zvani, kuros viņi pauda neapmierinātību ar akciju sabiedrības «Latvenergo» darbu, rosināja mūs uzrunāt elektroapgādes uzņēmuma atbildīgās amatpersonas.
Elektroenerģijas apgādes problēmas labu laiku ir “Bauskas Dzīves” uzmanības lokā. Mūsu lasītāju zvani, kuros viņi pauda neapmierinātību ar akciju sabiedrības “Latvenergo” darbu, rosināja mūs uzrunāt elektroapgādes uzņēmuma atbildīgās amatpersonas.
Pagājušajā nedēļā redakcijā diskusijā piedalījās “Latvenergo” Korporatīvo komunikāciju departamenta Ārējo komunikāciju daļas vadītājs Andris Siksnis, Sadales tīklu tehniskais direktors Andrejs Stalažs, Dienvidu elektrisko tīklu reģiona tehniskais vadītājs Kaspars Sants, kā arī Bauskas nodaļas vadītājs Gundars Krūmiņš. Sarunā piedalījās arī Bārbeles pamatskolas direktore Dace Penķe un Stelpes pagasta zemnieks Gundars Štelfs.
Reorganizācija bija nepieciešama
Pēdējā gada laikā uzņēmumā “Latvenergo” sākta vērienīga reorganizācija. Tieši to izjuta uzņēmuma klienti, arī darbinieki. A. Stalažs skaidro, ka restrukturizācijas jeb pārkārtošanās mērķis bija izstrādāt vienotus standartus uzņēmuma darba struktūrai, metodēm, arī kvalitātes prasībām. Par sarežgītu atzīta līdzšinējā klientu apkalpošanas kārtība, arī dispečeru dienesta darbā bija nepieciešami uzlabojumi.
Pārmaiņas vistiešākajā veidā skārušas Bauskas rajonu. Likvidēts Bārbeles elektrisko tīklu rajons. Kopš augusta jauns vadītājs Bauskas nodaļai, nomainīti vairāki uzņēmuma vadošie speciālisti. Sarunā netieši tika atzīts, ka virkne problēmu sakrājušās gadu gaitā tieši vadības neizdarības dēļ.
Māju un zemi pārdod
Bārbeles tīklu rajonā pārmaiņas sākās aptuveni pirms gada. No apmēram 20 tur strādājošiem puse vienā dienā iesniedza atlūgumu un pārgāja privātās struktūrās. astoņi darbinieki turpināja darbu uzņēmumā, bet nu jau Bauskā, daži devās pensijā.
G. Krūmiņš strādnieku pēkšņu lēmumu doties prom skaidro ar neziņu, kas bija radusies par nodaļas turpmāko darbu. Nav noliedzams arī fakts, ka privātstruktūrās algas ir augstākas nekā valsts uzņēmumā. G. Krūmiņš, kā arī K. Sants atzīst, ka tik daudzu strādājošo aiziešana no Bārbeles radījusi papildu slodzi palicējiem. neērtības izjūt arī klienti, jo strādnieku kļuvis mazāk, bet darbu apjoms saglabājies līdzšinējais.
Pašlaik “Latvenergo” ēka Bārbelē ir tukša, pie tās skatāms plakāts, ka māju un zemi pārdod. Pirms pāris dienām “Bauskas Dzīve” Bārbelē satika kādu “Latvenergo” strādnieku, kurš gan nevēlējās publiski paust savu vārdu, tomēr izteica viedokli par iecirkņa slēgšanu. “Darbs ir kā vienmēr, varbūt biežāk sanāk braukt uz Bausku. Projām jau vairāk aizgāja jaunie, man līdz pensijai daudz nav atlicis, un valsts darbā tomēr ir drošāka sajūta. Es zinu, ka 5. datumā būs alga, 20. – avanss, kāda vaina strādāt!” tā elektriķis. Viņam ir arī savs skaidrojums, kāpēc tieši no Bārbeles puses saņemts tik daudz izsaukumu par līniju bojājumiem. Šajā apkaimē vairums elektrolīniju ir pa mežiem, tās ir savu laiku nokalpojušas, tāpēc arī vadi bieži trūkst, uz tiem uzkrīt zari, un strāva pazūd.
Teju paši sliktākie
Analizējot elektrolīniju tehnisko kvalitāti Bauskas rajonā, A. Stalažs teic, ka rādītāji ir sliktāki par valstī vidējiem. Mūsu rajonā ir visvairāk gaisvada līniju, salīdzinot ar citiem rajoniem. Likumsakarīgi, ka no Bauskas rajona tāpēc tiek saņemts visvairāk informācijas par elektroenerģijas padeves traucējumiem. Piemēram, jūlijā reģistrēti 465, augustā 592 līniju bojājumi, kas ir daudz vairāk par valstī vidējo.
Dažviet rajonā vēl saglabājušies stabi, kas uzstādīti pagājušā gadsimta 60. gados. Vietās, kur elektrolīnijas atrodas pie kokiem, tīrīšanas darbi jāveic ik pēc sešiem gadiem.
Lai arī dažviet anekdotes līmenī izskanējis kāda Bauskas dispečera skaidrojums, ka problēmas mūspusē rada ziemeļu vējš, daļēji tā ir taisnība. Elektrolīnijas būvētas, ievērojot noteiktus principus, tās vairāk vai mazāk pielāgojušās valdošajiem rietumu vējiem. Kad uzpūš kārtīgs ziemelis, ir daudz lielāka iespēja, ka vadi saskaras, rodas īssavienojums, līdz ar to var arī pazust elektrība. Jauno līniju izbūvē vairāk izmanto piekarkabeļus, kuriem “nelabie” vēji vairs nav bīstami.
Divas reizes vairāk
Dienvidu elektrisko tīklu reģiona tehniskais vadītājs atzīst, ka tieši pēdējo mēnešu sabiedrības reakcija, arī laikraksta pastiprinātā uzmanība elektroapgādes kvalitātei bijis iemesls, lai Bauskas rajonam papildus piešķirtu 30 000 latu tehnisko darbu veikšanai. G. Krūmiņš gan atzīst, ka summa ir iespaidīga tikai teorētiski. Reāli par pusi no šīs naudas sakārtos elektroenerģijas apgādi vienā ciematā (G. Krūmiņš nevēlējās precizēt, kur – V. A.), kā arī izbūvēs daļu jaunas līnijas.
“Lai uzbūvētu kilometru jaunas līnijas, nepieciešams apmēram 10 000 latu. Remontam, protams, jātērē nedaudz mazāk. Tātad ar papildu piešķirtajiem līdzekļiem sataisīšu divus objektus. Zinot rajona vajadzības, tas nav daudz, taču vairāk kā nekas,” tā G. Krūmiņš.
K. Sants skaidro, ka, izstrādājot nākamā gada budžetu, paredzēts elektrolīniju rekonstrukcijai Bauskas rajonā atvēlēt divas reizes vairāk naudas nekā šogad. “Taču tas ir tikai projekts, kurš vēl jāapstiprina,” uzreiz piebilst K. Sants. Par 25 līdz 30 procentiem nākamgad plānots palielināt tehnisko darbinieku atalgojumu. Rajonā papildus pieņems vienu montieri, kā arī nokomplektēs vienu brigādi Bārbelē.
Jāraksta iesniegums
D. Penķe uzdeva konkrētu jautājumu, kā iespējams gūt kompensāciju no uzņēmuma, ja nekvalitatīvas elektroenerģijas padeves gadījumā sabojājusies kāda ierīce. “Mums skolā no strāvas raustīšanās izgājis no ierindas ne viens vien agregāts,” teica direktore. A. Stalažs gan iebilda, ka laba tehnika šī iemesla dēļ nevarētu sabojāties. Savukārt datortehniku, kas ir īpaši jutīga pret īslaicīgiem strāvas pārrāvumiem, nepieciešams papildināt ar automātisko barošanas ierīci īslaicīga strāvas zuduma gadījumos.
Tomēr, ja elektrotehnika ir bojāta “Latvenergo” vainas dēļ, tam nepieciešams sertificēta elektriķa slēdziens, kuru nosūtīt uzņēmumam. Šādu iesniegumu izvērtēs un lems par iespējamo zaudējumu kompensāciju.
Visi zvana uz Jelgavu
Lielu diskusijas daļu aizņēma sarunas par jauno klientu apkalpošanas kārtību. Kopš šīs vasaras darbu sācis vienotais “Latvenergo” klientu apkalpošanas centrs. Birojs atrodas Jelgavā, tur nonāk zvani no visas Latvijas. Vairāk nekā vienu miljonu lietotāju uzklausīt gatavi ap 50 darbinieku. A. Siksnis skaidro, ka pagaidām visas štata vietas nav nokomplektētas, jo nav tik vienkārši atrast pietiekami kvalificētus operatorus. Vienotā zvanu centra darbiniekiem jāpārzina elektrotīklu darbības principi, jāorientējas “Latvenergo” struktūrās, kā arī jābūt labiem psihologiem. Klientu stāstītais nereti ir emocionāli piesātināta informācija, tāpat ne visi prot precīzi izklāstīt bojājumu iemeslus, objekta atrašanās vietu.
Lasītāji vairākkārt pieminējuši, ka vienoto zvanu centru grūti sazvanīt, ilgi jāgaida savienojums. Īpaši neapmierināti ir gados vecāki ļaudis, kurus pat kaitina automātiskā atbildētāja balss un ilgspēlējošie mūzikas signāli. A. Siksnis atvainojas klientiem un skaidro, ka tās ir sākumposma grūtības. Tomēr uzņēmuma politika šajā jomā tiks attīstīta tālāk, tāpēc būs vien jāpierod, ka par jebkuru ar “Latvenergo” darbu saistītu jautājumu jāzvana uz vienu no diviem telefona numuriem – 8020404 vai 7728777.
“Mūsu mērķis ir uzlabot darba kvalitāti, tāpēc, lai apzinātu problēmas, jums mums jāzvana un par tām jāstāsta. Mēs nespēsim neko atrisināt, ja jūs mums par to nepastāstīsit,” sarunas noslēgumā “Latvenergo” klientiem sacīja Sadales tīklu tehniskais direktors Andrejs Stalažs.
***
Uzziņai
– “Latvenergo” 2005. gadā klientiem realizēja 5880 GWh elektroenerģijas un 2861 GWh siltumenerģijas.
– “Latvenergo” elektropiegādi nodrošina 1 miljons 40 tūkstošiem lietotāju.
– Uzņēmuma sadales elektrotīklu kopējais virssprieguma un zemsprieguma elektrolīniju garums ir 101 306 kilometri.
– “Latvenergo” peļņa 2005. gadā bija 18,6 miljoni latu. Valstij nodokļos samaksāti 3,5 miljoni latu.
Informācija no a/s “Latvenergo” 2005. gada pārskata
– 8020404 – bezmaksas tālruņa numurs. Zvanīšanai par elektroneerģijas piegādes traucējumiem.
– 7728777 – maksas telefona numurs. Klientu servisa informatīvais tālrunis, ko izmanto neskaidrību gadījumos.
