Pilsētas lielākajā bērnu un jauniešu interešu centrā atkal sākušās nodarbības.
Pilsētas lielākajā bērnu un jauniešu interešu centrā atkal sākušās nodarbības. Katru dienu Kalna ielas namā uzturas desmitiem dalībnieku no Bauskas un rajona pagastiem.
Grib būvēt skapjus
Bērni BJC var apgūt sadzīvē nepieciešamas prasmes un izkopt mākslinieciskās dotības. “Mazi puikas, ierodoties pirmajā nodarbībā, noteikti grib būvēt skapjus. Mans uzdevums ir viņu grandiozās ieceres piezemēt, lai tās sarūk pavisam maziņas, kā, piemēram, skapja makets. Ja vien saglabājas interese un vēlme iemācīties svarīgākās aroda prasmes, pēc dažiem gadiem zēni patiešām spēj izgatavot vienkāršas mēbeles,” spriež kokapstrādes pulciņa ilggadējs vadītājs Pēteris Ozols.
Viņš iepazīstina ar interešu grupas programmu un metodiku. Galvenais uzdevums ir palīdzēt bērniem apgūt amatniecības pamatiemaņas, darbību secību konkrēta priekšmeta izgatavošanā, prasmi strādāt ar dažādiem instrumentiem. Savus audzēkņus Pēteris māca domāt, tāpēc neizmanto gatavus šablonus, bet mudina zīmēt skices. “Mācību gada laikā katrs dalībnieks iesaistās procesā, kas turpinās no zīmējuma līdz gatavam priekšmetam. Protams, katrā vecuma grupā uzdevuma sarežģītības pakāpe atšķiras,” teic pulciņa vadītājs.
Rodas noturīga interese
Pētera Ozola nodarbības apmeklē zēni un meitenes no Bauskas, Codes, Gailīšu, Īslīces pagasta. Lai gan meitenes sākumā ir ļoti apņēmīgas, viņas ātrāk zaudē interesi, jo acīmredzot ātrs rezultāts ir svarīgāks par procesu.
Bauskas 1. vidusskolas 11. klases audzēkne Līga Grantiņa ir sasniegusi interešu noturīguma rekordu, jo skolotājas Maigas Puķītes šūšanas un modelēšanas pulciņu apmeklē no astoņu gadu vecuma. Horeogrāfes Ligitas Zeibotes vadītajā BJC deju kopā “Mēmelīte” ir vēl spilgtāki piemēri. Vairākums bērnu dejošanu sāk trīs gadu vecumā un turpina darboties grupā līdz vidusskolas beigšanai.
Līgai Grantiņai ir skaidri formulēts pamatojums: “Es gribu pilnveidot šūšanas prasmi. Nu esmu sasniegusi pakāpi, kad varu sev darināt visdažādākos tērpus. Līdztekus esmu apguvusi arī citas rokdarbu tehnikas. Skolotāja vienmēr var sniegt padomu. Kādēļ neizmantot šādu iespēju? Es tiecos pēc nevainojamas amata prasmes.”
Paši gatavo dāvanas
Maiga Puķīte atzīst, ka šūšana nav mūsdienu meiteņu iecienītākā nodarbošanās, bet audzēkņu viņai tomēr netrūkst. “Kopš Latvijā parādījās lietotu drēbju veikali, strauji samazinājās interese par šūšanu. Jaunieši sāka komplektēt apģērbu no oriģinālām lietām, kas atšķiras no masveida produkcijas. Lai pašūtu sev tērpu, vajadzīga pacietība un zināšanas, bet lētas, gatavas preces iegāde nesagādā nekādas pūles. Skolēnu interesi par šūšanu es uzturu ar elastīgu pieeju, mācību programmu koriģējot atbilstīgi jauniešu modes tendencēm,” skaidro pedagoģe.
Tāpat rīkojas arī Ilze Krieviņa – rokdarbu studijas, uzvedības un stila pulciņu vadītāja. Šogad viņa piedāvā apgūt pērlīšu rotu darināšanu, kas ir kļuvusi ļoti populāra. Papildus tiek mācīta zīda apgleznošana, aušana, adīšana, mezglošana un tā dēvētais pečvorks, kad no sīkiem auduma kvadrātiņiem tiek šūtas spilvendrānas un citas tekstilijas. “Grupu pamatsastāvā ir pamatskolēni. Jaunieši ierodas, lai iemācītos konkrētu tehniku. Visi audzēkņu darbi pēc izstādēm paliek viņu īpašumā. Bērniem tas ir liels stimuls. Pašu gatavotas lietas visbiežāk tiek dāvinātas tuviniekiem un draugiem,” teic Ilze.
Lepojas ar audzēkņiem
“Skolotāja Māra ir mūsu draudzene,” ar vokālās studijas “Miljons” vadītāju Māru Filipoviču iepazīstina dalībnieces Ieva Karpoviča, Marika Purena, Kristiāna Miļūne un Sandra Šulce. Studijā viņas darbojas trešo sezonu. Ieva un Marika ar labiem panākumiem piedalījušās konkursā “Jaunās zvaigznes”. Meiteņu kvartets bijis festivāla “Baltā kaza” dalībnieks, dziedājis “Olgas disenītē”.
Māra Filipoviča vokālo grupu nodibināja pirms desmit gadiem. “Pirmajām “Miljona” dalībniecēm jau ir 21 gads. Baiba Paozola strādā mūzikas ierakstu kompānijā “Platforma Records” par projektu vadītāju, izpilda džezu un ir Rīgas mūziķu aprindās pieprasīta fona vokāliste. Tatjana Kopača apgūst akadēmisko dziedāšanu J. Mediņa mūzikas vidusskolā. Viņai bijuši ļoti labi panākumi konkursos,” ar savām audzēknēm lepojas Māra.
Tijas Bušmanes keramikas un porcelāna apgleznošanas darbnīca popularitātē var sacensties ar deju kopu “Mēmelīte”. Pedagoģe atklāj, ka visvairāk bērnus saista veidošana. Mazajiem dalībniekiem pat rezultāts nav svarīgs, jo viņi aizraujas ar procesu.
Skolēnu vecāki, vērtējot BJC darbību, min trīs priekšrocības – demokrātisku vidi, labus pedagogus un simbolisku dalības maksu, kas tiek tērēta materiālu centralizētai iegādei.
***
uzziņai
– Bauskas rajona Bērnu un jauniešu centrs (BJC) darbojas 40 gadu.
– Centru finansē Bauskas rajona Padome.
– BJC 2006. gada budžets:
kopējā summa – 29 798 lati, t. sk. mērķdotācijas pedagogu algām – 34 837 lati, maksas pakalpojumi – 1200 latu.
– Bērni var apgūt desmit amatu prasmes.
– Centrā strādā septiņi pedagogi.
