Sabiedrībā kultūra izšķīst kā cukurs tējā, iespaidojot visu tās struktūru. Tikai sabiedrības pārstāvji bieži vien to negrib atzīt, maldīgi piedēvējot kultūrai otršķirīgas preces statusu.
Sabiedrībā kultūra izšķīst kā cukurs tējā, iespaidojot visu tās struktūru. Tikai sabiedrības pārstāvji bieži vien to negrib atzīt, maldīgi piedēvējot kultūrai otršķirīgas preces statusu.
Raksturīgs piemērs ir arī 9. Saeimas vēlēšanu programmas, kurās partijas diezgan pamatīgi iztirzā visus tautsaimniecības aspektus, izņemot kultūru. Tomēr 8. Saeimas laikā kultūras joma ir saņēmusi atbalstu, kas mazina šo pabērna sajūtu un rada cerības kultūras attīstībai reģionos.
No paviršības līdz precizitātei
Šīs Saeimas laikā pie varas nākušo triju valdību deklarāciju kultūras sadaļas izstrādē ir vērojama atšķirīga pieeja, sākot ar paviršiem vispārinājumiem Einara Repšes valdības deklarācijā (kultūras ministre bija Inguna Rībena no “Jaunā laika”) līdz precīziem formulējumiem Aigara Kalvīša valdības dokumentā, ko pašlaik īsteno Helēna Demakova no Tautas partijas. Piemēram, E. Repšes valdība deklarēja uzņemties atbildību par Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, I. Emša valdība solīja nodrošināt šo svētku kvalitāti, bet A. Kalvīša valdība 2005. gada 29. jūnijā beidzot pieņēma Dziesmu un deju svētku likumu.
Nozīmīgs solījums ir Nacionālās bibliotēkas, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecība, kas tika aktualizēta I. Emša valdības deklarācijā. A. Kalvīša valdība aizvadītajos gados soli pa solim virzījusi šo projektu īstenošanu.
Lielāka vērība reģioniem
A. Kalvīša valdība solīja nodrošināt aktīvāku profesionālās mākslas klātbūtni reģionos. Kultūras ministrija jau ir izstrādājusi reģionālo koncertzāļu atbalsta programmu, kas paredz katrā Latvijas novadā izveidot modernu zāli profesionālās mākslas pieejamībai. Ministrija informē, ka ir noslēgts līgums ar Liepājas pilsētas Domi par 1,4 miljonu latu piešķiršanu jaunas koncertzāles izbūves pirmajam posmam un miljonu nākamajam.
Ministrija nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu – valsts atbalsta sniegšanu nacionālas nozīmes pašvaldību muzejiem. Piemēram, ir noslēgts līgums ar Vecpiebalgas pagasta padomi par valsts finansējuma piešķiršanu pagasta memoriālo muzeju “Kalna Kaibēni”, “Saulrieti” un “Kaikaiši” attīstībai.
Arī citas norises kultūras jomā ārpus Rīgas diezgan lēni, bet konsekventi liecina par reģionu kultūras dzīves aktivizēšanu, kā to paredz A. Kalvīša valdības deklarācija. Tiek veicināta kultūras institūciju sadarbība ar reģionālajām attīstības aģentūrām.
Kultūras ministrija administrē šogad sākto Latvijas digitālās kultūrkartes izstrādi. Visā valsts teritorijā turpinās kultūras infrastruktūras objektu detalizēta inventarizācija, lai izveidotu elektronisku datu bāzi, kas kalpos precīzai reģionālās politikas plānošanai, investīciju mērķtiecīgai piesaistei, samazinot kultūrpieejamības atšķirību starp pilsētām un lauku reģioniem.
Šķiet, sastingums ir pārvarēts Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu mērķtiecīgā apguvē kultūras tūrisma nozarē, veicinot vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un kultūrtūrisma augstvērtīgu produktu veidošanu.
“Gaismas tīkls”
Ilgtermiņa ieguldījums kultūras pieejamības nodrošināšanai reģionos ir Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) projekta “Gaismas tīkls” sekmīga realizācija, kas sākta 2003. gadā un noslēgsies nākamgad.
Projekts, kam piesaistīti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, valsts un pašvaldību bibliotēkas ir nodrošinājis ar datoriem, interneta pieslēgumiem, darbinieku apmācību. Līdz ar to katram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas tuvākajā bibliotēkā ir sniegta iespēja piekļūt daudzveidīgiem informācijas resursiem.
Latvijas publisko bibliotēku akreditācijas komisijas priekšsēdētāja Baiba Tormane atzīst, ka bibliotēku nozarei šis ir vērtīgākais sasniegums, jo valsts vēl nekad nav ieguldījusi tik ievērojamus līdzekļus kultūras pieejamības veicināšanai reģionos. VVBIS darbības koncepcijā, ko Ministru kabinets apstiprināja 2001. gada 6. novembrī, projekta “Gaismas tīkls” kopējais finansējums ir noteikts vairāk nekā 12 miljonu latu apmērā. Tas ir īsts “tīģera lēciens” uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstībā.
Apturēti aktīvi protesti
Pēdējos gados no “nāves punkta” ir izkustināts kultūras darbinieku algu jautājums, nodrošinot to pieaugumu un valdībai apņemoties, ka 2010. gadā vidējā alga kultūras nozarē sasniegs 600 latu. Kultūras speciālistu kvalifikācijai un darba nozīmīgumam atbilstīgs atalgojums solīts jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas, taču darbi nesekoja vārdiem, kas jūtami pazemināja nozares prestižu.
Cerīgs pavērsiens sākās pagājušajā gadā, kad valsts budžetā šim mērķim papildus tika paredzēti 3,9 miljoni latu. Ar 2006. gada 1. janvāri lielākas algas piešķirtas valsts kultūras, valsts pieminekļu aizsardzības inspektoriem, valsts muzeju, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, arhīvu, koncertorganizāciju darbiniekiem, kā arī noteikta valsts teātros strādājošo aktieru atalgojuma zemākā likme – 270 latu mēnesī.
Rundāles pils muzejā, kam ir valsts muzeja statuss, darbinieku algas 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu ir paaugstinātas par 18%. “Kā visā Latvijā, tā arī Rundāles pils muzejā algas palielinājums spēja apturēt gatavotos aktīvos protestus, ko izraisīja valdības mazā interese par kultūru, bremzēja darbinieku aizplūšanu un deva cerības nākotnei,” spriež Imants Lancmanis.
Nozari aplūko garāmejot
9. Saeimas vēlēšanām reģistrēto sarakstu programmās kultūras joma skatīta vien garāmejot, aprobežojoties ar vispārīgiem aicinājumiem un formulējumiem.
Pašlaik kultūras jomu pārvaldošā Tautas partija iztiek ar atziņu, ka “mūsu prioritātes ir izglītība, zinātne un konkurētspēja – trīs lietas, kas spēj vairot Latvijas tautas labklājību, celt tās kultūru”.
Konkrētāka nākotnes vīzija ir iezīmēta TP vadītās Kultūras ministrijas izstrādātās valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006. – 2015. gadam.
Ne tikai vārdos, bet naudā atbalstu kultūrai sola apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, kas apņēmusies samazināt nodokli par vēstures un kultūras pieminekļiem, ja īpašnieki tos restaurē vai renovē, kā arī par zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja to atbilstīgi apsaimnieko. Solīts arī kultūras un sporta finansēšanai novirzīt ienākumus no azartspēļu un izložu nodevām.
Latvijas Pirmās partijas (LPP) un partijas “Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība grib valsts līmenī izvirzīt jauniešu kultūras un sporta aktivitātes, izveidojot Sporta ministriju. Tāpat solīts stiprināt latviešu valodu, nacionālās kultūras vērtības un tradīcijas, atbalstot arī Latvijas mazākumtautību kultūru, investējot kultūrvidē un turpinot LPP iesākto dievnamu atjaunošanu.
“Jaunā laika” programmā vien lasāms: “Kopsim latviešu valodu un mūsu kultūras tradīcijas, aizsargāsim vēsturisko mantojumu.” Zaļo un zemnieku savienības priekšvēlēšanu programmā termins “kultūra” vispār nav minēts tāpat kā apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” programmā, kurā solīts atteikties no “gaismas piļu” celtniecības.
***
Iepriecina:
bibliotēku datorizācijas projekts “Gaismas tīkls”;
ES līdzekļu piesaistes aktivizēšana;
atbalsta politika kultūras iestādēm reģionos, algu kāpums.
Uztrauc:
valsts atbalsta trūkums kultūras pieminekļu saglabāšanai reģionos (muižu ēkas, baznīcas u. c.);
vienotas stratēģijas trūkums kultūrtūrisma veicināšanā;
nepietiekama kultūras pieejamība cilvēkiem ar īpašāmajadzībām.
Projekta “Gaismas tīkls” ieguvumi:
686 pašvaldību bibliotēkās nodrošināts interneta pieslēgums un pirmais publiski pieejamais datorkomplekts;
1658 datoru komplekti 738 publiskām bibliotēkām;
197 jauni interneta pieslēgumi;
datorprasmes apguvuši 400 bibliotēku darbinieki.
***
Vērtē eksperti
Imants Lancmanis, Rundāles pils muzeja direktors:
“Par ārkārtēju sasniegumu uzskatu panākto lēmumu par Nacionālās bibliotēkas, koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja celtniecību. Lai cik tas daudziem šķistu dārgi un radītu bažas par iespējamu naudas trūkumu citām svarīgām lietām, Latvija vairs nevar ilgāk dzīvot bez šīm “kultūras mašīnām”.
Kultūras ministre Helēna Demakova ir spējusi kultūrai piesaistīt arī privāto kapitālu, ko Rundāles pils muzejs izjūt vistiešākajā veidā, realizējot “Aizkraukles bankas” atbalsta programmu pils hercoga bibliotēkas griestu gleznojuma restaurācijai.”
Baiba Tormane, Latvijas publisko bibliotēku akreditācijas komisijas priekšsēdētāja:
“Bibliotēku nozarē vērtīgākais sasniegums ir projekta “Gaismas tīkls” realizācija. Valsts vēl nekad nav ieguldījusi tik ievērojamus līdzekļus kultūras pieejamības veicināšanai reģionos.”
Dainis Bruģis, mākslas zinātnieks:
“Nopietnus draudus rada vispārējā kultūras komercializācijas procesa padziļināšanās, norišu un kultūras cilvēku tālāka pakļaušana politiskā tirgus konjunktūrai. Par pozitīvu sasniegumu būtu jāuzskata programma “Mantojums 2018″ kultūras objektu infrastruktūras uzlabošanai, ja vien tā tiks īstenota, konsekventi ievērojot kultūras pieminekļu restaurācijas principus.”
Ina Līne, mākslas zinātniece:
“Satraucoša ir valsts hroniskā vienaldzība pret kultūras pieminekļiem, šajā sistēmā ieilgusī stagnācija. Neviena valdība, kas strādāja 8. Saeimas laikā, pieminekļu aizsardzības jautājumiem nav nopietni pievērsusies. Tas ir ļoti bremzējis kultūrtūrisma attīstību.
