Neiztirzājot Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iespēju kļūt par Apvienoto Nāciju organizācijas ģenerālsekretāri, viņas izvirzīšana šim amatam atzinīgi novērtēta Kanādā.
Neiztirzājot Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iespēju kļūt par Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) ģenerālsekretāri, viņas izvirzīšana šim amatam atzinīgi novērtēta Kanādā. Prezidentes oficiālā vizīte Kanādā ilga no 19. līdz 27. septembrim. Kopā ar citu mediju pārstāvjiem to vēroja arī šo rindu autore.
Fakts, ka Latvijas prezidente ir izvirzīta par oficiālu kandidāti ANO ģenerālsekretāra amatam, liecina par dziļu cieņu un uzticību pasaulē, pirms izšķirīgā balsojuma atzina Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers, Senāta spīkers Noels Kinsels, Senāta Apakšpalātas spīkers Pīters Milikens, Otavas universitātes rektors Žils Patrijs un citi. Par izvirzīšanu priecājās Kanādā dzīvojošie tautieši.
Pateicas kanādiešiem par patvērumu
Zīmīgi, ka mūsu prezidentes vizīte sākās nevis galvaspilsētā Otavā, bet gan Kvebekas provincē, kas ir Kanādā lielākā franciski runājošo dzīvesvieta. No septiņiem miljoniem iedzīvotāju 81,4 procenti par savu pirmo un dzimto uzskata franču valodu. Ārpus Kvebekas Kanādā dzīvo tikai 4,4 procenti franciski runājošo (2001. gada dati). Neatkarības centieni vieno, tiekoties Kvebekā ar Kanādas ģenerālgubernatori Mikaēli Žanu, uzsvēra mūsu prezidente. Viņa pateicās, ka pēc Otrā pasaules kara Kanāda deva patvērumu bēgļu gaitās nonākušiem latviešiem. Daudziem pirmā apmešanās vieta bija Kvebekā.
“Dziļi izprotot savu identitāti, spējam būt atvērti un pieņemt, ka pasaulē dzīvo daudz dažādu cilvēku, kuriem var būt ļoti atšķirīga kultūra un identitāte no tās, ko mēs pazīstam kā savu. Šī iecietība un dažādu kultūru sadzīvošana ir raksturīga un augstu vērtējama Kvebekas un Kanādas iezīme,” sacīja Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa uzsvēra, ka spēja pieņemt citu kultūru ir svarīga arī Eiropas nākotnei.
Bijušie studenti apbrīno pasniedzēju
“Jūs uzskatām par īstu kvebekieti,” tā savukārt teica Kvebekas premjerministrs Žans Šarē, pasniedzot prezidentei Kvebekas nacionālo ordeni. Vaira Vīķe-Freiberga to saņēma par nopelniem “izcilajā Latvijas pārstāvēšanā un ieguldījumu Kanādas sabiedrības labā”. Un tie nav tikai vārdi vien. Kanādā Vaira Vīķe-Freiberga dzīvojusi sava mūža lielāko daļu – no 1954. līdz 1998. gadam. Šajā valstī viņa no bēgļu meitenes studentes kļuvusi par psiholoģijas doktori, profesori, autoritāti akadēmiskajās aprindās, rosīgu vietējās latviešu sabiedrības aktivitāšu dalībnieci.
Ar prezidenti Monreālā tikās viens no bijušajiem studentiem doktorantūrā – Šērbrukas universitātes rektora vietnieks Bernards Demers. Sarunā ar Latvijas žurnālistiem Bernards Demers neslēpa apbrīnu par savas pasniedzējas talantu uz valodām. Latviešu, vācu, franču valodai Kanādā Vaira Vīķe-Freiberga pievienoja angļu un spāņu valodas zināšanas. Pasniedzēja studentam toreiz atbildējusi, ka viņa nāk no tik mazas zemes, kuru vienmēr kāds var okupēt, tāpēc valodas jāzina. Bernards Demers atzina, ka Vaira Vīķe-Freiberga bijusi laba un stingra pasniedzēja, lieliski pārstāv savu valsti kā prezidente un varētu būt piemērota ANO ģenerālsekretāra amatam.
iedvesmas avots karjeras veidošanā
Mūsu prezidente tikās ar Monreālas universitātes rektoru Luī Vinē un bijušajiem kolēģiem šajā augstskolā. Vairāki klātesošie profesori atcerējās savu studiju laiku pie pasniedzējas Vīķes-Freibergas un uzsvēra, ka viņa kā sieviete zinātniece esot kalpojusi par iedvesmas avotu daudziem, īpaši studentēm, tālākas sekmīgas akadēmiskās karjeras veidošanā.
Kanādā Vaira Vīķe-Freiberga nodibināja ģimeni, tur piedzimuši bērni Kārlis un Indra. Tāpēc vizītes laikā oficiālo tikšanos starplaikā prezidentei un viņas dzīvesbiedram Imantam Freibergam bija vairākas personiskas sirsnīgas tikšanās ar draugiem. Latvijas Goda konsuls Monreālā Roberts Klaiše palīdzēja Latvijas Televīzijas žurnālistiem Oditai Krenbergai un Aigaram Kovaļevskim uzmeklēt māju, kur agrāk dzīvojusi prezidentes ģimene. Viens no kaimiņiem Monreālā pat atcerējies, kā palīdzējis vest Freibergu bērnus uz skolu, jo abi vecāki bijuši ļoti aizņemti ļaudis, pēc filmēšanas stāsta Odita.
Tautieši tiksies vēlēšanās
Kanādā satiktie tautieši gatavojas arī 9. Saeimas vēlēšanām 7. oktobrī. Goda konsuls Roberts Klaiše stāsta, ka vēlēšanu iecirkņi būs divi – Latvijas vēstniecībā Otavā un Toronto, kas ir lielākais latviešu centrs. Iespēju balsot pa pastu nāksies izmantot tālāk esošās latviešu mītnes vietās – Vinipegā un Vankūverā – dzīvojošajiem. Toties vairums tuvāk dzīvojošu saviešu nolēmuši paši ierasties vēlēšanu iecirkņos. Viņi vēlas izmantot iespēju satikties, saka Roberts Klaiše. Vairāku stundu brauciena attālumā dzīvojošie jau rīkojas īrēt autobusus, stāsta Māra Zariņa no Toronto. Viņa un Linda Laka no Otavas sūrojas, ka vienīgi no interneta iegūstama informācija par politiskajiem spēkiem, kas kandidē uz vietām 9. Saeimā, un izvēlēties nav viegli.
Vizītes laikā “Bauskas Dzīvei” laimējās satikt cilvēkus, kuri savu iespēju robežās palīdz dzimtenei – sūta mūsu skolām grāmatas, bet bērnus un mazbērnus ved uz sestdienas skolām, lai nepazūd valoda un tradīcijas. Kanādā ir sava Saulaine un Tērvete – latviešu draudžu iepirkti zemes īpašumi. Uzzināju, ka “Bauskas Dzīves” izdotais faktu un likteņstāstu izdevums “Rētas” nonācis Otavā dzīvojošo Zentas un Valda Štengels ģimenē. Par to lasiet turpmāk.
