Savu izvēli 9. Saeimas vēlēšanām izdarīju jau vasaras sākumā.
Savu izvēli 9. Saeimas vēlēšanām izdarīju jau vasaras sākumā. Izvērtējot partijas piedāvāto ekonomiskās attīstības programmu, tās veikumu līdzšinējā politiskajā procesā, kā arī izvētījot kandidātu personības, gaidu 7. oktobri, lai savas valsts likteni uz nākamajiem četriem gadiem nodotu tiem politiķiem, kuriem ļoti gribētos uzticēties.
Septembra nogali un oktobra sākumu netieši gribas dēvēt par lielo atklājumu laiku – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Brīžiem šķiet, celtniecības joma valstī dīkā stāvējusi, lai tieši šoruden visi naski mestos pie darba. Plāni un projekti kā netīšām sazīmēti, lai atklāšanas svētkus sarīkotu vēlākais oktobra sākumā. Kāda Latgales pilsētas slimnīca pēc būvdarbu pabeigšanas pat nedēļu nostāvējusi slēgta, lai svinīgo lentītes pārgriešanu pieskaņotu augsto varasvīru vizītēm. Tepat mūsu Grenctāles kultūras nams teju visu gadu ir tukšs un neapmeklēts, bet priekšvēlēšanu laika koncertā mākslas izslāpušajiem pat vietas nepietiek.
Tieši pēdējās nedēļās daudzviet iezīmējas jauni, līdz šim nepamanīti vaibsti politiķu grimasēs, arī viņu izpratnē par valstī notiekošo, atklājas arī viņu nezināšana. Braucot uz mūsu rajonu, vairāki topošie tautas priekšstāvji nebija neko dzirdējuši par A-7 remontu, tā saistītajām neērtībām un apbraucamajiem ceļiem.
Saeimā ietikt gribētāji Bauskā un rajonā iegriezās jo bieži, tāpēc iespēja redzēt un dzirdēt, kā arī uzdot jautājumus bija daudziem. Miķeļdienā Bauskas tautas nama lielajā zālē iedzīvotāji tērpināja labējo partiju pārstāvjus, cenšoties izspiest no viņiem pēc iespējas lielākas pensijas, pabalstus. Solījumos visi bija vienlīdz dāsni, neaizmirstot arī piebilst, ka viss būtu bijis vēl labāk, ja vien konkurenti netraucētu.
Arī sarunā “Bauskas Dzīves” redakcijā, kur tikās lielāko labējo partiju pārstāvji, kārtējo reizi guvu apstiprinājumu, ka teorētiskās nostādnes ekonomiskajos jautājumos ir ļoti līdzīgas. Vienā virzienā raugās Tautas partija un “Jaunais laiks”, “zaļie” zemnieki un mācītāju partija kopā ar veco gvardi no “Latvijas ceļa”, arī tēvzemieši. Kad jāķeras pie darīšanas, tad gan lietā liek to metodoloģiju, ko diktē katra godaprāts, arī partiju finansētāju netiešās prasības.
Kā jaunu atklājumu, tiesa gan, gaidītu un pat paredzamu, uztvēru kreiso politiķu paziņojumu. Ja pie varas Latvijā nāks Ždanokas, Rubika un viņiem līdzīgo kreiso bloks, tad pavisam drīz līdzās latviešu otrā oficiālā valsts valoda būs krievu valoda, ekonomiskie pamatprocesi tiks sagriezti kājām gaisā, par citiem jauninājumiem bail pat iedomāties. Lai šādi un līdzīgi jauninājumi mūs, ziemai sākoties, patiesi nepārsteigtu, svarīga būs katra izvēle 7. oktobrī.
Gribu vēlreiz atgādināt kāda politologa nesen pausto skaidrojumu. Nepaļauties savā izvēlē tikai uz principu – labs, smaidīgs, glīts un labsirdīgs cilvēks, tātad būs arī gana labs deputāts. Pirms vienīgās un īstās vēlēšanu zīmes paņemšanas tomēr nepieciešams nedaudz paanalizēt partijas paveikto, pārdomāt solījumu realitāti un piedāvāto izpildes mehānismu. Galvenais – piedalīties vēlēšanās. Katrs, kurš sestdien nebūs atradis ceļu uz vēlēšanu iecirkni, savas izteikšanās tiesības būs atdevis citiem. Ar reizi četros gados piedāvāto iespēju nevajadzētu gan tik izšķērdīgi dāļāties.
