Pirms neilga laika grupa Latvijas žurnālistu apceļoja vairākus Turcijas reģionus, tostarp Vidusjūras kūrortus.
Pirms neilga laika grupa Latvijas žurnālistu apceļoja vairākus Turcijas reģionus, tostarp Vidusjūras kūrortus.
No mājās palicējiem nācās uzklausīt bažīgus jautājumus, vai nav bail no teroristiem. Septembrī vairākos Turcijas kūrortos nogranda teroristu sarīkoti sprādzieni. Taču šī informācija nekādi nespēja mūs atturēt no Eiropas Savienības kandidātvalsts iepazīšanas, vienlaikus izzinot ne tikai tās politisko un saimniecisko dzīvi, bet izbaudot arī tūristiem piedāvātos labumus dienvidu kūrortpilsētā Alanjā.
Citāda noskaņa
“Mūsu pilsētā uzstādītas 77 novērošanas kameras, redzam lielākos laukumus, pludmales, tirgus, naktsklubus un viesnīcas,” ierodoties Alanjā, kā vienu no pirmajiem jaunumiem pavēstīja pašvaldības speciālists Nurkans Sasmazs. Rūpes par tūristu drošību ir Turcijas kūrortpilsētu šī rudens aktualitāte. Teroristu izraisītie sprādzieni krietni patukšojuši lepnos hoteļus un viesu mājas, tomēr atpūtnieku Alanjā netrūka arī septembra beigās. Gaisa temperatūra te bija krietni virs 25 grādiem, tikpat silts arī Vidusjūras dzidri zilais ūdens.
Alanja atrodas pusotras stundas braucienā uz dienvidiem no populārās kūrortpilsētas Antaljas. Tā ir krievu tautības atpūtnieku iecienīts galamērķis, Alanjā visvairāk sastopamie ārzemnieki ir vācieši un atbraucēji no Skandināvijas valstīm. Tas rada citādāku noskaņu, atšķirībā no Antaljas, te ik uz soļa nevar dzirdēt krievu valodu, valda relatīvāks miers, vairāk jaušams austrumniecisks kolorīts. To jo īpaši paspilgtina senie nocietinājumi, kuros zinātāji saskaitījuši ap 140 lielāku un mazāku torņu.
Pilsētas pludmales stiepjas vairāk nekā 30 kilometru garumā. Līdzās norobežotām viesnīcu apmeklētāju peldvietām netrūkst arī pašvaldības ierīkotu un uzturētu publisko pludmaļu.
Padodas auniem
Alanjas simbols ir 1226. gadā būvētais Sarkanais tornis, ko savas valdīšanas laikā uzcēla seldžuku sultāns Aladins Keikubats. Zemesrags un Alanjas pils jūras krastā ir redzami jau jūdzēm tālu. Savulaik šis pamatīgi nocietinātais piejūras cietoksnis Bizantijas impērijā uzskatīts par neiekarojamu. Taču seldžuku ciltis bija nolēmušas šajā līcī nostiprināties.
Saprazdami, ka ar spēku ieņemt stāvo klinšu cietoksni neizdosies, senie karotāji izdomāja viltību. Kādā mēnesnīcas apspīdētā naktī viņi kalna pakājē sadzina 100 tūkstošus aunu. Blāvajā krēslā izskatījās, ka tuvējos pakalnos stāv milzīga karavīru armija, un aunu ragi atgādināja cīnītāju ķiveres. Valdnieks, negribēdams piedzīvot pilsētas nopostīšanu, aizsūtīja ziņnesi ar padošanās rakstu. Tikai gaismai austot, atklājās “uzbrucēju” īstās “sejas”, bet bija jau par vēlu. Starp citu, Alanja ir viena no nedaudzajām pasaules pilsētām, kuru nekad nav skāris karš.
Vadoņa kļūda
Alanjas vēsturē savādu atgadījumu nav mazums. Arī pilsētas nosaukuma rašanās ir krietni neparasta. Līdz 1935. gadam to dēvēja par Alaiju. Šajā gadā uz pāris dienām Dienvidu kūrortu apmeklēja Turcijas Republikas dibinātājs, toreizējais Valsts prezidents Mustafa Kemals Ataturks. Pēc vizītes atgriezies galvaspilsētā Ankarā, Ataturks rakstīja pateicības pilnu vēstuli, kura telegrāfa darbinieka kļūdas dēļ sākās ar vārdiem “Dārgie Alanjas iedzīvotāji..”. Vietējās varas pārstāvji šo kļūdu saprata kā cienījamā prezidenta norādi par viņam tīkamāko pilsētas nosaukumu. Drīz vien kūrorts ieguva jaunu vārdu.
Jāatzīst, daudzus gadu desmitus pēc valsts pirmā prezidenta nāves joprojām Ataturks Turcijā ir cienījamākā un godājamākā persona, nacionālais varonis. Negatīvi izteikties par Ataturku Turcijā nav pieņemts.
Pusdienas uz plosta
Alanjas apkārtne bagāta ar daudzām alām. Pazīstamākā ir Damlatas stalaktītu ala, kas atrodas netālu no pilsētas centra. Zinātāji teic, ka tās nemainīgi vienmērīgajā gaisā lieliski var ārstēt astmu. Alas iekšienē visos gadalaikos temperatūra ir +23 grādi. Visapkārt jūras klinšu pamatnei ir daudz alu, tostarp fosfora, pirātu, mīlētāju ala. Tajās var iekļūt tikai ar kuģīti. Iespējami izbraukumi kalnos, kur arī noslēpušās vairākas lielas alas. Uz vienu no tām ceļš vijas garām banānu un citrusaugļu plantācijām.
Kad emociju pilnais brauciens garām aizām un klinšu sienām, vietējā šofera dziesmām pavadīts, pēc 12 kilometriem beidzas, nokļūstam pie milzīgās Dima alas. Te pazemes galerijas stiepjas vairāk nekā 400 metru garumā. Izgaismotie stalaktītu labirinti pārsteidz ar krāsu un formu daudzveidību. Atceļā no kalniem tūristus aicina pusdienās neparastie upju restorāniņi. Ēstuvītes izvietotas uz tādiem kā maziem plostiem kalnu upēs. Maltītes baudīšanai šādos apstākļos ir pavisam cita romantika.
***
padomi
– Esot Turcijā, jārod iespēja apmeklēt turku pirti. Mūsu Alanjas viesnīcā “Grand kaptan” nepilnu divu stundu seanss maksāja 25 eiro. Vēlams paskatīties pilsētā kādu privātu pirti. Tās parasti ir savdabīgāk aprīkotas, serviss visās ir pietiekami augsts.
– No Turcijas var atvest arī ūdenspīpes, ko lidmašīnā droši drīkst ņemt salonā. Tirgos vienkāršu funkcionālu ūdenspīpi var nokaulēt par 15 eiro, greznāki modeļi maksās vairāk. Pirkumiem var izmantot eiro, dolārus, ko tirgotāji labprāt pieņem.
– Turku saldumus vislabāk pirkt tirgos uz svara, jo kārbiņas nereti ir maldinošas. Skaists noformējums, daudz iesaiņojuma un maz saldumu.
– Izdaudzinātā turku ābolu tēja ir krietni ķīmiska, pirms iegādāties lielus daudzumus, jāpārdomā, vai mājiniekiem tā patiesi garšos. Līdzīgi ir ar nacionālo alkoholu – rakiju –, degvīnu, kas veidots uz anīsa bāzes.
