Viņas izturas mazliet sazvērnieciski. Pensionāru saietā diskusijas vēl turpinās, bet Herta Slimpe un Gaida Slišāne klusītēm izgājušas otrā istabā, pie galda atlocījušas šaha lauciņu un izliek figūras.
Viņas izturas mazliet sazvērnieciski. Pensionāru saietā diskusijas vēl turpinās, bet Herta Slimpe un Gaida Slišāne klusītēm izgājušas otrā istabā, pie galda atlocījušas šaha lauciņu un izliek figūras.
Ar veclaicīgām figūriņām
“Mums tā ir tradīcija, un spēle abām ir kļuvusi gluži vai par atkarību. Šoruden pie rūtainā galdiņa tiekamies pirmoreiz,” smaidot stāsta Herta Slimpe.
Gaidu Slišāni par šahu agrā jaunībā ieinteresējis kāds tuvinieks. “Viņš bija gultai piesaistīts invalīds un neko citu nevarēja. Šahs viņam bija vesela pasaule, un tā pamazām tajā iegāju arī es. Tolaik vēl nezināju, ka tā būs aizraušanās uz mūžu,” stāsta Gaida Slišāne. Pirmais šaha spēles komplekts, tāds pavisam miniatūrs, ar veclaicīgām figūriņām, viņai uzdāvināts pirms apmēram 60 gadiem – mācoties vidusskolā. Tas joprojām ir “dzīvs”, un pat ne bandinieks nav pazudis, citādi jau nevarētu spēlēt, uzsver Gaida. Šī prāta spēle viņu pavadījusi gan augstskolā, gan vēlāk darba gaitās. Labāk spēlēt un funktierēt nākamos gājienus nekā truli blenzt televīzijas ekrānā, spriež pensionāre.
Pašlaik Gaida Slišāne lieto krietni jaunāku šaha komplektu, kas iegādāts pirms 25 gadiem, kad viņa, strādājot par skolotāju Jaunsaules pamatskolā, izveidoja tur šaha spēles pulciņu.
Herta Slimpe atceras, ka viņa pirmoreiz ar šo interesanto spēli sastapusies pirms apmēram 50 gadiem: “Braucām ar draudzeni ekskursijā uz Kaukāzu. Vilciena kupejā bija jāpavada ilgas dienas un nebija, ko darīt. Laime, ka draudzenei līdzi bija šaha komplekts un tā pamazām iemācījos spēlēt.”
Vismaz trīs partijas
“Abas ar Gaidu esam piedalījušās rajona un arī valsts nozīmes sacensībās. Gaidiņa iet uz Bauskas šaha klubu, un man nav ko slēpt, viņa šahā ir spēcīgāka. Spēj izdomāt vairākus gājienus uz priekšu. Pēc pensionāru saietiem parasti spēlējam vismaz trīs partijas, bet gribas vēl un vēl,” stāsta Herta Slimpe.
Bauskas rajonā viņai esot konkurente, ko līdz šim nav izdevies uzvarēt, – Vecumnieku pansionāta “Atvasara” vadītāja Baiba Kļaviņa. Kad to atstāstu viņai, tālruņa klausulē atskan sirsnīgi smiekli. Šahu Baiba Kļaviņa spēlējot no desmit gadu vecuma, jo tētis bijis kaislīgs šahists. Diemžēl tagad mājās neesot, ar ko uzspēlēt. Tomēr dažādās sacensībās iznācis piedalīties. Tagad vien pagasta mērogā, reizēm veterānu rajona mačos. Savukārt 28. septembrī Vecumnieku pansionātā “Atvasara” notikušas Zemgales novada sociālās aprūpes iestāžu iemītnieku sacensības šahā un dambretē. Spēkiem mērojušies 12 dambretistu un seši šahisti no pansionāta “Tērvete” Dobeles rajonā, “Zemgale” Jelgavas rajonā, “Skrīveri” Aizkraukles rajonā un “Atvasara” Vecumniekos, stāsta Baiba Kļaviņa.
Baušķenieces Gaida Slišāne un Herta Slimpe ne tikai spēlē šahu. Viņas ir arī pensionāru vingrošanas grupas dalībnieces un piedalās talkās. Kad uzstājas senioru koris “Sarma”, abas ir klausītāju rindās.
***
Viedoklis
– Māris Bergs, rajona šaha sekcijas vadītājs 44 gadus:
– Bauskā ir sabiedriskais šaha klubs, kurā katra mēneša pēdējā svētdienā notiek turnīri. Abas pieminētās kundzes Gaida Slišāne un Herta Slimpe no dāmām mums ir aktīvākās. Tas pierāda, ka šaha spēlei nav vecuma cenza. Sešus gadus vecs savulaik sāka spēlēt tagadējais dakteris Mārtiņš Lībietis. Šahs neļauj prātam ierūsēt.
