Lietuvas Darba drošības ministrijas pārstāvji sociālās aprūpes centrā «Iecava» novada «Smiltaiņos» viesojās 28. septembrī.
Lietuvas Darba drošības ministrijas pārstāvji sociālās aprūpes centrā (SAC) “Iecava” novada “Smiltaiņos” viesojās 28. septembrī.
Tā informēja SAC personālinspektors Pēteris Veips.
Pirms iestādes telpu apskates viesi uzdeva jautājumus centra darbiniekiem, Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu pārvaldes Kvalitātes kontroles daļas vecākajai referentei Diānai Stankēvičai, Audita daļas vadītājai Lailai Stabulniecei u. c. jomas pārstāvjiem.
Risina sociālas problēmas
Lietuvas kolēģus interesēja, cik centram “Iecava” ir darbinieku. Iestādes direktora pienākumu izpildītāja Marta Intenberga atklāja, ka viņu skaitu nosaka īpaši izstrādāti kritēriji. Nozīmīgākais – klientu skaits un veselības stāvoklis. SAC “Iecava” dzīvo 122 klienti, strādā 72 darbinieki. Viņi pilda administratīvos, ēdināšanas, sociālos un veselības aprūpes uzdevumus. Puse no darbiniekiem ir administratīvais un tehniskais personāls.
Padomju laikos centra galvenais uzdevums bija sniegt medicīnisku aprūpi. Pašlaik tā galvenais mērķis ir nodrošināt sociālo aprūpi un rehabilitāciju. Iestādes darbinieki atbilstīgi valsts programmai “Pusceļa mājas” risina klientu sociālas problēmas, proti, izvērtē iemītnieku spējas un motivāciju sākt dzīvot patstāvīgi. Daļa klientu ir sekmīgi apguvuši sociālo rehabilitāciju un jau strādā pastāvīgi. Piemēram, kāds iedzīvotājs labi pilda centra sētnieka pienākumus. Par paveikto darbu viņš saņem atalgojumu.
Interesē darba organizācija
Vai klientu var pieņemt darbā oficiāli, jautāja viesi. M. Intenberga paskaidroja, ka tas var notikt ar vairākiem nosacījumiem. Proti, iemītniekam jāiziet noteikts sociālās rehabilitācijas posms, un nodarbei jābūt atbilstīgai viņa spējām. Atļauju dod komisija, kurā strādā mediķi, sociālie darbinieki u. c. Viņi pēta, vai centra klientam ir nepieciešamā atbildības izjūta, motivācija, veselības stāvoklis utt.
“Kad Lietuvā specializētajiem pansionātiem bija palīgsaimniecības, plašsaziņas līdzekļi rakstīja, ka klienti tajās tiek ekspluatēti. Tādēļ daudzas no tām likvidēja, ko pašlaik nožēlojam,” stāstīja Daļa Kasulaitiene, kaimiņvalsts ministrijas Sociālo pakalpojumu uzraudzības departamenta Sociālo pakalpojumu uzraudzības nodaļas vadītāja. Viņa jautāja, kā SAC “Iecava” organizē klientu darbu. M. Intenberga atbildēja, ka stingri ievērojot Latvijas Darba likuma normas. Proti, ja darbdienas ilgums noteikts astoņas stundas, tad tā arī ir. Taču tā kā klienti sākumā nevar noturēt uzmanību tik ilgu laiku, tad viņi tiek pieņemti darbā uz pusslodzi – divām stundām. Nostrādātais laiks tiek atzīmēts grafikā, un par to klients saņem atalgojumu. Ja viņš spēj koncentrēties darbam ilgāku laiku, tad sāk strādāt četras stundas. Pagaidām veikt pienākumus pilnu darbdienu nav pa spēkam nevienam SAC “Iecava” klientam.
Strādā, ja vēlas
Saskaņā ar darba terapijas programmu centrā ir izstrādāti iekšējās kārtības noteikumi nedēļas darbdienām un brīvdienām. Tajos noteikts, ka centra palīgsaimniecībā klienti pēc pašu vēlēšanās dienā var strādāt tikai divas stundas. Par to samaksu viņi nesaņem. Iemītnieki, kas piedalās darba terapijas programmā, pirms tam iziet medicīnisko apskati. “Ja veselība neļauj vai klients nevēlas, neviens viņu nespiež strādāt. Motivācijai darboties jānāk no paša. Mēs strādājam, lai uzturētu sevi, lai nopelnītu iztiku,” sacīja M. Intenberga.
Klientiem mājas ir sociālās aprūpes iestāde, tādēļ atbilstīgi veselības stāvoklim viņiem jācenšas rūpēties par to. Viņi kaplē, lasa kartupeļus u. tml. Darba terapijas programmas ietekme ir ļoti pozitīva, jo bezdarbība ne uz vienu neatstāj labvēlīgu iespaidu, secina M. Intenberga. Tikšanās dalībnieki apsprieda vēl daudz nozīmīgu šīs jomas jautājumu un problēmu.
Aprūpes sistēmā daudz līdzību
D. Kasulaitiene “Bauskas Dzīvei” atklāja: “Lai izvērtētu sociālo pakalpojumu sniedzēju darbu, mēs regulāri pētām dažādu Austrumeiropas valstu līdzīgu institūciju pieredzi. Labas prakses piemērus pārņemt dodamies arī uz Latviju. Vēlamies uzzināt jaunievedumus un arī pastāstīt par savu darbu. Jāteic, ka Lietuvas un Latvijas sociālās aprūpes sistēmai ir ļoti daudz līdzību.”
D. Stankēviča pēc tikšanās sacīja, ka visvairāk viesus interesēja normatīvā bāze, kas reglamentē specializēto pansionātu darbību, kā arī šo iestāžu sniegto pakalpojumu apmaksa. Viņa šādu pieredzes apmaiņu, labas prakses piemēru pārņemšanu novērtēja ļoti augstu.
