Mums ļoti patīk sēņot. Es, Kaspars Jonikāns, kopā ar Sandi Gāzēju regulāri eju sēņot. Mums ir tāds rituāls – atnākot no Vecsaules skolas, dodamies sēņot. Tā mēs reizē uzņemam enerģiju mācībām un salasām daudz sēņu.
Mums ļoti patīk sēņot. Es, Kaspars Jonikāns, kopā ar Sandi Gāzēju regulāri eju sēņot. Mums ir tāds rituāls – atnākot no Vecsaules skolas, dodamies sēņot. Tā mēs reizē uzņemam enerģiju mācībām un salasām daudz sēņu.
Man gribētos apstrīdēt teicienu “Sēņotāji, sēņotāji, rītos ilgi neguliet…”, jo sēnes mēs pēcpusdienā salasām ļoti daudz. Abiem ar Sandi mums spaiņi parasti ir pilni. Aiznesot sēnes mājās, mamma tās pagatavo, uztaisa mērci. Cik garda tā ir ar vārītiem kartupeļiem un gurķu salātiem, tad gribas ēst vēl un vēl. Mēs arī nopelnām, pārdodot sēnes Zvaigznē tantēm, kuras priecājas par to, ka mēs viņām pienesam šīs sēnes. Tā mums ir kabatas nauda, kuru mēs izlietosim pasākumiem un saldumiem.
Vislabāk sēņu lasīšana padodas manam draugam Sandim. Mums patīk šis siltais laiks, ir jauki lasīt sēnes. Visgaršīgākās sēnes ir kundziņi un bekas, bet arī citas mēs lasām. Mums vēl ir pievienojies Sanda brālēns Mārtiņš Gāzējs. Nu mēs esam trīs lasītāji un atrodam vairāk sēņu.
Iesaku arī citiem bērniem un pieaugušajiem, kas nelasa sēnes, sākt to darīt, jo tas ir ļoti patīkams darbs brīvajā laikā.
6. klases audzēkņi KASPARS, SANDIS un MĀRTIŅŠ Vecsaules pagastā
