Kopš neatkarības atjaunošanas valdības Latvijā veidojušas labējās partijas, un ļoti iespējams, ka vēsture atkārtosies arī pēc 9. Saeimas vēlēšanām.
Kopš neatkarības atjaunošanas valdības Latvijā veidojušas labējās partijas, un ļoti iespējams, ka vēsture atkārtosies arī pēc 9. Saeimas vēlēšanām. Tāpēc pirms 7. oktobra balsojuma uz sarunu par nepaveiktiem darbiem un nākotnes iecerēm “Bauskas Dzīvē” aicinājām piecas partijas, kas 8. Saeimas laikā ilgāku vai īsāku laiku ir atradušās pie varas un kurām ir reālas izredzes to saglabāt vai atgūt.
Uz politologa, PROVIDUS* pētnieka Valta Kalniņa jautājumiem atbildēja Sandra Kalniete (“Jaunais laiks”), Mārtiņš Roze (Zaļo un zemnieku savienība), Gundars Bērziņš (Tautas partija) un Ivars Godmanis (Latvijas Pirmā partija/”Latvijas ceļš”). Uz tikšanos, kā solīts, diemžēl nebija ieradies TB/LNNK pārstāvis Roberts Zīle, kurš savas atbildes sniedza rakstveidā.
Apkopojot politiķu teikto, jāsecina, ka piecas labējās partijas stūrē valsti vienā virzienā, tikai metodes katrai ir citādas. Mums, vēlētājiem, ir uzdevums izraudzīties sev tīkamāko stūrmani.
Ezim Zilupē skaidrs, Saeimai ne
Ko nozīmīgu jūsu partija vēlējās paveikt 8. Saeimas laikā, bet tas diemžēl labējo partiju savstarpējo atšķirību dēļ nav izdevies?
Sandra Kalniete: – Nav izdevies vienoties par administratīvās un teritoriālās reformas pabeigšanu, nesakārtojām nodokļu sistēmu, kā bija iecerēts. Diemžēl nav arī vienprātības, kā apturēt inflāciju.
Gundars Bērziņš: – Manuprāt, šī Saeima divus gadus pazaudēja neauglīgos strīdos. Nestabilitāte un neprognozējamība ir lielākie zaudējumi. Politiķis, kurš lamā citu politiķi, nevis piedāvā problēmas risinājumu, būtu jānoraida no laukuma ar sarkano kartīti.
Mārtiņš Roze: – Neesam izdarījuši visu, lai nodokļu jomā panāktu pretī mazajiem uzņēmumiem. Līdz nejēdzībai sarežģītas daudzas administratīvās procedūras, kas nereti veicina mūsējo aizbraukšanu uz Īriju un uzņēmumu atvēršanu tur.
Ivars Godmanis: – Līdzās nepadarītajam vēlētos minēt veiksmes, piemēram, šo koalīciju, kas pragmatiski strādā mazākuma apstākļos. TP, ZZS, LPP/LC varētu veiksmīgi darboties arī turpmāk. Diemžēl pārējās labējās partijas šo koalīciju varētu tikai vājināt.
S. K.: – Es gribētu uzsvērt, ka atšķirības starp labējām partijām nepastāv programmās. Mēs visi esam par labākajiem risinājumiem. Taču, kad teorija nonāk līdz praksei, tad rodas atšķirības tāpēc, ka Latvijā joprojām dažādi tiek izprasts tiesiskuma jēdziens. Koalīcija, kas vislabāk varētu strādāt, ir “Jaunais laiks”, Tautas partija un “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK.
Roberts Zīle: – Mūsu izstrādātie, Saeimā divreiz noraidītie Pilsonības un Repatriācijas likumi, kuri paredzēja izbeigt masveida naturalizāciju, un likumprojektu pakete taisnīgākas nodokļu sistēmas ieviešanai, kas paredzēja strauju ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma celšanu, progresīvu nekustamā īpašuma nodokļa likmi atkarībā no īpašuma vērtības un izmantošanas veida.
Labējās partijas uz 8. Saeimu gāja ar domu četros gados pabeigt teritoriālo reformu, kas tā arī netika īstenota. Vai varam cerēt, ka 9. Saeimā beidzot spēsit šo reformu pabeigt?
I. G.: – Nenoteiktība ir viena no problēmām. Bija 102 pašvaldību modelis, bet, ievēlot 8. Saeimu, sākās svārstības. Otrs iemesls – nedrīkst melot cilvēkiem un teikt, ka no 500 izveidosies 100 pašvaldību un viss paliks, kā ir. Jāspēj atklāti pateikt, ka attālumu, sakaru, ceļu kvalitātes dēļ būs pārejas grūtības. Taču cilvēkiem ir jāparāda perspektīva.
M. R.: – Es neatbalstu sistēmu, ka visi lēmumi ir jāpieņem Saeimai vai valdībai. Jo lielākas pašvaldības, jo tām jādod lielākas iespējas risināt savas finanšu problēmas un daudzus citus jautājumus.
G. B.: – Reformu 8. Saeimā izgāza Repšes valdība. Īsi pirms vēlēšanām tā sāka diskusiju, cik pašvaldībām jābūt. Pēc tam Emša valdība izstrādāja nejēdzīgu sistēmu, kā apvienojas varas struktūras jaunajos novados, kas uzreiz nobremzēja brīvprātīgas apvienošanās principu.
Mēs nevaram atļauties kā Dānijā brīvprātīgi diskutēt 20 gadu. Latvijā pašlaik ir 537 pirmā līmeņa pašvaldības. Tas ir absurds. Ezītim Zilupē ir skaidrs, ka tālāk tā vairs dzīvot nevar. Ir jāpieņem lēmums, jānosaka mēnesis laika diskusijām, gadu pirms pašvaldību vēlēšanām reforma jāpabeidz.
Policiju neiepīt politikā
Kādi šķēršļi 8. Saeimā liedza uzlabot policijas darbu, aktivizēt cīņu pret narkotiku izplatību, samazināt noziedzību? Kādi galvenie uzdevumi šajā jomā būtu jāveic 9. Saeimā?
G. B.: – Šīs Saeimas pirmā valdība demontēja iekšlietu sistēmu. Nu nedrīkst būt iekšlietu sistēmā ar 11 dažādām drošības iestādēm atšķirīgi samaksas modeļi. KNAB izmeklētājs saņem četras reizes lielāku atalgojumu nekā kriminālnoziegumu izmeklētājs.
I. G.: – Mani neapmierina policijas politizēšanās. Turklāt šajā Saeimā tas izpaužas arvien izteiktāk. Jāpalielina finanses, tehniskā bāze, jāizbeidz iekšlietu sistēmas politizācija. Tad būs vairāk laika, lai cīnītos ar noziedzību.
G. B.: – Viena no jauno valstu problēmām ir drošības struktūru vēlme tieši ietekmēt politiskos procesus. Latvija pašlaik šim posmam tuvojas, ir svarīgi pēc iespējas efektīvāk un mazsāpīgāk to pārvarēt.
R. Z.: – Galvenais šķērslis bija iepriekšējo trīs iekšlietu ministru nepietiekamā profesionalitāte. Visdrīzākajā laikā jāveicina policijas iestāžu vadības dialogs ar policistu arodbiedrībām, jo tas uzlabotu policijas darbinieku nodrošinājumu. Lai mazinātu korupcijas riskus, jāievieš regulāra amatpersonu rotācija policijas iestādēs un robežsardzē.
S. K.: – Iekšlietu struktūras ir jādepolitizē,jāsakārto jautājumi ar disciplināro pakļautību, lai nebūtu iespējas izpaust informāciju un iejaukties privātajā dzīvē. Jāpārlūko, kādām drošības iestādēm ir tiesības pieprasīt telefona sarunu noklausīšanos. Nozīmīgi, lai cilvēki justu policistu klātbūtni. Svarīgi arī, lai policistiem paaugstinātu algas.
Kā regulēt partijas?
Visi atzīst, ka ar politisko partiju finansēšanu kaut kas nav kārtībā. Ko iesakāt darīt?
G. B.: – Te vajag vēl lielāku atvērtību un neieviest absurdus ierobežojumus. Jāveicina caurspīdīgas, nevis melnas kampaņas.
I. G.: – Vajadzētu kaut ko darīt arī sabiedrisko organizāciju finansējuma kontrolē, jo tagad ir organizācijas, kas ir kā satelīti partijām. Ļoti svarīga ir simetrija – vienāda plašsaziņas līdzekļu attieksme pret visiem politiskajiem spēkiem. Ja kritizē, tad visus par lietu, ja sāk vienu pietaupīt, tad tie vairs nav godīgi spēles noteikumi.
S. K.: – Izmantojot trešo personu reklāmu, sabiedrībā ļoti samazinām uzticību nevalstiskajām organizācijām, jo tās ir vienīgā strukturētā forma, kādā vispār sabiedrība var uzturēt dialogu ar politiķiem. Mums vajadzētu būt ieinteresētiem, lai šāds dialogs attīstītos, pretējā gadījumā plaisa starp varu un sabiedrību arvien paplašinās. Prese piedāvā to, ko patērētāji vēlas lasīt, un to ne ar kādām vēlmēm pēc simetrijas nenoregulēsim.
M. R.: – Ja ir melnās kampaņas daļa, jābūt līdzvērtīgai iespējai nomelnotajai pusei pasniegt savu viedokli. Esmu par valsts finansējumu partijām. Runājot par vārda brīvību, tā ir jāatļauj, bet tai ir jābūt arī ar atbildību par pavēstīto.
G. B.: – Ir svarīgākas vajadzības, kur naudu tērēt, nevis partiju finansējumam no valsts.
R. Z.: – Jāveido daudz nopietnāks dialogs ar nevalstiskajām organizācijām. Likumā jāprecizē, ka finansējums ar partijām saistītām trešajām personām jāieskaita partiju priekšvēlēšanu tēriņos.
Jāatbild par padarīto un nepadarīto
Vēlētos uzklausīt katras partijas viedokli par to, kā izdevies atrisināt lietas, kas bija ietvertas jūsu 8. Saeimas vēlēšanu programmās. TP programmā bija teikts: “attālos lauku apvidos apmaksāt ģimenes ārsta mājas vizītes, transporta atbalsts darbu meklējošiem iedzīvotājiem, iespēja zemniekiem priekšlaicīgi pensionēties”. Kas ir izpildīts?
G. B.: – Mums bija deviņi punkti veselības jomā, ko apņēmāmies izpildīt. Jūs paņēmāt vienu, kas pašlaik tiešām vēl nav realizēts.
Mūsu pārziņā ministrija bija pusotru gadu, tāpēc arī visu programmā rakstīto nav bijis iespējams paveikt. Pamatlietas ir izdarītas. Mēs tagad izvērtējam visu, kas bija solīts. Apmēram tikai pieci līdz desmit procentu no solījumiem nav pilnībā vai ir daļēji izpildīti.
“Jaunais laiks” solīja, ka atrisinās skolas neapmeklējošo bērnu problēmu, darbu sāks jauni un profesionāli skolotāji, valsts piedalīsies studiju kredītu dzēšanā, izskanēja vēlme ieviest obligātu vidējo izglītību. Kas padarīts?
S. K.: – Lielākā daļa ir izdarīta. Ir sakārtots jautājums par pedagogu algu paaugstināšanu, atvieglotas studiju kreditēšanas procedūras. Izglītība tiek tuvināta reālai dzīvei, jo paaugstinās eksakto studiju kvalitāte. Palielinājies finansējums arī zinātnē. Obligātā vidējā izglītība diemžēl nav ieviesta, tas paliek nākamajai Saeimai.
TB/LNNK solīja attīstīt ražošanu visos novados, sniedzot valsts atbalstu uzņēmējiem laukos un nelielu uzņēmumu veidotājiem. Kas īstenots?
R. Z.: – Kad bijām valdībā, šīs nozares nebija mūsu pārziņā. Mūsu kā opozīcijas partijas ierosinājumi Saeimā tika noraidīti. Piemēram, vairākkārt iesniegtie likuma grozījumi, kas paredzēja individuālajiem uzņēmējiem un zemnieku saimniecībām ienākuma nodokli samazināt uz 15%.
Zaļo un zemnieku savienība solīja ekoloģiski tīru ražotņu ieviešanu, kā arī nepieļaut publisko dabas resursu un ainavisko vietu iztirgošanu lielkapitāla pārstāvjiem. Ir, ar ko palielīties?
M. R.: – Protams! Ekoloģiskās ražošanas kustība ir stipri pieaugusi. Mums ir ne tikai ražotāji, esam radījuši arī noieta tirgus.
Eiropas Komisijā esam saņēmuši atbalstu visām četrām mūsu iesniegtajām šīs jomas programmām.
Runājot par nelikumīgo celtniecību, uzskatu, ka ir stingri jāseko likuma izpildei, tostarp jādod iespējas arī pašvaldībām pašām vērsties pret nelikumīgajiem būvētājiem.
I. G.: – Man ir replika par būvniecību. Pašlaik, kad ir sakārtota kredītu sistēma, nav jāierobežo māju būvēšana. Vietām, kur to nedrīkst darīt, ir jābūt strikti izvērtētām. Mēs nepanāksim attīstību, ja gribēsim visur Latvijā uzturēt tādu rezervācijas sistēmu. Nedrīkstam pārspīlēt ar ekonomiskās darbības ierobežošanu.
M. R.: – Var īstenot teritorijas transformāciju, bet tam jānotiek likumīgi. Mums ir ļoti liela jūras robeža, kur aizliegta jebkāda darbība. Ir stingri jādefinē vietas, kur neatļaut jebkādu darbību, un ir vietas, kur ar zināmiem ierobežojumiem atļauja tālākai attīstībai tomēr būtu jādod.
S. K.: – Runājot par attīstību, es gribētu, lai mēs pēc iespējas visur pieliekam klāt vārdu “ilgtspējīga” attīstība. Tad viss nostājas savās vietās. Nedrīkst būt pretrunas starp attīstību un vides aizsardzību.
Pirmā partija solīja valsts un pašvaldības policijas sadarbības modeli, kas maksimāli atbilstu sabiedrības interesēm. Neesmu dzirdējis par īpašām iniciatīvām šajā jomā.
I. G.: – Ir bijuši divi galēji viedokļi. Viens no tiem – likvidēt pašvaldību policiju. To pilsētu mēri, kurās ir pašvaldību policija, ir pret to. No Valsts policijas puses izskan, ka šāda pašvaldības policija ir līdzekļu izšķērdēšana. Es uzskatu –, ja pilsēta var atļauties uzturēt savu policiju, lai to dara.
G. B.: – Problēma ir, kā šo policijas darbību vadīt. Tagad, ja pašvaldības policija konstatē kādu pārkāpumu, to atdod tālāk novēršanai valsts policijai. Uzskatu, ka pašvaldības policija nav jālikvidē, bet jāskatās, kā citādāk organizēt darbu, iekļaujot to valsts policijas darba ritmā.
Vairāk naudas depresīvām nozarēm
Kā iesakāt samazināt nodokļus? Visiem līdzvērtīgi vai īpaši atvieglojot mazturīgajiem nodokļu nastu?
S. K.: – Līdzvērtīgi.
I. G.: – Līdzvērtīgi.
G. B.: – Atbalstu vienveidīgu sistēmu, jo jebkurš izkropļojums rada netaisnību.
M. R.: – Tas ir regulējams, bet neatmetot arī nākotnē diskusiju par progresīvo nodokli.
R. Z.: – Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana būtiskāko ieguvumu dos turīgajiem. Lai iegūtu iedzīvotāji ar zemām algām, svarīgāk ir strauji palielināt neapliekamo minimumu, kam jābūt 35% apmērā no vidējās algas valstī.
Vai nepieciešami pasākumi inflācijas mazināšanai? Vai lai tā attīstās kopā ar visu ekonomiku pašplūsmā?
S. K.: – Ir jāveic īpaši pasākumi, un mēs piedāvājam stingrāku fiskālo politiku, energoefektivitātes paaugstināšanu, arī bezdeficīta budžetu. Jāveicina iedzīvotāji veikt noguldījumus ar speciāliem atvieglojumiem, kā arī nedrīkst aizmirst cīņu pret nelegālajiem ienākumiem.
I. G.: – Prioritāte ir attīstības tempi. Nosaukšu lietas, ko vajadzētu darīt nākamajai valdībai. Vispirms valdībai kā lielākajai pasūtītājai enerģiski jācīnās, lai konkurences ceļā samazinātu pasūtījumu cenu. Ja inflācija joprojām aug, jālemj par pirmās nepieciešamības pārtikas preču aplikšanu ar mazāku PVN. Rezervē jāpatur variants par nefinansiālu atbalstu vismazāk nodrošinātiem. Tā būtu pārtika, malka apkures sezonā. Taču pamatā jebkurš pasākums tikai pret inflāciju nesasniegs mērķi un vienīgi bremzēs attīstību.
M. R.: – Vajadzētu darīt visu, lai mākslīgi neveicinātu inflāciju. Nodokļu samazināšana pārtikai varētu nedaudz līdzēt, bet tā nav brīnumnūjiņa.
G. B.: – Mākslīgi ierobežojot inflāciju, tiek bremzēta valsts attīstība. Tas ir radikāls jautājums, un šāda rīcība iespējama tikai tad, ja situācija aiziet aiz sarkanās līnijas, kas ir septiņu līdz astoņu procentu robežās. Mēs esam tuvu tai, taču pēdējā laikā inflācija krītas.
R. Z.: – Viens no nozīmīgiem inflāciju veicinošiem faktoriem ir spekulatīvais nekustamo īpašumu tirgus, kas pēdējo gadu laikā Latvijā ir attīstījies nekontrolēti un strauji. Pēc dažādu ekspertu aplēsēm, tajā apgrozās miljardi latu, bet nodokļi tiek maksāti par nelielu darījumu apjomu. Nevienā citā biznesa jomā gada laikā nevar iegūt tik fantastisku peļņu kā ar nekustamo īpašumu. Šajā biznesā ieplūst visai daudz nezināmas izcelsmes naudas. Apliekot ar nodokļiem spekulatīvos darījumus, mazinātos inflācija, tiktu iegūti papildu ienākumi pašvaldību budžetā.
Vidējā pensija būšot 200 latu
Ja jūsu partija iegūtu kontroli pār sociālajiem jautājumiem, ko varētu sagaidīt pirmajā gadā pēc vēlēšanām?
S. K: – Mūsu partija gribēs neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 175 latiem. Minimālā pensija nedrīkst būt mazāka par iztikas minimumu. Mātēm, kas kopj bērnu līdz divu gadu vecumam, palielināt neapliekamo minimumu līdz 70 procentiem no minimālās algas. Nākamās Saeimas laikā mēs vēlētos dubultot minimālo algu.
I. G.: – Pēc četriem gadiem vidējai pensijai vajadzētu sasniegt 200 latu. Bērnu pabalstu programma jāturpina, kāda tā ir, jo tā darbojas veiksmīgi.
G. B.: – Pensiju sistēmā jābūt ļoti uzmanīgiem, jo pēc 2009. gada Latvijā sāksies darbspējīgo cilvēku skaita samazināšanās. Ir svarīgi nākamās Saeimas beigās būt ar pietiekami lieliem uzkrājumiem sociālajā sistēmā.
M. R.: – Vēlamies turpināt iesākto, attīstot arī māmiņu algu sistēmu. Pensiju pieaugums noteikti būs, bet ar solījumiem mēs esam uzmanīgi. Jāstrādā, lai mainītos nodokļu apjoma iekasējamības un aplokšņu algas attiecības. Ja tiekam galā ar aplokšņu algām, daudz ievērojamāk pildās sociālais budžets.
I. G.: – Vēl gribētu piebilst ne tik saldas lietas. Mēs nevarēsim maksāt bezdarbnieku pabalstus pēc līdzšinējās kārtības. Nāksies noteikt pabalstu izmaksu termiņu – trīs mēneši. Pēc tam, ja cilvēks nestrādā, valstij viņam jāpiedāvā konkrēts darbs, atbilstīgi sabiedrības vajadzībām. Vēl noteikti būs jāpaskatās uz slimības lapu izsniegšanas termiņiem. Ir izveidojusies sistēma, ka slimo galvenokārt skaistā laikā, vasarā.
R. Z.: – Mēs paredzam līdz 200 latiem palielināt ar nodokli neapliekamo pensiju apjomu, kā arī ieviest ikgadēju invaliditātes pensiju indeksāciju. Ieviestu piemaksas personām, kas pensionējušās līdz 1996. gadam. Lai veicinātu invalīdu iekļaušanu darba tirgū, noteiktu nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas uz pilnu slodzi nodarbina invalīdus.
*Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS mērķis ir dot ieguldījumu Latvijas politikas attīstībā labas pārvaldības, krimināltiesību, Eiropas politikas un izglītības politikas jomās. Vairāk informācijas mājaslapā .
