Uz Mežotnes pagastmājas sliekšņa sēž kaķis spožā, melnā kažociņā.
Uz Mežotnes pagastmājas sliekšņa sēž kaķis spožā, melnā kažociņā. Skaļi un uzstājīgi ņaudēdams, tas norāda uz savu tiesību ierobežojumiem, raugoties uz ārdurvīm un pieglaužoties. Kad tās atveras, minci sagaida priecīgi saucieni: “Žak, tu atkal esi ieradies!” Katru dienu Žaks Širaks Čalītis pamet mājīgo dzīvokli un ierodas apciemot saimnieci – pagasta padomes priekšsēdētāju Inesi Dombrovsku – viņas darbavietā.
Šaurībā un saticībā
Zem viena jumta Mežotnē kopš 2001. gada draudzīgi sadzīvo pagasta pašvaldība un Mežotnes pamatskola. Padomju laikā pagastmāja atradās apdzīvotā vietā Strēlnieki ārpus centra, bet 1986. gadā tika pārvietota uz Mežotnes pils dienvidu spārnu. Diezgan ilgu laiku Mežotnes pašvaldība bija Bauskas rajonā vienīgā, kas atradās pilī. Kad sākās arhitektūras pieminekļa renovācija, pagastmājai telpas tika atrastas Mežotnes pamatskolā. Pēc neliela remonta dažās šaurās istabiņās izveidoja kabinetus, bet pašvaldības izmantotā ēkas daļa īstu remontu piedzīvoja tikai šovasar. Tagad rodas ilūzija, ka telpas kļuvušas plašākas, jo apdarē izmantoti gaiši toņi, bet nolietoto logu vietā ielikti jauni.
“Sākumā nevarējām iedomāties, ka ar jaunajiem kaimiņiem skolā izveidosies tik ciešas un draudzīgas attiecības. Tā ir patīkama izjūta. Pirms pāris gadiem ēkas pagrabstāvā kopīgi izveidojām relaksācijas centru. Tur mums ir trenažieri un pirtiņa. Esam vienojušies par apmeklējumu grafiku,” saticīgas dzīvošanas priekšrocības atklāj pašvaldības galvenā grāmatvede Selga Ivanauska. Pagasta padomē viņa strādā 15 gadu, bet Inese Dombrovska – 16.
Valda biznesa likumi
Pavisam pagastmājā ir desmit darbinieku. No šī gada pavasara kultūras darbu organizatore un lietvede ir Inga Mauriņa. Par Mežotnes pastāvīgu iedzīvotāju viņa kļuva pirms četriem gadiem. Kolēģes uzskata Ingu par radošu personību, kura izvirza jaunas idejas un cenšas tās īstenot par spīti visai sarežģītai situācijai. To raksturo pašvaldības lauku attīstības speciāliste Anita Vismane: “Pagastā nav tautas nama, pamatskolas zāle ir neliela, bet kādreizējā sadarbība ar SIA “Mežotnes pils” ir pārtraukta, jo mūsu iedzīvotāji tagad tiek uzskatīti par tādiem pašiem klientiem kā grandiozu viesību rīkotāji no citurienes. Man šķiet absurdi, ja mežotnieki, kuru laulības tiek noslēgtas pilī, par ceremonijas vienu stundu paši maksā simt latu. Agrāk attieksme bija daudz pretimnākošāka.”
Inese Dombrovska piemetina, ka pagasta padomei par telpu īri vietējo iedzīvotāju sarīkojumiem Mežotnes pilī būtu jāmaksā tāda pati summa kā lielām kompānijām. Līdz šim ar SIA vadību nav izdevies panākt kompromisu. Iedzīvotāji jūtas atstumti un nepiederīgi, jo savulaik gan pilī, gan parkā vietējiem tika piešķirtas atlaides. Šī iemesla dēļ tiek meklēta alternatīva.
Spriež par jaunu iespēju
Pozitīvu sadarbības modeli var atrast kaimiņu – Rundāles – pagastā, jo pils muzejā ir izstrādāta elastīga atlaižu sistēma vietējiem iedzīvotājiem. Skaidro apmeklētāju apkalpošanas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Bilēviča: “Tiek izskatīts ikviens iedzīvotāju grupas vai pašvaldības iesniegums par telpu īri sarīkojumiem un pieņemts lēmums. Parasti tas ir pozitīvs. Par pagasta iedzīvotāju laulību reģistrāciju pilī vietējai pašvaldībai un Rundāles pils muzejam ir noslēgts sadarbības līgums. Atlaides neattiecas uz ieejas biļetēm pilī un parkā, taču visām apmeklētāju kategorijām katra mēneša pirmajā svētdienā par ieeju parkā nav jāmaksā, bet ik gadu 18. maijā par brīvu var aplūkot ekspozīcijas pilī.”
“Uzskatām, ka ir vērts ieguldīt Mežotnes pašvaldības budžeta līdzekļus Bērzu pamatskolas zāles atjaunošanā, kur varētu organizēt sarīkojumus pagasta iedzīvotājiem. Arī tagad, lai gan apstākļi nav īsti labi, tur notiek dažādas aktivitātes. Vietējie iedzīvotāji un skolas vadība ir ļoti atsaucīgi, tādēļ kultūras norišu veicināšana pagastā mums saistās ar šo izglītības iestādi,” teic Inese Dombrovska.
Otra vēl neatrisināta problēma ir kārtības nodrošināšana sarīkojumos. Mežotnes, Ceraukstes un Codes pagastu apkalpo viens policijas iecirkņa inspektors. Anita Vismane spriež: “Viens cilvēks to nevar paveikt, tāpēc esam sākuši domāt par kārtībnieka posteni pašvaldībā. Tā rīkojās Ceraukstes pagasta padome, viņiem laimējās atrast autoritatīvu speciālistu, kurš turklāt ir vietējais iedzīvotājs.”
Saimniecībā daudz ēku
Atšķirībā no pārējām rajona pašvaldībām, kur darbojas komunālie dienesti, Mežotnes pagasta padome uzņēmusies atbildību par dzīvojamā fonda nodrošināšanu ar apkuri, ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu. Tā ir liela atbildība un papildu slodze, secina galvenā grāmatvede Selga Ivanauska. Pavisam ir nodota privatizācijai un ierakstīta Zemesgrāmatā 51 dzīvojamā māja, bet 18 no tām privatizētas par pajām. Daudzdzīvokļu ēkas nav nodotas apsaimniekošanā, jo nav izveidotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības.
“Cilvēki ir ļoti kūtri un dzīvo pārliecībā, ka pašvaldība par viņiem nemitīgi gādās. Mūsu pienākums ir sniegt komunālos pakalpojumus, bet par pārējo funkciju nodrošināšanu ir atbildīgi privatizēto dzīvokļu īrnieki, kuriem noteikti jāapvienojas apsaimniekotāju sabiedrībās,” atgādina dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Nijole Koļesnika.
Pašvaldība saņēmusi arī bijušās Mežotnes arodvidusskolas sešas ēkas, kas nodotas privatizācijai.
Uztur saikni ar iedzīvotājiem
Visi pagastmājas darbinieki pirmdien un trešdien pieņem, uzklausa un konsultē iedzīvotājus. Protams, ļaudis var meklēt palīdzību arī citās dienās. Sanāksmes, semināri un kursi parasti tiek rīkoti ceturtdienās.
Visciešākie kontakti ar sabiedrību izveidojušies sociālā dienesta vadītājai Dainai Jurēvicai, kura daudzbērnu, pensionāru, riska ģimenes un cilvēkus ar īpašām vajadzībān regulāri apmeklē mājās. Izbraukumiem tiek piešķirts pašvaldības mikroautobuss. Gandrīz vienmēr Daina dodas pie ģimenēm kopā ar pagasttiesas priekšsēdētāju Helviju Greieri.
Mežotnes pagasts ir iesaistījies Bauskas pilsētas Domes sociālā atbalsta centra “Ābele” sabiedrības atstumto grupu integrēšanā. Daina Jurēvica iepazīstina ar projekta norisi: “Mežotniekiem organizējām kursus, kas ilga pusotru mēnesi. Dalībnieces (tikai sievietes) apguva rokdarbu, datora lietošanas un citas sadzīves prasmes, varēja saņemt psihologu un juristu konsultācijas. Grūti pateikt, vai cilvēki atguva pašapziņu, taču mēs centāmies viņiem palīdzēt.”
Visas problēmas, ar ko speciāliste saskaras ikdienā, ir smagas, taču visvairāk nomāc pieaugušu bērnu atteikšanās rūpēties par vecākiem un ārzemēs strādājošu ģimeņu bezrūpīgā attieksme pret Latvijā palikušiem bērniem. “Vienaldzība, kas pamazām pārņem sabiedrību, ir biedējoša,” uzskata Daina Jurēvica, Latvijas Kristīgās akadēmijas absolvente.
Līdzīgi domājošas sievietes
Pašvaldībā, izņemot šoferi, strādā tikai dāmas, kuras saista kopīgas intereses arī ārpus darba. “Mēs esam saliedētas un līdzīgi domājošas, cenšamies uzturēt tradīcijas un veidot mājīgu vidi. Šovasar pagastmājā atradām vietu mazai virtuvītei, kur uzvārīt kafiju. Neko citu gan negatavojam, jo pusdienojam skolas ēdnīcā. Pie kafijas tases negarlaikojamies. Parasti šeit notiek intensīva domu apmaiņa par visdažādākajiem jautājumiem,” teic Nijole Koļesnika.
Ilgstoši kopā strādājot, izveidojušās noturīgas tradīcijas – ikvasaras ekskursijas ar ģimenēm pa Latviju, pašvaldības sporta svētki, kuros startē visas, kā arī Daudzvārdu brāļu kapu kopšana. Lai gan kārtības uzturēšanā tagad iesaistīti bezdarbnieki, divas reizes gadā dāmas joprojām rīko kapu kopšanas talkas. Darbinieces saliedē arī Jaungada sarīkojumi un relaksācijas zāles apmeklējumi.
***
uzziņai
Mežotnes pašvaldībā reģistrēti 1906 iedzīvotāji.
Darbojas divas pamatskolas un valsts finansēta izglītības iestāde – Mežotnes internātvidusskola –, bērnudārzs, trīs bibliotēkas.
Ievērojamākais objekts – Mežotnes pils un parks.
Pašvaldība atrodas īpaši aizsargājamā teritorijā – Bauskas dabas parkā.
Pagastmājā strādā desmit darbinieku.
***
fakti
Mežotnes pagasta budžets 2006. gadā:
kopējā summa – 481 268 lati, t. sk. pamatbudžets – 450 434 lati, speciālais budžets – 30 834 lati.
Plānotie izdevumi – 477 373 lati:
t. sk. izglītībai – 52%, pārvaldei – 12%, sociālajai nodrošināšanai – 5%, dzīvokļu un komunālajai saimniecībai – 16%, kultūrai un sportam – 6%,
transportam – 4%, pašvaldību savstarpējiem norēķiniem – 3%.
Pašvaldībai ir divi kredīti:
no Valsts kases autobusa iegādei, no Pasaules Brīvo latviešu apvienības Bērzu pamatskolas jumta remontam.
Amatpersonu un speciālistu algas:
pagasta padomes priekšsēdētājai – 618,75 lati (t. sk. piemaksa par izpilddirektora pienākumu veikšanu) mēnesī,
galvenajai grāmatvedei – 371,25 lati,
grāmatvedei kasierei – 272,25 lati,
grāmatvedes palīdzei – 207,90 latu,
pagasttiesas priekšsēdētājai – 272,25 lati,
sociālās aprūpes dienesta vadītājai – 297 lati,
lauksaimniecības speciālistei – 227,70 latu.
