Tās nav asaras, kas manās acīs…
Tās nav asaras,
kas manās acīs,
tā ir manas zemes
rīta rasa.
Patiesāk neviens
man nepasacīs
to, cik viņas
mīlestība prasa.
Tā nav kļavlapa,
kas manā logā,
rudens saulē
piesarkusi, mirdz.
Tā ir manas zemes
krāšņā rota,
tā ir manas mazās
zemes sirds.
***
Rudens debesīs
zvaigzne krita,
ne es un ne tu,
bet pavisam cita.
Laiks neapstājās,
pulkstenis stundas sita,
vējš smagi elsoja
sejā bez mitas…
Rudens debesīs
tāluma slāpēs
zvaigznes sadega
mūžības sāpēs.
