Mēs, dzīvie, skaujam Latviju ar rokām..
Mēs, dzīvie, skaujam Latviju ar
rokām,
Ar sirdīm dedzinām, gan
ceļamies, gan krītam.
Nāk līdzi mirušie, kas apvīti ar
mokām.
No vakardienas tumsas ejam
pretim rītam.
Cik ilgi, Latvija, tu biji peklē
baisā!
Lai vienreiz saule aust pār
tavām mājām,
Lai zibens nogrand melnā
debess plaisā
Un varmācība krīt, ko gadu
simtiem krājām!
Mēs, dzīvie, dzīvosim un Latvijā
mēs mirsim,
No mūžības uz mūžību sauks
senču gari.
Reiz vēsturē mēs zelta lapas
šķirsim,
Aiz nāves puteņiem nāks dzīvi
pavasari.
