Izglītošanās, jaunas pieredzes, atziņu un prasmju uzkrāšana mūsdienu speciālistam jebkurā nozarē nepieciešama nepārtraukti.
Izglītošanās, jaunas pieredzes, atziņu un prasmju uzkrāšana mūsdienu speciālistam jebkurā nozarē nepieciešama nepārtraukti. Pretējā gadījumā – tu esi laukā no aprites, no darba tirgus, tāda atziņa tika pausta Leonardo da Vinči projekta “Izglītības mūža garumā un plašumā nodrošināšana Bauskas rajona speciālistiem” noslēguma konferencē 1. decembrī.
Kā informēja Inga Bērziņa, rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja, šī projekta mērķis arī tika noteikts – paaugstināt Bauskas rajona Padomes politiķu, administrācijas un speciālistu kompetenci un konkurētspēju darba tirgū. Projekta realizācijai bija iegūts ES finansējums 12 100 eiro apmērā, tā laikā desmit speciālistiem bija iespēja izglītoties trijās ES dalībvalstīs – Īrijā, Vācijā un Spānijā.
Kārtība, kas neprasa daudz naudas
Oktobrī Īrijā Bauskas rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Inga Bērziņa, Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste pieaugušo izglītības jautājumos Gunita Ūdre un Bauskas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile izzināja šīs valsts izglītības sistēmu. Viklovas grāfistē bija tikšanās gan pašvaldībā, gan skolās.
Ā. Gaile vēlējusies īpaši papētīt, kāda Īrijā ir vakarskolu sistēma, jo Bauskā par šīs skolas reorganizāciju rit debates. “Viņiem vakarskolas apmeklē tikai jaunieši, kuri sasnieguši 21 gada vecumu, jaunākiem ir iespējas izglītoties vispārējās skolās. Turklāt tur par mācībām vakarskolā ir jāmaksā. Mums par to jādomā, protams, neignorējot faktus, kas nav noslēpums, mūsu vispārējās skolas labprāt grib atbrīvoties no nepaklausīgajiem, neērtajiem audzēkņiem,” atziņas izteica Bauskas Domes priekšsēdētāja.
Āriju Gaili Īrijā īpaši iepriecinājusi kārtība, kāda skolās valdījusi. Bērniem un jauniešiem ir skolas formas. Mācību iestādes pieņem un arī realizē iekšējās kārtības noteikumus, kas aizliedz skolā lietot mobilos tālruņus un zelēt košļājamās gumijas. Kamēr rit darbs skolā, tālruņus nelieto ne pedagogi, ne bērni. Šādu noteikumu ieviešana palīdz mācību vielas apguvei, atvieglo procesu visiem, galvenais – tā neprasa liekus naudas līdzekļus.
Lauku attīstība – arī Bauskas nākotne
Pieredzes apmaiņas vizītē Vācijā oktobrī bija rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Rihards Melgailis, Padomes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Valdis Veips, izpilddirektore Dagnija Ludrika un Izglītības pārvaldes speciāliste Māra Graudiņa.
Kā informēja Dagnija Ludrika, Bavārijā šis izglītošanās projekts tika realizēts sadarbībā ar Trīsdorfas agrāro zinātņu valsts tehnisko skolu. Programmā bija prezentācijas un diskusijas par tautsaimniecības attīstību Hesselbergas reģionā, par lauksaimniecības un tai alternatīvo nozaru attīstību, par tūrisma nozīmi lauku attīstībā.
Pieredzes apmaiņas dalībnieki visvairāk bija pārsteigti par Trīsdorfas lauksaimniecības skolas materiāli tehniskās bāzes nodrošinājumu (iespējas, ko sniedz sadarbība ar uzņēmumiem, firmām, kas arī reklāmas nolūkos dod skolai aprīkojumu). Valdis Veips īpaši uzsvēra to, ar ko vācieši lepojas – ar labi profesionāli sagatavotiem vidējā posma speciālistiem. Latvijā tas ir liels trūkums.
“Ļoti uzskatāmi varējām vērot, ko Vācijas lauku attīstībai devusi dalība ES projektā “LEADER”. Sakārtoti lauku ciemati, vide un infrastruktūra, attīstīti lauku kooperatīvi (produkcija no lauka – līdz pārdotavai). Un vācieši paši uzskata, ka šīs pārmaiņas tieši pēdējo 15 gadu laikā notikušas. Tagad mums Latvijā un Bauskā stāv priekšā “LEADER”, cerams, vēl pēc 15 gadiem mūsu lauki būs tikpat skaisti,” sacīja V. Veips.
Tūrisms un vienkārši par sarežģīto
Spānijā, Granādas provincē, novembrī pieredzi guva rajona Padomes Ekonomikas un finanšu nodaļas vadītāja Ilona Spurķe, Attīstības un plānošanas nodaļas vecākais speciālists Jānis Ķēniņš un Attīstības un plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Egija Ūdrēna.
Protams, darbs tūrisma nozarē Spānijā ir īpašs stāsts, par to arī visvairāk tika runāts. E. Ūdrēna sniedza prezentāciju, kā Bauskas rajona speciālisti Andalūzijā vietējās pašvaldībās interesantu pieredzi un zināšanas guvuši tūrisma, teritorijas plānošanas un attīstības, kā arī ekonomikas un finanšu departamenta darbā. Daudz noderīga guvuši arī ES projektu rakstīšanai. Turklāt tur speciālisti pratuši vienkārši izskaidrot ne tik vienkāršās Eiropas Savienības struktūrfondu lietas.
J. Ķēniņš, piemēram, ar gandarījumu rādīja bukletu, kurā spāņu pašvaldību speciālisti apkopojuši iedzīvotājiem nepieciešamo informāciju par “lielajiem teritorijas attīstības plāniem”. “Plānošanas un izpētes dokumenti parasti ir uz simtiem lapu, turklāt smagā, sarežģītā valodā. Mums arī nekaitētu pārņemt no spāņiem, kā to visu atraktīvi un saprotami pasniegt reģiona iedzīvotājiem,” tā J. Ķēniņš.
Atvērti kontaktiem pieredzes apguvē
Noslēguma atziņu kopsavilkums – Eiropas Savienības valstu politisko, ekonomisko, izglītības un kultūras procesu attīstība notiek ļoti strauji, bet publiskā sektora darbiniekiem ir vērojams pieredzes un zināšanu trūkums Eiropas Savienības valstu dažādās norisēs. Lai veicinātu efektīvu pašvaldības darbinieku profesionālo kompetenču paaugstināšanos, ir nepieciešama pieredzes apmaiņa ar vairākām ES valstīm. Šīs vizītes devušas kontaktus, jaunas prasmes.
Rajona Padomes speciālisti ir atvērti visām rajona pašvaldībām, lai palīdzētu šajā sadarbībā un jaunas pieredzes apguvē. Uz konferenci kā interesenti bija ieradušies speciālisti tikai no Ceraukstes un Viesturu pagasta.
