
Degvielas sadārdzinājums ietekmēs arī skolēnus – ekskursiju maršruti būs īsāki vai ekskursiju maršrutus apvienos ar valsts atbalstītiem projektiem, ziņo sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.
Bauskas Valsts ģimnāzijā mācās 860 skolēni. Ģimnāzijas direktora vietniece Inita Nagņibeda atklāja, ka gadā vienu ekskursiju skolēniem apmaksā pašvaldība un piešķir savu autobusu.
“Pašvaldība ir ļoti pretimnākoša. Tātad tiek iedalīts noteikts finansējums aptuveni 2,5 tūkstoši eiro visām 39 klasēm, lai varētu doties mācību ekskursijās. Populārākais [galamērķis], protams, ka tā ir Rīga, jo Rīgā ir ļoti daudz kultūras norišu piedāvājumu un mācību nodarbību piedāvājumu. Ir arī Cēsis, Ventspils, Alūksne, Sigulda ir ļoti populārs galamērķis, Jelgava, Zemgales pilsētas. Šobrīd mēs plānojam atcelt. Mēs katru gadu mācību gada noslēgumā rīkojam visai skolai pārgājienus, arī velobraucieni ir bijuši,” stāstīja Nagņibeda.
Bauskā pašvaldība līdzfinansē skolēniem vienu ekskursiju gadā, bet Rīgā skolēnu ekskursijas atkarīgas tikai no vecāku finansējuma, vecāki arī paši meklē autobusu.
Rīgas Juglas vidusskolā mācās 1400 skolēni, un vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Ina Zeltiņa stāstīja – ja vecāki nespēj vienoties, tad ekskursija nenotiek.
“Ja nav vienbalsīgs lēmums vecākiem un ja kāds iebildīs, tad viņi nevar braukt, jo bērniem jau, ja viņi brauc, tad ir jābrauc visiem. Tā ka ar visu šo sadārdzinājumu šogad, ar degvielas sadārdzinājumu droši vien, šīs ekskursijas būs mazāk, īsākas. Un vienmēr jau arī skatās uz to, lai ne tikai izklaide, bet sākotnēji ir izglītojošs pasākums. Mums ir šie valstiskie projekti, un mēs ļoti aktīvi iesaistāmies. Tie ir “Skolas somas” pasākumi, tie ir STEM projekti. Un Rīgā ir braukšana bērniem par brīvu, tā ka Rīgas ietvaros var arī ārpus skolas uz šiem pasākumiem doties,” pauda Zeltiņa.
Latvijā ļoti populāra ir kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”. Valsts izglītības attīstības aģentūras nodaļas vadītāja Ināra Punkstiņa stāstīja par STEM projektu, kurā skolēni var iegūtās zināšanas inženierzinātnēs, matemātikā un tehnoloģijās apvienot ar praktiskām nodarbībām uzņēmumos, laboratorijās un citās vietās, pavisam 480 aktivitātēs. Katrs skolēns gadā var piedalīties divos pasākumos un katram atvēlēti 20 eiro.
“Šo naudiņu var izmantot, gan apmaksājot pašu norises pakalpojumu, un, ja tās naudiņas vēl paliek, tad arī var par to finansēt transportu. Tad var izvēlēties iespēju apmeklēt gan pa dienu STEM priekšmetā kādā norisi un vakarpusē atkal skola vai klase var noskatīties izrādi, kuru iespējams apmeklēt valsts finansētās programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros. Līdz ar to transporta izdevumus var kombinēt no abiem diviem šiem projektiem un tas iznāks tad izdevīgāk. Nu, piemēram, mums ir arī norises dabaszinībās, kas notiek dabas rezervātos, dabas parkos, kaut vai Līgatnes dabas parkā,” sacīja Punkstiņa.
Autobusus skolēnu ekskursijām Rīgā piedāvā daudzi pakalpojumu sniedzēji. Gita no “Autobusu nomas centra” stāstīja, ka divus mēnešus gadā – maijā un septembrī – uzņēmums izīrē autobusus skolēnu ekskursijām.
Viņa stāstīja, ka ekskursiju skaits nav samazinājies, bet ekskursijām izvēlas tuvākus galamērķus: “Skolas izvēlas tuvākas ekskursijas – Ķekava, Daugmale, Baldone. Salīdzinoši ar citiem gadiem tās bija Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Lietuva, Tartu. Šogad tas tā nav. Jauna tendence, ka mēģina salikt divas klases kopā, līdz ar to tad viņi, protams, izvēlas tos autobusus, kuriem ir 55–60 vietas, jo bērni jau grib braukt ekskursijās un pieraduši, un visi gaida, ka būs tās divas ekskursijas gadā.”
Līdz šim viens skolēns par autobusu vienas dienas ekskursijai maksāja vidēji no 20 līdz 30 eiro. Bet tā ir tikai daļa no ekskursijas kopējās cenas, jo papildus jāmaksā arī par biļetēm apskates objektos un ēšanu, un tas nozīmē, ka vecākiem par skolēnu ekskursijām šogad jārēķinās ar lielākiem izdevumiem nekā gadu iepriekš.