Vācijā, Ķīlē, no 24. līdz 26. novembrim notika Ziemeļeiropas 38. sarunas, ko rīkoja Vācijas Eiropas Kustība sadarbībā ar Eiropas Kustību Šlēsvigā-Holšteinā.
Vācijā, Ķīlē, no 24. līdz 26. novembrim notika Ziemeļeiropas 38. sarunas, ko rīkoja Vācijas Eiropas Kustība sadarbībā ar Eiropas Kustību Šlēsvigā-Holšteinā.
Konstitūcija un enerģētikas politika
Sarunu mērķis bija izvērtēt un attīstīt sadarbību Baltijas jūras reģionā. Tajās piedalījās Eiropas Kustību pārstāvji no Vācijas, Dānijas, Somijas, Latvijas un Zviedrijas. Galvenie apskatītie jautājumi tika balstīti uz politiskajām nostādnēm, enerģētikas resursu izmantošanu Eiropas Savienībā, jūras politiku, Eiropas Savienības paplašināšanos un sadarbības nepieciešamību.
Politiskajā aspektā Eiropas Savienībā ir vajadzīga viena kopēja Satversme, kurā tā regulētu pamatnostādnes darbībai Eiropas telpā. Kamēr nebūs kopējas konstitūcijas, kas darbotos visās dalībvalstīs, būs apgrūtināti sastrādāties. Nepieciešams turpināt integrāciju un reformu ieviešanu Eiropā.
Enerģijas resursu jomā tiek pieprasīts izstrādāt un pieņemt Enerģētikas darbības plānu, kas attīstītu visu Eiropas enerģētikas politiku. Tas ir nepieciešams, lai enerģijas resursi netiktu iztērēti nelietderīgi. Interesants piemērs tika rādīts no Rojas Latvijā, kur, izmantojot malkas apkuri, pārāk liela karstuma dēļ istabā tiek atvērts logs, tādējādi siltumenerģija netiek taupīta. Vai arī mēs bieži tā nedarām? Citās dalībvalstīs parasti enerģijas avots tiek samazināts, nevis iztērēts nelietderīgi.
Ir nepieciešams izskaidrot Eiropas Savienības pilsoņiem, kāpēc jāpaplašina Eiropas Savienība. Aktuāls jautājums ir par Ukrainu un Turciju. Ģeogrāfiski Ukraina ir kaimiņos, arī Latvijai, tāpēc ir jāveido kopīgs ceļš stiprākai Eiropas Savienībai. Par Turcijas iekļaušanu vēl ir dažādi atklāti jautājumi. Piemēram, ja Turcija tiktu iekļauta Eiropas Savienībā, kā veidotos sadarbība ar Turcijas kaimiņvalstīm Sīriju, Irānu un Irāku, zinot, kāda situācija tur ir pašlaik? Paplašināšanās dēļ varam iegūt un, iespējams, arī zaudēt kaut kādas vērtības, principus, lietas, bet Eiropai ir nākotne, un ir jāiet tai pretī.
Veicināt jauniešu izpratni
Mūsu nākotne Latvijā ir mūsu jaunieši. Sadarbojoties dažādās attīstības un apmaiņas programmās, var veicināt latviešu jauniešu izpratni par procesiem Eiropā, viņu valodu prasmi un zināšanas. Pretēji tam, ka daudzi aizceļo un ir neapmierināti ar dzīvi Latvijā, var apgalvot, ka Latvija ir iespēju zeme. Būs interesanti vērot, kā notiks Latvijas attīstība.
Tas, ko mēs, iespējams, Latvijā vēlamies iegūt no Eiropas Savienības, lai mainītu attieksmi pozitīvā virzienā, ir godīgums, caurspīdīgumus Eiropas lietās, demokrātija, aktivitāte un atvērtība Eiropas Savienības kaimiņvalstīm. Ne tikai diskutēt par dažādām jomām, bet arī redzēt konkrētus rezultātus, arī ar projektiem, ko piedāvā Eiropas Savienība. Ir vajadzīga uzticība un ticība vārda spēkam. Šīs idejas un galvenos aspektus nepieciešams attīstīt tālāk visā Eiropā, jo tas var ietekmēt Eiropu.
