Pedikuloze jeb utainība vairs netiek uzskatīta par infekciju, kuru atklājot ārstniecības personām būtu par to jāziņo Sabiedrības veselības aģentūrai.
Pedikuloze jeb utainība vairs netiek uzskatīta par infekciju, kuru atklājot ārstniecības personām būtu par to jāziņo Sabiedrības veselības aģentūrai.
To paredz Ministru kabineta šī gada 4. aprīlī veiktie grozījumi 1999. gada 5. janvāra noteikumos par infekcijas slimību reģistrācijas kārtību. Vai tāpēc utis ir pazudušas? Nebūt nē, jo tās neprot lasīt. Tāpēc Sabiedrības veselības aģentūras epidemioloģe Tatjana Merankova uzsver, ka neviens nav atcēlis higiēnas uzraudzību skolās, kas jāveic vietējiem medicīnas darbiniekiem.
Delikāta lieta
Bauskas pamatskolas medicīnas māsa Valda Raupīte atzīst, ka ik pa laikam kādā klasē atrodas bērns, kuram ir gnīdas. Arī šajā mācību gadā tās atklātas. Valda Raupīte stāsta: “Katru mēnesi eju klasēs pārbaudīt tīrību, skatos ādu, nagus, arī galvas, mazajās klasēs to daru biežāk. Ja atrodu gnīdas, cenšos neuzkrītoši bērnu paaicināt uz savu kabinetu. Tur vēlreiz veicu apskati, runāju ar bērnu, informēju vecākus, lūdzu iztīrīt galvu un tikai tad nākt uz skolu. Pie utīm tikt ir ļoti vienkārši – bērni kopā ģērbjas sporta stundām, daudziem neienāk prātā, ka pat sačukstoties, kad galviņas viena otrai piekļautas, var dabūt utis.
Ļoti daudz atkarīgs no vecāku centības un bērnu pacietības, bet jāapzinās, ka no viena šāda bērna utis var dabūt visa klase. Bija viens tāds gadījums, kad mamma griezās pēc padoma, stāstot, ka bērns ir kļuvis nervozs. Izrādījās, ka matos ir utis un puikam neciešami niez galva.”
Valda Raupīte atzīst, ka grūtāk ir pārbaudīt matus pusaudžiem, jo viņi saasināti uztver katru aizrādījumu. Tāpēc uz pārbaudi jāaicina individuāli, mērot asinsspiedienu, pārbaudot ķermeņa svaru.
“Ko tur slēpt, ir arī mūsu skolā bērniem bijušas utis, īpaši skolas gada sākumā,” teic Griķu pamatskolas direktore Guna Gausiņa. Viņa atzīst, ka tā ir delikāta lieta un ar vecākiem jāsazinās tā, lai nepazemotu bērnu, dienasgrāmatās nedrīkst rakstīt piezīmi par utīm. Skolas medmāsa Ingrīda Apaļā to ievēro.
“Cīņa ar utīm ir tāds nebeidzamais stāsts, tā ir sērga,” atzīst Dartijas sākumskolas vecākā lietvede Lāsma Bunere. Diennakts grupiņu bērniem pirmsskolā ik pa laikam atrod utis. Mācību iestāde aptiekā pērk līdzekļus, tīra galviņas, bet pēc pāris nedēļām pirmdienā bērnam atkal ir gnīdas.
Dažādi līdzekļi
Līdzekļi atutošanai aptiekā šoruden ir ļoti pieprasīti, atzīst SIA “Veselība” Bauskas aptiekas farmaceita asistente Ērika Mengote. Piedāvājumā vispieprasītākais ir šampūns “Nittifors”, kas maksā divus latus. Ja meitenei ir gari mati, ar vienu pudelīti būs par maz, jo jāiznīcina arī gnīdas. Krēma “Nix” (Ls 4,78) fasējumā ir arī smalka ķemmīte, ar kuru jācenšas izķemmēt gnīdas no matiem. Tas jādara vismaz divas reizes dienā, rūpīgi izsukājot visus matus. Vēl aptiekās ir nopērkami šķidrumi utu un gnīdu iznīdēšanai “Pedeks” (Ls 1,38) un “Permetrīns” (Ls 1,49). Visiem līdzekļiem ir lietošanas pamācība ar skaidrojumu.
Galvas uts dzīves ilgums vidēji ir nepilns mēnesis (20 – 30 dienu). Šajā laikā mātīte var producēt vairāk nekā 100 oliņu bāli sudrabotā krāsā, ko dēvē par gnīdām. Utu mātīte oliņas ar speciālu sekrētu ļoti cieši piestiprina mata stiebram – tuvu pie galvas ādas. Oliņu attīstība ilgst aptuveni nedēļu, pēc nedēļas izšķiļas jaunās utis jeb nimfas, kas pieaug vidēji divu triju nedēļu laikā. Galvas utis barojas ar asinīm, tās kož galvas ādā, kas iekaist.
Nav jau tā, ka no utīm pilnībā nevar atbrīvoties, bet tas centīgi un apņēmīgi jādara visai ģimenei, jo šie kukaiņi iemājo ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo galvās, spriež Lāsma Bunere.
***
Uzziņai
– Utis visbiežāk iegūst fiziska kontakta ceļā – saskaroties ar cilvēku, kuram ir utis.
– Netiešie utu invāzijas ceļi ir svešas ķemmes, matu sukas lietošana, mainīšanās ar cepurēm, šallēm, dvieli.
– Utis var iegūt, pat laikojot apģērbu veikalos, ja iepriekšējam laikotājam tās bijušas. Uz apģērba, paklāja vai gultas piederumiem utis var izdzīvot no divām līdz 10 dienām, bet gnīdas pat ilgāk nekā divas nedēļas.
Sabiedrības veselības aģentūras informācija
