Tas, protams, izklausās dīvaini, jo vairāk tādēļ, ka es balotējos kā deputātu kandidāts vienā no partiju sarakstiem.
Tas, protams, izklausās dīvaini, jo vairāk tādēļ, ka es balotējos kā deputātu kandidāts vienā no partiju sarakstiem. Nokļūstot politiskajā mēslainē, sapratu, ka tiek vēlēts par partijām, nevis par konkrētiem cilvēkiem, tādēļ, manuprāt, partiju nelietderība Latvijā ir nepārprotama.
Turklāt es uzskatu, ka vēlēšanas tiek rīkotas, pārkāpjot Latvijas valsts 1922. gada 15. februāra Satversmes sapulcē pieņemtās Satversmes 2., 6. un 77. pantu. Neskatoties uz to, ka Satversmes 40. pants uzliek par pienākumu Valsts prezidentam nepieļaut valsts pamatlikuma pārkāpumus, Prezidente nedarīja neko, lai tos novērstu. Jo vairāk. Piedaloties šajās vēlēšanās, pati kļuva par šo pārkāpumu līdzdalībnieci. No šī visa, manuprāt, izriet, ka tie, kas pieņēma lēmumu par vēlēšanu rīkošanu, pārkāpjot valsts pamatlikumu, ir saucami pie atbildības. Tātad – vēlēšanas ir uzskatāmas par antikonstitucionālām.
Ja mums neizdosies atgūt Satversmi 1922. gada 15. februāra redakcijā, tad paralēli rosināsim dažādu nozaru godīgas profesionālas komandas izveidi, kuras darbību kontrolēs, vērtēs tautas sapulce ar arodbiedrību līdzdalību.
Iespējams, ka nākamās vēlēšanās piedalīsimies, tās boikotējot. Gadījumā, ja pārsniegsim 50% barjeru, tad pašreizējo valdību nomainīs pagaidu valdība. Ja ne, tad turpināsim pieņemties spēkā – strādāsim ar tautu, izglītosim politiski, lai to nevarētu krāpt parazīti, kas valda pār pasauli.
