Liellopu gaļai cena kāps, prognozē Iecavas novada Dzimtmisas zemnieku saimniecības (z/s) «Jumis» īpašnieks Pēteris Bite. Diemžēl šis gads nedod iespējas audzēt teļus sausās vasaras dēļ.
Liellopu gaļai cena kāps, prognozē Iecavas novada Dzimtmisas zemnieku saimniecības (z/s) “Jumis” īpašnieks Pēteris Bite. Diemžēl šis gads nedod iespējas audzēt teļus sausās vasaras dēļ.
Graudu raža ievākta mazāk par 30 procentiem, apmēram tikpat lieli ir zālāju zaudējumi. Turklāt šogad sētie zālāji iznīka 80% apmērā, tādēļ tie 60 līdz 70 hektāros būs jāpārsēj.
“Barību nevajadzēs pirkt, jo šogad vairs neturu bullīšus audzēšanai,” ar nožēlu teic zemnieks. Tā ekonomējas ceturtā daļa no barības patēriņa. Z/s “Jumis” strādā kopš 2004. gada vasaras. Tā specializējas piena ražošanā, bet papildu nozare ir gaļas liellopu audzēšana. Pašlaik saimniecībā ir 380 liellopu, no tiem apmēram 165 – slaucamas govis.
Piens – sieram “Ciba”
Pienu z/s “Jumis” nodod akciju sabiedrības “Siera nams” ražotnei Stelpes pagastā. No tā top mājas siers “Ciba”. “Ar uzņēmumu “Siera nams” mums ir ļoti laba sadarbība. Es viennozīmīgi esmu apmierināts gan ar cenu, gan ar samaksas noteikumiem. Viss vienmēr notiek laikus. Galvenais gādāt kvalitatīvu pienu, tad viss būs labi,” teic saimnieks.
Turpretim gaļas tirgus ir ļoti mainīgs, tādēļ produkciju tirgo atbilstīgi par labāku cenu. Bieži vien z/s gaļu pārdod Ādažu kombinātam SIA “BLC” (Rīgas rajons) un ved uz Lietuvu.
Novērtē tuvumu
Saimniecība barību lopiem saražo uz vietas, proti, nodrošina pilnu ciklu. Z/s audzē spēkbarību un zālājus skābbarībai. Lopiem barošanai pērk tikai piedevas – rapšu raušus un tādas lietas, ko uz vietas nevar saražot.
Uzņēmumā strādā vidēji 15 cilvēku. Viņi pārsvarā dzīvo Iecavas novadā, daži uz darbu “Jumī” braukā arī no Bauskas. Zemnieku saimniecības darbinieku specialitātes ir slaucējas, lopkopji, zootehniķis, agronoms un veterinārārsts, kā arī ļaudis, kas apstrādā laukus. Lielākoties cilvēki fermās strādā dienā, citi saimniecību uzrauga naktīs. Zootehniķis darbojas ar fermu dokumentāciju, kārto ciltslietas, bet agronoms ir arī saimniecības pārvaldnieks.
“Darbaspēka trūkumu izjūtu, kad plānoju darbus. Piemēram, tuvākajā nākotnē gatavojamies rekonstruēt kūti, paredzu, ka atrast celtniekus un strādniekus būs grūti un tas ir jādara laikus,” teic īpašnieks un veterinārārsts P. Bite. Viņaprāt, situāciju iespaido Rīgas tuvums. Tādēļ z/s “Jumis” īpašnieks domā par atalgojuma apmēru, lai piesaistītu cilvēkus.
“No laika gala šajās fermās strādāju. Agrāk tās bija kolhoza “Vienība”, vēlāk “Iecava” govju kūtis “Ziedoņi”,” teic lopkopējs Raitis Rapūtins. Viņš dzīvo Dimzukalnā, mājas darbavietai ir tuvu, tādēļ var iztikt bez transporta.
Atalgojums ir normāls, saka dimzkalnietis. Viņš ir pieradis strādāt pie lopiem, tādēļ nav apsvēris iespēju meklēt darbu Rīgā. Protams, tur var vairāk nopelnīt, taču, braukājot ar autobusiem, būs vien tas pats, prāto R. Rapūtins.
Ievēro prasības
Z/s “Jumis” attīstās, katru mēnesi tiek iegādāta jauna tehnika vai iekārtas. Tam tiek tērēti arī kredīta līdzekļi. Saimniecība piedalījās Eiropas Savienības (ES) SAPARD programmā, bet pašlaik iesaistījās ES Standartu sasniegšanas programmā par teļu labturību un kūtsmēslu izvākšanas sistēmu. Pašlaik saimniecībā piedzimušam teliņam ļauj apžūt un viņu iznes ārā. Jaunlopu ieliek šķirti īpašā novietnē, lai pierod pie apstākļiem un nesaslimst. Katru teļu ēdina atsevišķi. Šādi jaunlopus turot līdz pusotram mēnesim, samazinās to krišanas skaits.
“Plāni ir lieli. Man noskaņojums vienmēr ir optimistisks. Pesimistam laukos grūti dzīvot, viņam vienmēr ir, par ko stresot. Es skatos, ko un kā izdarīt,” ar humoru teic jaunais zemnieks. Viņš atklāj, ka iecerēts tuvākajā nākotnē uzbūvēt jaunu kūti, kurā govis turētu nepiesietas un slauktu trīs reizes dienā. Jāsakārto atbilstīgi kritērijiem mēslu izvešana, to krātuves, ko uzrauga Vides dienests. Tas prasīs lielas investīcijas.
Iecavas novada Domes lauksaimniecības konsultants Stepans Drozdovs teic, ka z/s “Jumis” ir viens no lielākajiem novada lauksaimniecības uzņēmumiem. Pozitīvi, ka ir radītas jaunas darba vietas. Turklāt saimniecība izmanto iepriekšējos gados celtas ēkas, tās ir saglabātas, nevis atstātas novārtā kā citur.
