Strādājošai sievietei, kurai ir ģimene, ēdiena gatavošanai nav pārāk daudz laika. Jāpadomā, ko var izdarīt iepriekš, kas uzsildāms vēlāk.
Strādājošai sievietei, kurai ir ģimene, ēdiena gatavošanai nav pārāk daudz laika. Jāpadomā, ko var izdarīt iepriekš, kas uzsildāms vēlāk.
Savus padomus “Bauskas Dzīvei” uzticējusi iecavniece Ilze Platkovska. Viņa atzīst, ka ziemā bieži vāra “garos kāpostus” – ļoti biezu svaigu vai skābu kāpostu zupu. Dārzeņus (zupas biezumus) uzsildot var izmantot arī kā piedevu cīsiņiem vai sardelēm. Viņai aug divi dēli, viens iet skolā, otrs bērnudārzā, un apetīte zēniem ir ļoti laba.
Brīvdienās Ilze ģimenei gatavo cūku ribiņas estragona mērcē, kas ir kaut kas līdzīgs īru sautējumam. Tās apcep un pīles katlā šmorē, liekot klāt burkānus, puķkāpostus, brokoļus, vajadzēs arī timiānu. Kad gaļa ap ribiņām gandrīz mīksta, pievieno kartupeļus, no garšvielām – estragonu, sāli, piparus, aromātiskos piparus, laurlapas.
“Mums ir tādi mīļi kārumi, ko var pagatavot pavisam ātri,” stāsta Ilze. “Nabaga bruņinieka pieši” – tā dēli sauc pienā apmērcētu baltmaizi, ko apcep eļļā un karstu pārkaisa ar cukuru un kanēli.
Citreiz baltmaizi sagriež stienīšos, eļļā apcep, uzkaisa kādu no “Santa Maria” garšvielām ar kariju vai čili un ēd, mērcējot skābā krējumā. Tos Ilzes mājās sauc par “saulītes pirkstiņiem”.
No kvalitatīviem cīsiņiem, kuri neizjūk, var izcept “zirneklīšus”. Desiņu no abiem galiem uzmanīgi iegriež četrās daļās, bet tā, lai vidū tā paliek nedalīta. Uz pannas sakarsētā eļļā cep, un desiņu gali izlokās. Pusdienās “zirneklīšus” ēd ar sinepēm, spageti makaroniem, sautētiem dārzeņiem vai tiem pašiem “garajiem kāpostiem”.
