Bauskas iedzīvotājam VALENTAM VAIČEKONIM šodien, 8. decembrī, ir 75. dzimšanas diena.
Bauskas iedzīvotājam VALENTAM VAIČEKONIM šodien, 8. decembrī, ir 75. dzimšanas diena.
Par viņa jubileju atgādināja Lietuviešu kultūras biedrības ansambļa “Dobilelis” dalībniece Māra Freiberga, stāstot par Valenta patieso sirsnību un izpalīdzīgumu.
Katrā dzīves posmā Valentu ir pavadījusi dziesma, bez tās, viņaprāt, nevar dzīvot. “Esmu uzaudzis Lietuvā, Pasvales rajonā. Mūsu katoļu baznīcā bija bērnu koris, kurā dziedāju. Bija sapnis iemācīties spēlēt ērģeles, bet augu lielā ģimenē, naudiņas bija tik vien kā iztikai, nevis lai varētu izskoloties,” stāsta Valents.
Dienesta laikā gaviļniekam laimējies nokļūt bataljonā, kur visi bijuši lietuvieši. Vienojuši brīži, kad uzdziedājuši kādu lietuviešu dziesmu. Pēc dienesta Valents pārcēlies uz Bausku, un mūžs pagājis, strādājot ceļinieku uzņēmumā. Tur bijis labs vīru koris, un jubilārs dziedājis gan tajā, gan katoļu baznīcā. Tagad viņš ir lietuviešu ansambļa un senioru kora “Sarma” dalībnieks. Uzdziedāt viņš mēdz arī mājās, lai atbaidītu vientulību.
Izauguši septiņi bērni, bet pirms sešiem gadiem slimība Valentam atņēma dzīvesbiedri. Viņš atzīst, ka smagie pārdzīvojumi ietekmējuši arī paša veselību. Sieva pārcietusi astoņas operācijas, daudz laika Valents pavadījis viņai līdzās slimnīcā. Pamanot vīrieša iejūtību un gādību, aprūpējot sirdzēju, mediķi aicinājuši viņu strādāt slimnīcā. Tomēr gaviļnieks atzinis, ka viņš spēj būt līdzās tikai sev mīļam cilvēkam.
Skumjās neļāva ieslīgt dziesma. Valents uz to pamudinājis arī māsas vīru. Vakaros viņš gaida Rīgā dzīvojošās meitas Violetas zvanu, abiem ir, par ko parunāties.
Vasarā lielāko daļu dienas Valents pavada, strādājot un atpūšoties mazdārziņā. Ziemā viņš turp aizbrauc pabarot kaimiņu suņuku. “Man dzīvnieki patīk, es viņiem arī,” saka jubilārs.
