Nozīmīgākais Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta noslēgtā 2007. gada domstarpību un vienošanās protokola ieguvums – nākamā gada pašvaldību budžeta pieaugums ir proporcionāls valsts budžeta palielinājumam.
Nozīmīgākais Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Ministru kabineta (MK) noslēgtā 2007. gada domstarpību un vienošanās protokola ieguvums – nākamā gada pašvaldību budžeta pieaugums ir proporcionāls valsts budžeta palielinājumam.
Tā uzskata Bauskas rajona Padomes (RP) priekšsēdētājs Aivars Okmanis. LPS dome dokumentu vienprātīgi apstiprināja 5. decembrī. Pēc tam to parakstīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un ministru prezidents Aigars Kalvītis, rakstīts LPS interneta mājaslapā .
Augs algas un cenas
“Taču kopumā par 2007. gada valsts budžetu runājot, ne sevišķi labi ir tas, ka tā pieaugums ir tik liels. Valsts nākamā gada budžets – vairāk par četriem miljardiem latu. Naudai būs jāiet apgrozījumā, tā būs jāiztērē. Tādēļ celsies cenas un inflācija. Reālais ieguvums no tik strauja algu palielinājuma u. c. nebūs tik liels. Sadārdzināsies energoresursi. Noteikti būs elektrības nodoklis, par ko pagaidām nerunā, taču Eiropas Savienības direktīvas paredz tādu ieviest,” pieļauj Aivars Okmanis.
Domstarpību un vienošanās protokolā sākti risināt vairāki jautājumi. Piemēram, paredzēts palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pašvaldību daļu no pašreizējiem 75 līdz 79%. Tas ir kompromisa variants, jo pašvaldības sākumā vairāk prasīja.
Papildu izdevumi
Daudz laika amatpersonas veltīja diskusijām par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) ēkām. Nākamgad notiks pāreja no ēku aplikšanas ar NĪN pēc to bilances (inventarizācijas) vērtības uz aplikšanu ar NĪN pēc ēku kadastrālās vērtības. Savukārt būves ar NĪN vairs netiks apliktas. Tādēļ, lai nepasliktinātu pašvaldību finansiālo stāvokli, MK un LPS vienojās, ka 2007. gadam NĪN par ēkām iekasējamības koeficients tiks noteikts 0,75 visām vietvarām. “Pārmaiņas nozīmē, ka par saimnieciskajā darbībā izmantojamām ēkām būs jāmaksā nodoklis. Tas paredz lielus ienākumus, no tiem 75 procentus iekasēs pašvaldības. Uzņēmēji, saņemot paziņojumus par nodokli, varētu būt pārsteigti,” prognozē A. Okmanis.
Vienošanās protokolā risināts pirmsskolas pedagogu jautājums. Viņu, izņemot piecus un sešus gadus vecu bērnu mācīšanā nodarbināto skolotāju, algu pieaugumu finansēs no valsts budžeta.
Ievērojami palielināts Valsts autoceļu fonds. LPS prasītā 61 miljona latu vietā paredzēti mazliet vairāk par 56 miljoniem latu. Salīdzinājumā ar 2006. gada finansējumu – 36 miljoniem latu pašvaldību autoceļiem un ielām – pieaugums ir ievērojams.
Nepiekrīt prasībām
Atšķirīgi paliek MK un LPS viedokļi par dotācijām no valsts budžeta administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likuma izpildei. Piemēram, ATR likuma 9. pants paredz:
“(1) Novadam, kas izveidojies, vietējām pašvaldībām apvienojoties(..), tiek piešķirta vienreizēja dotācija no valsts budžeta 1 – 5 procentu apmērā no apvienojušos pašvaldību gada budžetu kopapjoma.
(2) Ja pēc novada pašvaldības izveidošanas tās budžeta ieņēmumi ir mazāki nekā novadu veidojošo pašvaldību budžetu summa novada izveidošanas gadā, novada pašvaldībai turpmākos piecus gadus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā no valsts budžeta piešķir dotāciju šīs starpības izlīdzināšanai.” Likuma normas skatītas interneta mājaslapā .
LPS ATR likuma ievērošanai prasa 50 miljonu latu. Taču MK paredz tikai 0,27 miljonus latu ATR likuma 9. panta izpildei un kā dotāciju caur Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju ATR likuma 9.1 panta īstenošanai (valsts atbalsta programmai novadu infrastruktūras attīstībai – 100 000 latu par katru novadā ietilpstošo teritoriālo vienību: pilsētu un pagastu) – 12,8 miljonus latu un dotācijas vietvarām caur Ekonomikas ministriju – septiņus miljonus latu. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš norādījis, ka vismaz 20 – 25 miljoni latu ATR likuma 9. un 9.1 panta izpildei būs jāplāno budžeta grozījumos.
Gailīšu pagasta iedzīvotāja, kura nevēlējās atklāt savu vārdu, novērojusi, ka pašvaldībā nepietiekami attīstās vairākas jomas. Viņa pamanījusi, ka samazinājušās vietējo pašdarbnieku aktivitātes. Turklāt pagasta grantētos ceļus rudeņos stipri izdauza lielās mašīnas, kas ved bietes. Viņasprāt, tos vajadzētu greiderēt daudz biežāk. Un te pašvaldībai noderētu vairāk naudas budžetā.
***
Uzziņai
– Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domstarpību un vienošanās protokols ir valsts budžeta likumprojekta paketes neatņemama sastāvdaļa. Tikai pēc tā parakstīšanas valsts budžeta likumprojektu var iesniegt Saeimā.
Informācija no LPS interneta mājaslapas
