Iecavas novada Dome par aktīvas koncertdarbības panākumiem un veiksmīgu dalību konkursos suminās Iecavas mūzikas skolas audzēkņus Hariju Gūtmani un Emīlu Sietiņu, kā arī viņu skolotājus Gundaru Lintiņu un Andu Šteinu.
Iecavas novada Dome par aktīvas koncertdarbības panākumiem un veiksmīgu dalību konkursos suminās Iecavas mūzikas skolas audzēkņus Hariju Gūtmani un Emīlu Sietiņu, kā arī viņu skolotājus Gundaru Lintiņu un Andu Šteinu.
Deputāti sēdē vakar, 12. decembrī, nolēma viņiem piešķirt naudas balvas.
Harijs un Emīls izcili uzstājās mūsu rajona pašvaldību darbinieku “Zelta ballē”, kas bija veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 88. gadadienai un notika Rundāles pilī 24. novembrī. Tajā rajona Padome (RP) sveica cilvēkus, kurus par aktīvu darbību vai arī mūža veikumu kādā jomā bija izvirzījušas visas rajona vietvaras. Cienījamās personas sveica arī Bauskas, Iecavas mūzikas skolas un Vecumnieku mākslas un mūzikas skolas pārstāvji.
Novērtē lielo devumu
Pēc koncerta sajūsminātie klausītāji pateicās par audzēkņu devumu, teic Iecavas mūzikas skolas direktore koncertmeistare Anda Šteina. Viņa 25 gadu darba mūžā tādas ovācijas neesot dzirdējusi. Tā kā minētie audzēkņi un viņu pedagogi arī aktīvi koncertē un piedalās konkursos, iegūstot augstus vērtējumus, pašvaldības vadītājs Jānis Pelsis rosināja pašvaldību viņiem īpaši pateikties.
“Puiši sarīkojumā uzstājās ļoti labi, īpaši uztraukušies nebija. Cilvēku bija ļoti daudz. Harijs nospēlēja Montī ļoti slaveno kompozīciju “Čardašs”, pēc kuras publika viņu aicināja trīs reizes. Viņš izpelnījās ļoti grandiozus publikas aplausus,” atceras G. Lintiņš.
Turklāt katru gadu Iecavas mūzikas skolas sitamo instrumentu klases skolēni piedalās konkursā “Talants Latvijai” un pūtēju orķestra “Rīga” pūšamo un sitamo instrumentu konkursā. Tas parasti Mūzikas akadēmijā notiek janvāra beigās, bet “Talants Latvijai” Rīgas Latviešu biedrības namā – februārī, martā. Turp dodas visas Latvijas mūzikas skolu audzēkņi. Vēl iecavnieki mūziku spēlē Dobeles un Iecavas mūzikas skolu draudzības festivālos. Tie notiek ik gadu martā vai aprīlī.
Šogad Harijs konkursā “Talants Latvijai” ieguva 3. vietu, bet Emīls – Atzinības rakstu, jo viņš bija visjaunākais dalībnieks.
Dažādība attīsta labāk
Harijs mācās mūzikas skolas sitamo instrumentu 6. klasē, bet Emīls – 4. klasē. Viņi apgūst bungu komplektu, marimbu, perkusijas instrumentus (bongi – ar rokām sitami, šeikeri – grabināmi). Pašlaik viņi gatavojas pūtēju orķestra “Rīga” konkursam. Iecavnieki mācās obligāto repertuāru – Johana Sebastiana Baha “Allegro”, no sonātes vijolei un klavierēm si minorā, tas ir pārlikts uz ksilafonu (sitamo instrumentu) – un izvēles skaņdarbus – džezu. “Es parasti izraugos šo mūzikas novirzienu, lai audzēkņi attīstītos vispusīgāk. Parasti kolēģi izvēles skaņdarbam piedāvā klasisko mūziku, taču vēlāk topošajiem sitamo instrumentu muzikantiem jāspēlē arī džeza ritmi.
Konkursos un koncertos mēs piedalāmies, lai audzēkņiem rastos skatuviskā pieredze, lai ir drošības sajūta. Tad arī konkursā ir pavisam citādāk, jo skolēns nenāk pirmo reizi. Uzstāšanās pieredze audzēkņiem noderēs arī pēc bērnu mūzikas skolas beigšanas,” skaidro G. Lintiņš. “Katrā nākamajā konkursā uz skatuves es jūtos drošāk. Pirmajā reizē apmēram pirms trim četriem gadiem, kad spēlēju, bija riktīgs uztraukums,” atceras Harijs. Sākumā viņš domājis, kaut tikai pareizi un precīzi nospēlētu, bet pašlaik vairāk uzmanības velta sniegumam.
Nevis izjusts, bet ātrs
G. Lintiņš ievērojis, ka konkursos Rīgā notiek ātrumsacensības. Obligātā skaņdarba oriģinālais temps ir mierīgs, bet konkursanti sacenšas nospēlēt to ātrāk. Tā Rīgas skolas cīnās savā starpā. “Mēs vairāk sekojam oriģinālam, vēlamies nospēlēt, nevis nodragāt,” teic pedagogs. Gadās izņēmumi, taču žūrijas augstāk vērtē ātrumu.
Šoruden mūzikas skolā pirmo reizi bija slavenas Rīgas pasniedzējas Larisas Puzules meistarklase. Iecavnieki uz to bija uzaicinājuši arī Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas bundziniekus.
Bērni spēlēja īpaši sagatavotus skaņdarbus, bet viešņa mācīja viņus. “Audzēkņi ir pieraduši pie manis. Meistarklasē bija cita gaisotne, jo Larisai Puzulei ir savs mācīšanas stils, sava pieeja bērniem. Meistarklases daudz palīdz, audzēkņi neiesūno vienā muzicēšanas veidā,” stāsta G. Lintiņš. L. Puzule lika bērniem iejusties skaņdarbā, izstāstīja, kas tajā pateikts. Viešņa pievērsa uzmanību skaņdarba emocijām un dinamikai, rezumē pedagogs. Harijam meistarklasē bija interesanti. “Sākumā domāju, ka būs uztraukums, būs jāspēlē un par to liks atzīmi. Taču skolotāja mācīja, un tas bija forši,” saka Emīls.
G. Lintiņš lielu paldies teic koncertmeistarei A. Šteinai, kura atrod iespēju arī brīvajā laikā strādāt ar pedagoga jelgavnieka audzēkņiem. Taču ansamblis var izveidoties, tikai spēlējot kopā.
Emīla mamma Aija Sietiņa teic, ka izdevumi par mūzikas skolu ir sīkums pretstatā bērna ieguvumam. “Pašlaik dēls mācās labprāt, krīzi pārvarējām. Viņš ļoti gribēja iestāties mūzikas skolā, tādēļ bija jāsaņemas. Nodarbības ir vērtīgas, māca arī plānot laiku,” gandarīta teic A. Sietiņa.
