Pēckara gados mācījos Saulaines lauksaimniecības tehnikumā. Pirms neilga laiciņa pabiju ciemu dienās pie tur dzīvojošiem veciem paziņām.
Pēckara gados mācījos Saulaines lauksaimniecības tehnikumā. Pirms neilga laiciņa pabiju ciemu dienās pie tur dzīvojošiem veciem paziņām. Nonākot autobusu pieturā, kas atrodas Bauskas–Elejas šosejas malā, iepretim tagadējai Saulaines profesionālajai vidusskolai, bija kauns skatīties. Pieturas sienas apzīmētas, apkārtne piemēslota, soliņi salauzti. Kas radījis šo neglīto vizītkarti skolai un pārdomas tiem, kas te brauc garām? Nedomāju, ka to pastrādājuši apkārtnes iedzīvotāji. Taču varbūt skolā tagad atvērta kāda mākslas nodaļa un jaunie censoņi te trenējas sienu apgleznošanā? Lai nu kā, tomēr tas nomelno kādreizējā tehnikuma labo slavu un šīs skolas pašreizējo audzēkņu sasniegumus.
Nav atlicis daudz laika līdz mācību iestādes simt gadu jubilejai, tādēļ gribētos zināt, ko par to domā skolas vadība un kurš būs tas, kas šos nesmukumus likvidēs.
I. K., 1950. gada Saulaines lauksaimniecības tehnikuma absolvents
