Satiksmes ministram Aināram Šleseram klātesot, vakar, 14. decembrī, svinīgi tika atklāts rekonstruētais autoceļa Iecava–Ķekava posms.
Satiksmes ministram Aināram Šleseram klātesot, vakar, 14. decembrī, svinīgi tika atklāts rekonstruētais autoceļa Iecava–Ķekava posms.
Darbi maģistrālē “Via Baltica” veikti no 25. līdz 42,9. kilometram. Tā informē valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Daiga Mežapuķe.
Būvniecība ilga 18 mēnešu, darbus veica SIA “A.C.B.”, piesaistot daudzus apakšuzņēmējus. Rekonstrukcijas gaitā palielināta autoceļa nestspēja, paplašināta ceļa klātne, izbūvējot 11,5 metrus platu asfaltbetona segu līdzšinējo astoņu metru vietā. Uzceltas 22 jaunas pieturvietas un septiņi paviljoni. Deviņu kilometru garā meža posmā uzstādīts 1,6 metrus augsts stiepļu pinuma žogs, lai dzīvnieki neizskrietu uz ceļa. Atjaunots tilts pār Ķekaviņu, un dzelzceļa Jelgava–Krustpils vienlīmeņa pārbrauktuves vietā izbūvēts dzelzceļa pārvads pār autoceļu. Projekta kopējās izmaksas ir 29,3 miljoni eiro (20,6 miljoni latu). Būvdarbi finansēti no valsts budžeta un Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.
Līdztekus šai oficiālajai informācijai “Bauskas Dzīve” uzklausīja arī sabiedrības viedokli par rekonstruēto ceļa posmu. “Pārvietošanās pa jauno ceļu ir laba. No Ķekavas līdz Iecavai, ievērojot atļauto braukšanas ātrumu, nokļuvu 20 minūtēs. Turpmāk maršruta autobusiem būs vieglāk iekļauties grafikā,” tā Bauskas autoostas vadītājs Aleksandrs Staļmačenoks.
“Vislielākais ieguvums ir Iecavas dzelzceļa pārbrauktuves likvidēšana. Tomēr daudzviet nav ierīkotas ātruma uzņemšanas un bremzēšanas joslas, tas sabojā pozitīvo iespaidu. Par tādu naudu ceļu varēja uzbūvēt labāku,” tā spriež moteļa “Brencis” direktors Andis Kudlāns. Arī Iecavas novada Domes izpilddirektors Mārtiņš Veinbergs uzteic dzelzceļa pārbrauktuves likvidēšanu un satiksmes reorganizāciju tās apkaimē. Atzinīgus vārdus viņš velta SIA “A.C.B.” projekta vadītājam Edmundam Zonbergam, kurš augstā kvalitātē vadījis būvdarbus.
“Taču kopumā šo rekonstruēto ceļa posmu uztveru ar dalītām jūtām,” saka M. Veinbergs.
“Pie Dimzukalna un Dzimtmisas autobusu pieturām ceļš gājējiem kļuvis nedrošāks.
Te vajadzēja izbūvēt nelielu gājēju celiņu, ierīkot apgaismojumu. Asfalta kvalitāti uzskatu par viduvēju. Braucot ar vieglo automobili, var just, ka tā ir krietni tālu no ideālās. Vajadzēja projektēt vairākas joslas, automašīnu plūsma jau tagad to apliecina. Tāpēc kopumā man šķiet, ka nauda, šo projektu realizējot, ieguldīta bez perspektīvas,” secina M. Veinbergs.
“Bauskas Dzīve” pārliecinājās, ka paveiktajā jaušama arī paviršība. Par to liek domāt kaut vai viens piemērs. Iebraucot Bauskas rajonā, par to liecina uzraksts, kur līdzās rajona nosaukumam ir Bauskas pilsētas, nevis rajona ģerbonis. LVC pārstāvji gan solīja šo aplamību novērst, taču līdzīga apņemšanās, līdz šim laikam gan vēl neīstenota, ir arī ceļa posmā Bauska–Grenctāle. Pie Ārces joprojām ir zīme, kas norāda uz ceļu, kurš reāli nepastāv. M. Veinbergs vēl piebilda, ka nav izdevies arī saskaņot atļauju ceļa malā izvietot norādes, kas liecinātu, ka braucēji ir nokļuvuši Iecavas novadā.
