Gadumijā Bulgārija un Rumānija piepulcējās Eiropas Savienības dalībvalstu pulciņam, savukārt Slovēnija pievienojusies eirozonai.
Gadumijā Bulgārija un Rumānija piepulcējās Eiropas Savienības dalībvalstu pulciņam, savukārt Slovēnija pievienojusies eirozonai. Mūsu bāleliņi, kas krietnāku maizes kumosu devušies pelnīt ārpus Latvijas robežām, jau saausījušies un sākuši bažīties par jauno viesstrādnieku ieplūšanu, kas neizbēgami kropļošot darba tirgu, jo jauniņie ir gatavi strādāt par krietni lētāku samaksu. Abās jaunajās dalībvalstīs ienākumi ir tikai apmēram puse no Polijas vai Latvijas līmeņa.
Arī mūsu zemē lētā darbaspēka ieplūšana ir pamanīta, galvenokārt tas skar celtniecības nozari. Kā izteicās kāds no Latvijas uzņēmējiem, tādu cilvēku ierašanās tikai palīdz, ja personas vēlas uzlabot dzīves apstākļus, tas ir apsveicami, turklāt jāuzsver arī pašmāju darbaroku trūkums. Nav tālu jāskatās pagātnē, kad tā saucamie “gucuļi” bija mūsu valsts teritorijā. Viņiem tika dots darbs, ko paši negribējām darīt, vieta pārnakšņošanai un kārtīgs naudas žūksnis vasaras beigās par paveikto. Aizbraucot atpakaļ uz ne tik turīgo dzimteni, kur daudziem nebija darba, biešu ravētāji varēja dzīvot līdz nākamajai vasarai, jo nauda bija nopelnīta. Tagad viesdarbos braucam mēs paši, taču kādam arī šeit jāstrādā, kāpēc gan ne no Bulgārijas vai Rumānijas?
Slovēņiem gads sākās ar Eiropas kopējās valūtas ieviešanu. Latvijā pēc iepriekšējām prognozēm būtu vajadzējis to izdarīt jau nākamgad, taču augstā inflācija valstī šo ceļu ir piebremzējusi. Ministru prezidents nu solījis, ka Latvija eirozonai varētu pievienoties jau ar 2010. gadu. Taču vairumā iedzīvotāju šī jaunās valūtas ieviešana raisa bažas. Daudzkārt ir dzirdēts, ka valstī jāpieturas pie latiem un nav jādanco pilnībā pēc ES stabules. Tikmēr eiro ieviešanas projekta autori paziņojuši, ka izmaksu segšanā, kas radīsies eiro ieviešanas procesā, zināmā mērā piedalīsies visi valsts iedzīvotāji. Lai arī vislielākos izdevumus uzņemsies valsts, ar tēriņiem noteikti būs jārēķinās arī uzņēmējiem. Valsts nevienam nekompensēs izmaksas, kas radīsies eiro ieviešanas dēļ.
Gada nogalē esot Itālijā, ne viens vien sastaptais vietējais apgalvoja, ka pievienošanās eirozonai bijusi aplama ideja. Neizbēgami pēc iero ienākšanas cenas kāpušas, bet algas palikušas uz vietas, tādējādi palielinot nabadzīgo slāni. Ekonomika Itālijā nīkuļojot, taču varasvīri labāku recepti pagaidām nav atraduši. Lielbritānija esot bijusi tālredzīgāka un atstājusi mārciņas. Taču itālieši pie lirām atgriezties negribot un kā labāku risinājumu redzot dolāru ieviešanu, bet tāds ir tikai dažu sastapto Apenīnu pussalas iedzīvotāju viedoklis, jo vairākumu uzklausīt Jaungada dienās nebija ne laika, ne iespēju.
Turklāt gada nogalē vairāki Eiropas finanšu eksperti ir brīdinājuši, ka šis ES ambiciozākais projekts draud izgāzties. Eirozona desmit līdz divdesmit gadu laikā sabruks, jo Eiropas Savienībā joprojām nav panākts jūtams progress politiskās vienotības jomā, uzskata beļģu ekonomists Pauls de Grauve. Pēc ekspertu sacītā, eiro ieviešanas mērķis bija sekmēt jaunu darbavietu veidošanu, straujāku ekonomisko izaugsmi un cenu pazemināšanos, taču pašreizējā situācija neviešot pārāk lielu optimismu.
